Search results for "naratīvs."
showing 10 items of 57 documents
Veselība kā muzeja darbu organizējošs naratīvs
2021
Maģistra darba “Veselība kā muzeja darbu organizējošs naratīvs” mērķis ir izpētīt pārmaiņu procesu muzeju kontekstā, kā piemēru ņemot Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja gadījumu. Pētnieciskie jautājumi virzīti uz to, lai noskaidrotu, kā veselības naratīvs ir saistīts ar muzeja darba organizēšanu: kāds ir pārmaiņu nepieciešamības pamatojums; kā tas tiek leģitimizēts; kādas prakses pārmaiņas ietver; un kā par pārmaiņām tiek runāts. Pārmaiņas kā sociāls fenomens tiek aplūkotas no divām teorētiskajām perspektīvām: metafora kā retorisks paņēmiens un audita kultūra kā sabiedrību organizējošs princips. Pētījumā tiek secināts, ka veselības naratīvs nosaka ierobežojošus apstākļus, līdz ar to a…
Hronotops un gotiskais šausmu kino
2017
Bakalaura darba „Hronotops un gotiskais šausmu kino” mērķis ir aplūkot laiktelpas dinamiku gotiskā šausmu kino žanrā un apkopot tā raksturiezīmes fiksētas telpas ietveros. Mērķa sasniegšanai tiek izmantota Mihaila Bahtina hronotopa teorija, kura aplūko laiktelpas dinamikas un funkcijas literāro darbu žanros. Pilnvērtīgai analīzei tiek izmantota arī Vladimira Propa tēlu funkciju teorija. Teorētiskā darba daļa sastāv no pētniecisko teoriju apskata, kā arī gotisko romānu un šausmu kino vēsturiskās attīstības aplūkošanas. Analītiskā darba daļa sevī iekļauj izvēlēto filmu hronotopu un tēlu analīzi, balstoties uz to, kā literārās hronotopu kategorijas tiek pielāgotas kino analīzei. Secinājumos ti…
Priekšpilsētas kā metaforas izmantojums kino
2018
Bakalaura darba tēma ir “Priekšpilsētas kā metaforas izmantojums kino”. Mērķis ir izpētīt, ar kādu kinematogrāfisko un semiotisko elementu palīdzību priekšpilsēta tiek izmantota filmās “Amerikāņu skaistums” (1999), “Zilais samts” (1986), “Tālu no paradīzes” (2002), “Peldētājs” (1968) un “Edvards Šķērrocis” (1990) kā metafora. Un noskaidrot, kāds priekšpilsētas naratīvs tiek izmantots. Darba teorētiskajā daļā aprakstīta kino semiotika, naratīvs, reprezentācija, metafora, un priekšpilsētas izmantojums filmās. Metodoloģijā aprakstīta semiotiskā un naratīva analīze. Pētījumā noskaidrots, ka priekšpilsēta kā metafora kino atklājas analizējot tajā redzamās zīmes, simbolus, kinematogrāfiskos eleme…
Karikatūru naratīva un metaforu uztveres atšķirības latviešu un krievu auditorijās Latvijā: Krimas aneksijas gadījums
2016
Maģistra darba mērķis ir noskaidrot kādi karikatūras elementi ietekmē dažādu informatīvu telpu lasītāju spēju uztvert karikatūru naratīvu un metaforas, kā arī izpētīt, vai pastāv atšķirības karikatūru uztveršanas procesā un uztveršanas rezultātā starp izvēlētajām divām informatīvu telpu pārstāvjiem, proti, latviešiem un krievvalodīgiem. Naratīvā valoda tiek saprasta nevis kā patiesības nodošanas instruments, bet kā jēgas konstruēšanas veids un noteikums. Stāstot šo vai citu stāstu, cilvēki atrodas tālu no patiesas un objektīvas notikumu interpretācijas. Tie konstruē patiesību notikumu vietā, un tā rodas personīga naratīva patiesība, un šī stāsta subjektīva forma padara unikālu cilvēka iekšē…
Film noir un neo noir komunicētā vēstījuma izmaiņas
2022
Bakalaura darba tēma ir “Film noir un neo noir komunicētā vēstījuma izmaiņas”. Pētījuma mērķis ir uzzināt, kādus vēstījumus nodeva film noir žanra filmas žanra „ziedu laikos” un kādus vēstījumus nodod jaunākas neo noir žanra filmas. Pētījuma teorētisko daļu veido apskats par kino valodu, tās nozīmi un ietekmi, kino valodas elementiem, kā arī film noir teorija, kurā apskatītas film noir iezīmes un stilistika, amerikāņu film noir un neo noir. Tāpat teorijā aprakstīta semiotika un naratīvs. Pētījums veikts, balstoties kvalitatīvās pētījuma metodēs - semiotiskajā analīzē (tiek apskatīti filmu vizuālie elementi) un naratīva analīzē (tiek apskatīta naratīva attīstība, tematika, centrālie notikumi…
Naratīvā identitāte kā personas identitātes apliecinājums
2021
Maģistra darba tēma ir „Naratīvā identitāte kā personas identitātes apliecinājums”. Darba mērķis, izvirzot personas identitātes problēmu, analizēt tās risinājuma iespējas naratīvās identitātes teorijas ietvaros. Darba uzdevumi raksturo personas identitātes problēmu Dereka Pārfita darbos, izvērtē Pola Rikēra naratīvās teorijas iespējas risināt šīs problēmas un pamatot sociālās aspekta nozīmi personas identitātes apliecināšanai. Naratīvs ir būtisks personas identitātes izpausmes resurss. Naratīvā identitāte var piedāvāt salīdzinoši uzticamu personas identitātes apliecinājuma veidu, izmantojot kolektīvās atmiņas un personas dalības kopienas naratīvā nozīmi. Pateicoties naratīvam, personas iden…
Naratīva struktūra un galvenā tēla analīze Džeimsa Bonda filmās
2016
Par bakalaura darba “Naratīva struktūra un galvenā tēla analīze Džeimsa Bonda filmās” pētījuma problēmu tiek izvirzīta Džeimsa Bonda filmu apbrīnojamā popularitāte, tāpēc, lai noskaidrotu šo filmu panākumu cēloni, darba mērķis ir apskatīt Bonda filmām raksturīgo naratīva struktūru, filmas tēlus un to lomas, kā arī pašu galveno varoni. Darba teorija ir balstīta uz teorētiķu atziņām un pētnieciskajām iestrādnēm par populāro kultūru, naratīvu, žanru kā būtisku naratīva sastāvdaļu, formālistu naratīva studijām, kā arī kino valodas elementiem. Ar kvantitatīvās un kvalitatīvās kontentanalīzes un naratīvas analīzes palīdzību ir veikta analīze piecās Džeimsa Bonda filmās: “Zelta pirksts”, “Dzīvo un…
Pilsētas telpas komunikācija LTV1 raidījumā "Ielas garumā"
2016
Bakalaura darba tēma ir “Pilsētas telpas komunikācija LTV1 raidījumā „Ielas garumā””. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot, kā televīzijā iespējams atveidot informatīva un izklaidējoša raidījuma saturu par pilsētas telpas komunikāciju, izmantojot dažādus naratīvus un mikronaratīvus, kā arī iepazīt pilsētvides komunikācijas galvenos aspektus un tendences televīzijas komunikācijā. Darbā pētīts LTV1 raidījums „Ielas garumā”. Empīriskie dati iegūti, veicot naratīva vizuālo analīzi, kvalitatīvo un kvantitatīvo konentanalīzi un daļēji strukturētu interviju. Ar izmantotajām pētniecības metodēm noskaidroti raidījumā iekļautie naratīvi un mikronaratīvi. Iegūtie rezultāti sniedz informāciju par telev…
Gleznošanas nodarbības ieslodzījumā sieviešu labizjūtai un resocializācijai
2017
Ieslodzījums neatrisina noziedzības problēmu un dažādas resocializācijas programmas nespēj pietiekami efektīvi veicināt ieslodzīto vērtību un dzīvesveida pozitīvas pārmaiņas. Kultūras izglītībai un radošām nodarbībām piemēram, gleznošanai, nepieciešamā pašdisciplīna, mērķtiecība, neatlaidība, prakse un uzdrošināšanās ir prasmes, kas veicina resocializāciju. Darba tēmas izvēli „Gleznošanas nodarbības ieslodzījumā sieviešu labizjūtai un resocializācijai” noteica autores desmit gadu pieredze, mācot gleznošanu sievietēm ieslodzījumā. Praktiskā pētījuma mērķis bija atklāt, kā gleznošanas nodarbības sievietēm ieslodzījumā ir mainījušas spēju justies labi un resocializēties pēc ieslodzījuma. Pētīj…
Vēsturisko notikumu reprezentācija daudzsēriju filmā "Emīlija. Latvijas preses karaliene"
2022
Bakalaura darba tēma ir “Vēsturisko notikumu reprezentācija daudzsēriju filmā “Emīlija. Latvijas preses karaliene”". Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kādus vēsturiskos notikumus gan Latvijas valsts, gan žurnālistes Emīlijas Benjamiņas dzīves kontekstā atspoguļo vēsturiskā daudzsēriju filma “Emīlija. Latvijas preses karaliene”, analizējot naratīva struktūru un galveno vēstījumu. Darba teorētiskā bāze balstās uz teoriju par reprezentāciju, naratīvu un naratīva teorijām, kā arī semiotiku un semiotikas mijiedarbību ar kinomākslu. Metodoloģijas daļā raksturota naratīva un semiotiskā analīze. Pētījumā analizētas sešas vēsturiskās daudzsēriju filmas “Emīlija. Latvijas preses karaliene” sērijas, izma…