Search results for "notece"

Bārtas upes hidroloģiskā un hidroķīmiskā režīma ilgtermiņa un sezonālās izmaiņas

2016

Bakalaura darba tēma: “Bārtas upes hidroloģiskā un hidroķīmiskā režīma ilgtermiņa un sezonālās izmaiņas”. Bakalaura darba mērķis ir izvērtēt Bārtas upes hidroloģiskā un hidroķīmiskā režīma ilgtermiņa un sezonālās izmaiņas un to ietekmējošos faktorus. Pētījumā ir izmantotas hidroloģisko un hidroķīmisko novērojumu datu kopas no Bārta-Dūkupji novērojumu stacijas, atbilstoši no 1951.-2008.gadam un no 1978.-2008.gadam, kā arī meteoroloģisko novērojumu datu rindas no Liepājas stacijas no 1966.-2008.gadam. Monitoringu novērojumu datu apstrādē un analīzē pielietotas matemātiskās statistikas metodes. Pētījums parādīja, ka Bārtas upes hidroķīmiskais režīms ir cieši saistīts ar hidroloģiskā režīma izm…

Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne: referātu tēzes

2008

Pededzes upes hidroloģiskā režīma ilgtermiņa un sezonālās izmaiņas

2017

Bakalaura darbā izvēlētā tēma ir ,,Pededzes upes hidroloģiskā režīma ilgtermiņa un sezonālās izmaiņas”. Bakalaura darba mērķis ir izvērtēt Pededzes upes hidroloģiskā režīma ilgtermiņa un sezonālās izmaiņas mainīgā klimata apstākļos laika periodā no 1960.g. līdz 2015.g. Pētītas vidējo gaisa temperatūru izmaiņas, to korelācija ar nokrišņu daudzumu. Veikta nokrišņu daudzuma izmaiņu analīze pa pētījuma periodiem. Notece analizēta, izmantojot vidējo un kopējo gada noteci, iespējamo caurplūduma atkārtošanās varbūtību, kā arī minimālos 30 dienu caurplūdumus vasaras (jūnijs – oktobris) un ziemas sezonā (decembris – februāris), gada maksimālos caurplūdumus, noteikti mazūdens un daudzūdens periodi. Ū…

Meža augsnes ielabošanas ar slāpekļa mēslojumu īstermiņa ietekme uz ūdens ķīmiskajiem parametriem

2018

Pieaugot koksnes pieprasījumam, nozīmīga kļūst mežaudžu produktivitātes palielināšanas jautājumu aktualitāte. Saimnieciskajos mežos ražību uzlabo ar tādiem pasākumiem kā hidrotehniskā meliorācija, kopšanas cirtes un mērķtiecīga atjaunošana, izmantojot selekcionētu reproduktīvo materiālu. Ārzemēs, it īpaši Ziemeļvalstīs, veic arī meža augsnes ielabošanu ar slāpekļa mēslojumu un citiem augsnes ielabošanas līdzekļiem, kas nodrošina būtisku krājas pieauguma palielinājumu vairākus gadus pēc mēslojuma izkliedēšanas. Dažādi vides faktori sekmē mēslošanas līdzekļu ieskalošanos gruntsūdenī un virszemes notecē, kā rezultātā mežaudzē izkliedētais mēslojums daļēji nonāk ūdens ekosistēmas un var tās neg…

Tērvetes upes ielejas morfoloģija un veidošanās

2015

Bakalaura darbā apskatīta Tērvetes upes mūsdienu ieleja un procesi, kas to veidojuši laika posmā no Latvijas apledojuma Linkuvas oscilācijas līdz mūsdienām. Teorētiskajā daļā apskatīti galveni noteces ieleju veidotājspēki, kā arī morfoloģiskie procesi, kas veido mūsdienu Latvijas upju ielejām raksturīgos elementus. Sniegts ieskats bakalaura tapšanas gaitā izmantotajās pētniecības metodēs un materiālos. Rezultātu sadaļā analizēti izveidotie ielejas šķērsprofili un garenprofili, kā arī iegūtie Tērvetes un tās ielejas morfoloģiskie rādītāji.

Hidroloģisko un hidroķīmisko rādītāju izvērtējums Tērvetes upes baseinā

2018

Bakalaura darba tēma: “ Hidroloģisko un hidroķīmisko rādītāju izvērtējums Tērvetes upes baseinā”. Bakalaura darba mērķis ir izvērtēt Tērvetes upes hidroloģiskā režīma ilgtermiņa un sezonālās izmaiņas un hidroķīmiskā režīma sezonālās izmaiņas. Pētījumā ir izmantotas hidroloģisko un hidroķīmisko novērojumu datu rindas no Bramberģes un Tērvetes (augšup Tērvetes ciema) novērojumu stacijām. Hidroloģisko novērojumu dati iegūti laika periodam no 1985.-2017.gadam (ledus režīma dati no 1985.-2009.g.) un hidroķīmiskie dati no 2005.-2017.gadam. Klimats Tērvetes upes baseinā raksturots pēc Dobeles meteoroloģiskās novērojumu stacijas datu rindas laika posmam 1961.-2017.gadam. Monitoringa novērojumu datu…

Efektīvo nokrišņu izpēte Latvijas teritorijā

2016

Maģistra darba tēma ir „Efektīvo nokrišņu izpēte Latvijas teritorijā”. Pētījuma mērķis ir izvērtēt efektīvo nokrišņu sadalījumu Latvijas teritorijā, lai teorētiski novērtētu iespējamo biogēno vielu noteci no lauksaimniecības zemēm. Pētījuma realizācijai tika veikts literatūras izvērtējums par pētījuma tēmu, veikti efektīvo nokrišņu aprēķini ar 2 dažādām metodēm, par pamatu ņemot ilggadīgos vidējos meteoroloģiskos novērojumu datus, kā arī, izmantojot iegūtos rezultātus par klimatisko rādītāju sezonālo sadalījumu dažādos Latvijas reģionos, izvērtēti katrai pētījuma teritorijai periodus ar potenciāli augstāko biogēno vielu noteci no lauksaimniecības zemēm.

Svētes baseina upju ieleju tīkla veidošanās un attīstība Vēlā Vislas apledojuma un holocēna laikā

2019

Maģistra darbā veikta Zemgales ledus ezerā un Baltijas ledus ezerā ieplūstošo upju ieleju morfoloģiska analīze ar mērķi izmantot ieleju morfoloģiskos elementus krasta sprostezeru krasta līniju identificēšanā. Pētījuma teritorijas, kas aptver Zemgales līdzenuma DR daļu starp Lielupes un Bērzes upju ielejām, ģeoloģiskie un paleoklimatiskie apstākļi nosaka, ka sprostezeru krasta līniju indikatoru veidošanās un saglabāšanās iespējas ir zemas. Tā dēļ paleorekonstrukcijas veidošanās izmantotas labāk saglabājušās distālās liecības – terasētās upju ielejas. Darbā pirmoreiz detāli analizēta mūsdienu Svētes dabīgā sateces baseina terasēto upju ieleju posmu morfoloģija un rekonstruēta hidrogrāfiskā tī…