Search results for "proza"
showing 10 items of 47 documents
Psiholoģiskais romāns latviešu literatūrā (1920-1940): žanra poētika
2017
Pētījums “Psiholoģiskais romāns latviešu literatūrā (1920–1940): žanra poētika” ir mēģinājums raksturot psiholoģiskā romāna žanra specifiku un izpausmes Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Pētījumā skatīti 10 romāni: Pāvila Rozīša “Divas sejas” (1921) un “Uguns ceļi” (1924), Kārļa Zariņa “Dzīvība un trīs nāves” (1921) un “Dārza māja” (1930), Jāņa Jaunsudrabiņa “Nāves deja” (1924) un “Ziema” (1925), Kārļa Ieviņa “Sievietes meklēšana” (1926), Ādolfa Ersa “Mīlestības varavīksne” (1930), Jāņa Veseļa “Dienas krusts” (1932) un Aīdas Niedras “Sieva” (1938). Pētījumā tiek definēts psiholoģiskā romāna žanrs, skaidroti latviešu prozas procesi 20. gadsimta 20.–30. gados, klasificētas 20. gadsimta 20.–30…
Latviskās identitātes meklējumi 20.gadsimta 90.gadu prozā
2018
Maģistra darbs analizē latviskās identitātes meklējumus 20. gadsimta 90. gadu prozā. Padomju Savienības sabrukums 1991.gadā iezīmēja politiski un ekonomiski nedrošu periodu. Šis periods rada identitātes krīzi. Tā laika rakstnieki reflektē par latvisko identitāti, vēsturi un nākotnes perspektīvām. Maģistra darbā analizēti rakstnieku Egīla Ermansona, Alberta Bela, Gundegas Repšes un Noras Ikstenas darbi. Maģistra darbs analizē kā jautājumi par latvisko identitāti, vēstures interpretācijām un nākotnes perspektīvām atspoguļojas 20. gadsimta 90 gadu prozā.
Mūzika 20. gs. 70.–80. gadu latviešu un lietuviešu īsprozā
2016
Bakalaura darba tēma ir „Mūzika 20. gs. 70.–80. gadu latviešu un lietuviešu īsprozā”. Darbā pētīta mūzikas tēma, funkcijas, semantika latviešu un lietuviešu īsprozas darbos. Sniegts neliels teorētiskais ieskats par mūzikas un literatūras attiecībām un līdzšinējo pētniecības lauku. Analīzei mūzikas aspektā izmantoti Marģera Zariņa stāsti „Strazdumuižas sonāte”, „Mistērijas un hepeningi”, Andra Jakubāns stāsts „Tbilisi, Tbilisi, Tbilisi”, Jurgas Ivanauskaites novele „Koncerts Nr. 1”, Romualda Granauska stāsts „Muzikanti” un Antana Vaičulaiša stāsts „Pazaudētā vijole”. Pētījuma rezultātā veikti secinājumi par mūzikas tēmas plašo izmantošanu un daiļdarbu teksta bagātināšanu ar to. Atspoguļoti d…
Ohtrais sohlis us laimi jeb laika-kaweklis wezzeem un jauneem, ihpaschi skohlas-behrneem, zelts no Awischu apgahdatajeem [Otrais solis uz laimi...]
1840
Stāstiņu izlase no "Latviešu Avīzēm" (1835-1838). Bibliogrāfiskās ziņas: Seniespiedumi latviešu valodā, 1525-1855 : kopkatalogs. Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 1999, Nr. 1608. Pieejams arī tiešsaistē: seniespiedumi_latviesu_valoda_1525_1855.pdf
Niewolnik i władca przedmiotów : człowiek wobec rzeczy w prozie realistycznej
2020
Awans „rzeczy”, jaki nastąpił w literaturze doby realizmu, miał wiele przyczyn, między innymi naukowy światopogląd epoki i zainteresowanie materialnymi uwarunkowaniami egzystencji, rozszerzenie tematyki i werystyczną opisowość, obiektywizm i rzeczowość uszczegółowionej narracji. W rozległym kompleksie prozy realistycznej można przykładowo wyróżnić cztery sposoby czy modele funkcjonowania rzeczy: (1) rzecz w znaczeniu elementu boskiego i sensownego ładu świata, zgodnie jeszcze z tradycją metafizyczno-filozoficzną (np. przypadek biedermeierowskiej twórczości Adalberta Stiftera, gdzie „rzecz” jest terminem i pojęciem kluczowym, a pedantyczne katalogowanie przedmiotów swoistą obsesją narracji);…
Datora ģenerēta proza un dzeja
2020
Datora ģenerētas prozas un dzejas veidošanas metodes laika gaitā ir mainījušās. Datora ģenerētu prozu un dzeju arvien grūtāk ir atpazīt no cilvēka radītas daiļliteratūras. Tiek radītas jaunas metodes, kas mēģina atpazīt datora radītos tekstus. Darbā tiks iepazīta datora ģenerētas prozas un dzejas vēsture un izpētītas problēmas, ar ko vēstures laikā bija nepieciešams tikt galā, veidojot prozas un dzejas darbus. Darba mērķis ir izpētīt dažādas datora ģenerēta teksta veidošanas metodes un salīdzināt tās. Ir izveidoti vairāki rīki, kuros ar dažādu metožu palīdzību tiks ģenerēta proza un dzeja. Darbā tiks salīdzināti dažādi pieejamie prozas un dzejas veidošanas rīki, īpaši tiks pētīts GPT – 2 va…
Riga's Ende?: humoristisch-phantastische Erzählung in möglichen und unmöglichen Ton-, Denk- und Unarten [Rigas Ende?...]
1909
Ekvivalences jautājums prozas darbu tulkošanā. Mario Vargasa Ljosas romāna "Pantaleon y las visitadoras" tulkojumi latviešu un krievu valodā
2018
Nobela prēmijas laureāts literatūrā Mario Vargass Ljosa ir viens no ievērojamākajiem Latīņamerikas rakstniekiem. Viņa stāsti un romāni ir pieejami desmitiem dažādās valodās, tostarp arī latviešu un krievu. Šis maģistra darbs analizē Mario Vargasa Ljosas romāna “Pantaleón y las visitadoras” tulkojumus no spāņu latviešu un krievu valodā, galveno uzmanību veltot ekvivalences jeb līdzvērtības jautājumam, kas nereti tiek uzskatīta par vienu no galvenajām literāru tekstu tulkošanas problēmām. Teorētiskās daļas pamatā ir Valentina Garsijas Jebras, Virhilio Moijas, Jāņa Sīļa un daudzu citu latviešu un ārzemju autoru zinātniskie raksti. Kā pētnieciskās metodes tiek izmantotas analītiskā, aprakstošā …
Motīvu paralēles Imanta Ziedoņa 70.gadu dzejā un epifānijās
2019
Bakalaura darba „Motīvu paralēles Imanta Ziedoņa 70. gadu dzejā un epifānijās” mērķis ir izpētīt un noteikt spilgtākos motīvus Imanta Ziedoņa pirmajā (1971) un otrajā (1974) „Epifāniju” grāmatā, kā arī trīs dzejoļu krājumos: „Kā svece deg” (1971), „Caurvējš” (1975), „Man labvēlīgā tumsā” (1979). Darba teorētiskajā daļā sniegts ieskats Imanta Ziedoņa literārajā biogrāfijā, apskatīta dzejnieka 70. gadu dzejas poētikas raksturīgākā parādība – paradokss, sniegts literatūrkritiķu un literatūrzinātnieku vērtējums par dzeju un „Epifānijām”, kā arī raksturota „Epifāniju” žanra problemātika. Darba praktiskajā daļā, ar tuvlasījuma metodes palīdzību, pētīta un analizēta Imanta Ziedoņa daiļrade 70. gad…