Search results for "prāts"
showing 9 items of 9 documents
Kartēziskā duālisma problēma Dekarta “ego” izpratnē
2018
Dekarta “Meditācijās par pirmo filozofiju”, ievērojot noteiktu metodi (sekošana uztveres kārtībai nevis patiesības kārtībai), ne tikai tiek pierādīta prāta un ķermeņa izšķirība (duālisms) un atzīta to vienība, bet arī tiek meklēta atbilde uz jautājumu: “Kas es (ego) esmu?” Pētījuma mērķis ir noskaidrot to, kāda ir Dekarta “ego” izpratne “Meditācijās” un kā par to domāt Dekarta duālisma ietvarā. Mērķis tiek sasniegts, raksturojot Dekarta duālismu, tā problēmas, “Meditāciju” metodi un svarīgākos jēdzienus “ego” izpratnē. Darba noslēgumā tiek formulēta kartēziskā duālisma problēma Dekarta “ego” izpratnē.
Bībeles intertekstualitāte Migela de Unamuno romānā “Svētais Manuēls Labais Moceklis”
2018
Šis darbs ir veltīts Migeļa de Unamuno (Miguel de Unamuno) Bībeles intertekstuālu atsauču (tiešu, netiešu) izpētei Migeļa de Unamuno (Miguel de Unamuno) romānā: “Svētais Manuēls Labais moceklis” Pētījumā ir četras nodaļas, kas veido divas daļas: pirmā teorētiskā, kas sastāv no trijām pirmajām nodaļām un definē intertekstualitātes konceptu, parāda Unamuno dzīvi un darbu, īpaši romānu "Svētais Manuēls Labais moceklis". Otrā ir praktiskā daļa, kas sastāv no ceturtās nodaļas, tās mērķis ir atklāt un klasificēt bībliskās intertekstualitātes romānā. Galvenā uzmanība teorētiskajā daļā tiks pievērsta Džulijas Kristeva (Julia Kristeva) un Žerarda Ženeta (Gerard Genette) pētījumiem par to, kā viņi in…
Kritiskā domāšana: izglītība, medijpratība, spriestspēja
2018
Šā pētījuma iniciatīva izriet no LU Ekspertu Padomes1 2017. gada 20. septembra apaļā galda diskusijas “Kritiskā domāšana — kā to mācīt, veicināt un sasaistīt ar mediju lietotprasmi Latvijā?”. Diskusijas gaitā šīs jomas ekspertu lokā skaidri izkristalizējās iepriekš izklāstītās problemātikas aktualitāte Latvijā, tostarp būtiskas nepilnības gan vispārējās, gan augstākās izglītības sistēmā attiecībā uz kritiskās domāšanas prasmju attīstības veicināšanu, trūkumi Latvijas mediju politikā, kā arī saistībā ar mediju lietotprasmi sabiedrībā. LU rektora Ekspertu padome sadarbībā ar LU Filozofijas un socioloģijas institūtu, kura pārziņā ir prioritārā joma “Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja …
Neprāta atainojums filmās: semiotiskā analīze
2016
Darba tēma ir „Neprāta atainojums filmās: semiotiskā analīze”. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kādi filmveides paņēmieni izmantoti, lai atainotu neprāta stāvokli filmās. Pētījuma uzdevumi ir apskatīt un apkopot literatūrā pieejamo informāciju par filmās izmantotajiem izteiksmes līdzekļiem, izvirzīt kvalitatīvās kontentanalīzes kategorijas, kas izvēlētas, balstoties teorētiskajā materiālā, analizēt filmas semiotiski, apkopot rezultātus un izdarīt secinājumus pēc veiktās analīzes. Teorijā apskatīts semiotikas pētījumu lauks, filmu semiotiskā analīzes īpatnības un raksturotas analīzei izvēlētās filmas. Metodoloģijā skatītas izvēlētās pētniecības metodes: kvalitatīvā kontentanalīze un semiotiskā…
Reliģiski-filozofiski raksti, 28
2020
Reliģiski-filozofiski raksti, XXVIII lasītāju uzmanībai piedavā latviešu, lietuviešu un krievu pētnieku zinātniskos rakstus par reliģisko valodu, ticības un prāta attiecību skaidrojumu teorijās par atvērtu un slēgtu sabiedrību, dažādiem biofilozofijas jautājumiem, pētījumu par bizantiešu un un latīņu baznīcu līdzāspastāvēšanas atspoguļojumu Indriķa hronikā, lauka pētījuma piezīmes par mūsdienu animismu Indijā, kā arī citas filozofijas un reliģijpētniecības tēmas. /// Reliģiski-filozofiski raksti, XXVIII offers to the readers' attention scientific articles by Latvian, Lithuanian and Russian researchers on the religious language, the relationship between faith and reason in theories of an ope…
Kritiskā domāšana laikmeta kontekstā
2018
Kritiskās domāšanas pamats ir domāšana, par kuru prāta (mind) filosofijā un epistemoloģijā ir daudz un dažādu viedokļu. Lai sekmētu kritisko domāšanu, ir jāseko labā/ļaunā, skaistā/neglītā, patiesā/melīgā, zināšanu/neziņas un citu ētisku un estētisku norišu situācijai sabiedrībā, jāanalizē un jāveicina pozitīvi ievirzītas prakses, nenoliedzot to, ka pozitīvās tendences ir iespējams atšķirt no negatīvajām (cinisms, nihilisms, relatīvisms, skepticisms, šovinisms u.c.), kas pavada ideoloģiski un negatīvi emocionāli ievirzītu kriticismu.
Šizofrēnijas atainojums filmās
2021
Bakalaura darba “Šizofrēnijas atainojums filmās” mērķis ir izpētīt un secināt par to, kā šizofrēnija tiek atainota filmā “Audekls”, “Brīnišķais prāts”, kā arī filmā “Solists”. Teorētiskajā daļā ir apskatīti šizofrēnijas simptomi, tās medicīniskie aspekti, reprezentācija, populārās kultūras raksturojums, kā arī psihisku saslimšanu reprezentācija un stigmatizēšana medijos, semiotika, kino valoda, īpašu uzmanību pievēršot skaņai un mizanscēnai, un naratīvs. Metodoloģiskajā daļā ir aprakstīta semiotiskā un naratīva analīzes metode, raksturots pētījuma dizains. Savukārt empīriskajā bakalaura darba daļā aprakstīts veiktais pētījums, izmantojot izvēlētās pētniecības metodes. Bakalaura darba beigās…
Duālisma aizstāvība mūsdienu psihes filozofijā
2017
Bakalaura darbā "Duālisma aizstāvība mūsdienu psihes filozofijā” tiek apskatīti un analizēti 20. un 21. gadsimtu filozofu uzskati par cilvēka apziņas - ķermeņa attiecībām. 20.gadsimtā, strauji attīstoties datortehnikai, ir aktualizējies jautājums par to, vai apziņa var būt neatkarīga no cilvēka ķermeņa un smadzenēm. Atbilde uz šo jautājumu tiek meklētas arī šajā diplomdarbā, analizējot filozofiskās literatūras avotus. Teorētiskā pētījuma mērķī ietilpa duālisma jēdziena dziļāka analīze, tā izpausmes attīstība zinātnē. Šajā pētījumā tiek savstarpēji salīdzināti empīrisma, racionālisma, kriticisma, fenomenoloģijas, funkcionālisma un citu filozofisko virzienu pārstāvju uzskati par apziņas- ķerm…
Virtuālās realitātes tehnoloģijas kā apziņas metafora
2020
Maģistra darbā “Virtuālās realitātes tehnoloģijas kā apziņas metafora” tiek aplūkots šīs metaforas pielietojums mūsdienu apziņas filozofijas kontekstā. Darba mērķis ir pierādīt, ka, neskatoties uz virtuālās realitātes metaforas noderīgumu konkrētos kontekstos, tai ir ievērojami ierobežojumi un problēmas, kas traucē raksturot fenomenālo apziņu. Darba pirmajā daļā tiek aplūkotas senākas tehnoloģiju metaforas (prāts kā automāts, tvaika dzinējs un dators). Otrajā daļā tiek apskatīts virtuālās realitātes metaforas pielietojums mūsdienu apziņas filozofijas tekstos, lai noskaidrotu metaforas pielietošanas pamatojumu. Trešajā daļā tiek veikta šīs metaforas analīze, lai noskaidrotu tās ierobežojumus…