Search results for "romāns"
showing 10 items of 37 documents
1905. gada revolūcija latviešu romānos: vainas apziņas diskurss
2015
Pētījums “1905. gada revolūcija latviešu romānos: vainas apziņas diskurss” ir mēģinājums skaidrot vainas apziņas reprezentāciju 1905. gada revolūciju attēlojušajos latviešu romānos. Pētījumā ir skatīti 6 latviešu romāni: Arveda Švābes “Inteliģenti” (1912), Kārļa Zariņa “Dzīvība un trīs nāves” (1921), Andreja Upīša “Ziemeļa vējš” (1921), Andrieva Niedras “Anna Gaigala” (1927), Roberta Sēļa “Tanī bargā dienā” (1963) un Alberta Bela “Saucēja balss” (1973). Pētījumā tiek īsumā raksturota 1905. gada revolūcija un tās mijiedarbe ar latviešu literatūru, klasificētas un raksturotas romānos esošās zīmes – telpas, laika un varoņu veikto funkciju aspektā, kā arī analizēts romānu varoņu psiholoģiskais …
Psiholoģiskais romāns latviešu literatūrā (1920-1940): žanra poētika
2017
Pētījums “Psiholoģiskais romāns latviešu literatūrā (1920–1940): žanra poētika” ir mēģinājums raksturot psiholoģiskā romāna žanra specifiku un izpausmes Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Pētījumā skatīti 10 romāni: Pāvila Rozīša “Divas sejas” (1921) un “Uguns ceļi” (1924), Kārļa Zariņa “Dzīvība un trīs nāves” (1921) un “Dārza māja” (1930), Jāņa Jaunsudrabiņa “Nāves deja” (1924) un “Ziema” (1925), Kārļa Ieviņa “Sievietes meklēšana” (1926), Ādolfa Ersa “Mīlestības varavīksne” (1930), Jāņa Veseļa “Dienas krusts” (1932) un Aīdas Niedras “Sieva” (1938). Pētījumā tiek definēts psiholoģiskā romāna žanrs, skaidroti latviešu prozas procesi 20. gadsimta 20.–30. gados, klasificētas 20. gadsimta 20.–30…
Hronotops A. Manfeldes romānā “Vilcēni”, A. Jundzes romānā “Sarkanais dzīvsudrabs” un J. Joņeva romānā “Jelgava 94”
2022
Maģistra darba “Hronotops A. Manfeldes romānā “Vilcēni”, A. Jundzes romānā “Sarkanais dzīvsudrabs” un J. Joņeva romānā “Jelgava 94” mērķis ir raksturot un analizēt fiktīvo romānu 20. gadsimta 90. gadu laiktelpu Latvijā un citus ar to saistītus literāros hronotopus. Darba teorētiskajā daļā sniegts hronotopa teorētiskais ieskats, ieskats semiotiskajā un naratoloģijas pētniecības metodē; aplūkota hronotopa un romāna saistība; ieskats romānu recepcijā kritikā; sniegts ieskats kultūrvēsturiskajā situācijā un pilsētas laiktelpā. Pētījuma praktiskajā daļā tiek analizēts 20. gadsimta 90. gadu hronotops romānos caur naratīvu un kā tas atklājas caur dažādām semiotiskajām zīmēm pilsētvidē.
Dafnes di Morjē noveles „Rebeka” un stāsta „Putni” ekranizācijas
2017
Šis maģistra darbs ir veltīts literāra darba adaptācijai kino. Tēmas nosaukums – “Dafnes di Morjē romāna “Rebeka” un stāsta “Putni” ekranizācijas”. Pētījumā ir salīdzināts 1938. gadā publicētais gotiskais noslēpumu romāns “Rebeka”, un 1952. gadā publicētais šausmu stāsts “Putni” ar šo literāro darbu kino ekranizācijām, kuras attiecīgi 1940. un 1963. gadā uzņēma režisors Alfrēds Hičkoks. Pētījuma mērķis ir analizēt kā šo literāro darbu pamatidejas ir attēlotas filmās, interpretējot veiktās sižeta izmaiņas un personāžu atainojumu. Pētījuma metodes ietver kā teksta analīzi, tā arī literāro darbu un filmu salīdzinošo analīzi. Teorētiskā daļa ir veltīta ekranizācijas atbilstībai oriģinālajiem li…
Džuzepes Tomazi di Lampedūzas romāns "Gepards": recepcija un teksta analīze psihoanalītiskā aspektā
2021
Maģistra darba mērķis ir izpētīt rakstnieka, prinča Džuzepes Tomazi di Lampedūzas romānu “Gepards” (Il Gattopardo) (1958), lai atklātu tā lomu Eiropas (arī Latvijas) literatūrā un sasaisti ar psihoanalīzes idejām un praksēm. Aplūkota Lampedūzas un viņa sievas – psihoanalītiķes, baroneses Volfas – biogrāfija, raksturots romāns “Gepards” un izvērsta tā recepcija. Īpaša uzmanība ir veltīta romāna varoņu tēlojumam. Viņi tiek raksturoti, pievēršoties varoņu dvēseliskajām problēmām. Kopumā “Gepards” daļēji atklājas kā ideju romāns, kas ir ļoti populārs Itālijā, bet ne tik pazīstams darbs Latvijā, savukārt “literalizētā psihoanalīze” – auglīgs paņēmiens arī turpmākiem literatūrzinātnes pētījumiem.
Sieviešu tēlu sistēma antīkajā romānā
2022
Pētījumā tiek analizēta sieviešu tēlu sistēma trijos antīkajos romānos: Haritona romānā Kalliroja, Longa romānā Dafnids un Hloja un Āpulēja romānā Zelta ēzelis. Pētījuma mērķis ir izpētīt sieviešu tēlu sistēmas iezīmes antīkajā romānā un noteikt tēlu daudzveidību sistēmas ietvaros, identificējot un klasificējot darbos sastopamos sieviešu tēlus un izpētot to mijiedarbību ar vīriešu tēlu sistēmu. Darba gaitā sieviešu tēli tiek iedalīti četrās grupās, balstoties uz viņu stāvokli sabiedrībā un mijiedarbi ar citiem tēliem: jaunās sievietes, sievietes laulībā, sievietes ārpus laulības, dievietes. Pētījums parāda, ka, lai gan antīkajos romānos centrālā loma ir jauno sieviešu tēliem, sižeta pilnība…
Mitoloģijas loma Čigozi Objomas romānā “Minoritāšu orķestris”
2021
Šis bakalaura darbs atspoguļo Igbo mitoloģijas analīzi Čigozi Objomas, jaunās Āfrikas diasporas literatūras pārstāvja, romānā “Minoritāšu orķestris”. Šī bakalaura darba mērķis ir analizēt un izprast Objomas pielietoto Igbo mitoloģiju viņa romānā. Pētījuma metodes iekļauj romāna rūpīgu lasīšanu, teksta analīzi un mitoloģijas pārskatu. Darbā iekļauts teorijas pārskats par transnacionālismu un tā nozīmi romānā. Pētījuma rezultāti atklāj, ka izmantojot mītisku, visu zinošu stāstītāju Čigozi Objoma ir spējīgs attēlot vairākas nigēriešiem svarīgas tēmas.
Sievietes raganas tēls Jurgas Ivanauskaites romānā “Ragana un lietus” un Jāņa Mauliņa romānā “Ragana”
2016
Bakalaura darba „Sievietes raganas tēls Jurgas Ivanauskaites romānā „ Ragana un lietus” un Jāņa Mauliņa romānā „ Ragana”” mērķis ir apkopot informāciju par autoriem, atklāt nozīmīgākos darbus un sabiedrības viedokli par viņiem, skatīt sievietes raganas tēla nozīmi mitoloģijā, kristietībā un simbolismā. Par uzdevumiem izvirzot romānu sieviešu tēlu analīzi, skatot arī priekšstatus par raganām gan mūsdienās, gan mitoloģijā, gan kristietībā, gan simboliskajā nozīmē. Tika secināts, ka vārda ragana etimoloģija ir indoeiropeiskas cilmes, kā arī šis vārds mitoloģijā jau senatnē tiek saistīts ar kristīgo nozīmi.
Problēmpieejas izmantošana Regīnas Ezeras romāna „Aka” iepazīšanas stundās 12. klasē
2017
Diplomdarba “Problēmpieejas izmantošana Regīnas Ezeras romāna “Aka” iepazīšanas stundās 12. klasē” mērķis ir pielietot problēmpieeju kā galveno metodi, lai pilnvērtīgi varētu iepazīties ar Regīnas Ezeras romānu “Aka”, izstrādāt vienu no metodiskās sistēmas variantiem un pārbaudīt to praksē. Diplomdarbā ir 5 nodaļas: 1. Problēmpieeja literatūras mācību kontekstā. 2. Ieskats Regīnas Ezeras personībā un daiļrades raksturojums. 3. Skolotājas gatavošanās darbam klasē. 4. Regīnas Ezeras personības un romāna “Aka” iepazīšanai veltīto stundu norise. 5. Skolotāja un skolēnu sadarbības rezultātu izvērtējums. Diplomdarbā 1. nodaļā tiek pētīta literatūra par problēmpieeju un par tās izmantošanu literat…
Grafiskā stāstījuma uzbūve un trauma Hāleda Hoseinī grafiskajā romānā “Pūķa ķērājs”
2016
Hāleda Hoseinī grafiskais romāns “Pūķa ķērājs”demonstrē grafisko romānu spēju vienlaicīgi uzrunāt lielu cilvēku daudzumu un tajā pašā laikā izteikt neaprakstāmo, kas apliecina to, ka grafiskie romāni ļoti labi prot darīt saprotamas tādas neaprakstāmas tēmas, kā trauma. Tādēļ, šī maģistra darba mērķis ir noteikt, kā grafiskā stāstījuma uzbūve attēlo traumu Hāleda Hoseinī grafiskajā romāna “Pūķa ķērājs” un kādu rezultātu tas rada. Iepriekš minētā mērķa sasniegšanai tika izvēlētas divas pētīšanas metodes, proti, teorētisko avotu izskatīšana un satura analīze. Iegūtie rezultāti norādija, ka Hāleda Hoseinī grafiskajā romānā “Pūķa ķērājs” trauma tiek attēlota izmantojot dažādus grafiskā stāstījum…