Search results for "segums"
showing 7 items of 7 documents
Bentisko biotopu identifikācija kā aizsargājamo jūras teritoriju kritēriju izveides sastāvdaļa
2017
Šī pētījuma mērķis bija analizēt informāciju par aizsargājamo jūras teritoriju izveidei nepieciešamo kritēriju kopumu un identificēt bentiskajiem biotopiem nepieciešamos kritērijus jaunu aizsargājamo teritoriju izveidei Baltijas jūras austrumu daļā, kā arī izveidot pilotteritoriju līdz šim nepētītajos ekskluzīvās ekonomikas zonas ūdeņos Baltijas jūras austrumu piekrastē,. Lauku darbi tika veikti 2016. gada 9. un 10. septembrī ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņos pie Latvijas-Lietuvas robežas, aptuveni 30 km attālumā no krasta, veicot zemūdens filmēšanu izvēlētajā zonā. Piloteritorijā dziļums variēja no 24 līdz 32 m un kopumā dominēja akmeņaini rifi ar 55% substrāta pārklājumu un mīdiju (Myt…
Priežu lāna zemsedzes veģetācijas uzskaites metodes analīze ilgtermiņa ekoloģisko pētījumu parauglaukumā
2020
Maģistra darba pētījumā ir apkopoti un izanalizēti dati par zemsedzes veģetācijas sugu uzskaiti vecā priežu audzē pie Mazsalacas. Uzskaiti 1994, 1996 un 2006. gadā veica Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts. Galvenais darba mērķis ir noskaidrot, vai šāda zemsedzes veģetācijas sugu uzskaite ir izmantojama meža ekosistēmas ilgtermiņa pētījumos. Darbā izveidojot sugu sastopamības grafisko attēlojumu, kā arī sugu skaita un projektīvā seguma izmaiņu novērtējumu, var skaidri novērot visu šo parametru mainību no 1994. gada līdz 2006. gadam.
Zemes seguma izmaiņu virzošie spēki Lielā-Pemmes purvā un tā apkārtnē
2016
Maģistra darbs ir veikts ar mērķi, noskaidrot zemes seguma izmaiņu virzošos spēkus Lielā – Pemmes purvā un tā apkārtnē. Mērķa sasniegšanai tika veidots jauns kartogrāfiskais materiāls, izmantojot vēsturiskās topogrāfiskās kartes un aerofotografijas, kā arī mūsdienu ortofoto uzņēmumus un LIDAR datus. Papildus ir veikta Lielā – Pemmes purva apkārtnes zemes īpašnieku aptauja par zemju apsaimniekošanu pētāmajā teritorijā. Apkopotā un analizētā informācija parāda mežu platību palielināšanos uz lauksaimniecības zemju rēķina kopš pagājušā gadsimta pirmās puses Lielā – Pemmes purva apkārtnē un ievērojamu priežu kopējā apauguma un blīvuma palielināšanos kopš 1959. gada līdz mūsdienām.
Dzeltenās dzegužkurpītes Cypripedium calceolus L. demogrāfisko parametru ietekmējošie faktori Ķemeru Nacionālajā parkā
2017
Orhidejas, kā piemēram, dzeltenā dzegužkurpīte Cypripedium calceolus, ir viena no apdraudētākajām augu grupām pasaulē, jo tās ir šauri specializējušās un ļoti jutīgas pret izmaiņām biotopā. Līdz ar to, šo augu pētījumi mūsdienās ir arvien aktuālāki. Ķemeru Nacionālā parka trijās atradnēs 2016. gadā no maija līdz oktobrim tika ievākti dati, lai realizētu veiktā pētījuma mērķi – noskaidrot apgaismojuma un veģetācijas seguma ietekmi uz Cypripedium calceolus demogrāfiskajiem parametriem. Dati ievākti, izmantojot transekšu/parauglaukumu metodi, kur apļveida parauglaukumos (1,5 m rādiuss) noteica paaugā un pamežā esošās sugas un skaitu dažādās augstuma klasēs, kā arī vaskulāro augu un sūnu sugas …
Parastās mellenes Vaccinium myrtillus (L.) rametu vecuma un izmēru struktūras salīdzinājums dažāda vecuma mētrāju audzēs Slīteres nacionālā parka ter…
2018
Mellene ir sīkkrūmu suga, kas ir viena no biežāk sastopamajām zemsedzes veģetācijas sugām boreālo mežu ekosistēmās, tomēr tā netiek pietiekami novērtēta. Mellene pozitīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību, un tās klātbūtne ir viens no rādītājiem par mežu augšanas apstākļu bagātināšanos. Līdzīgi kā kokiem arī mellenes gadskārtas sniedz informāciju par apstākļiem konkrētajā teritorijā, taču par īsāku laika periodu. Par pētījuma vietu izvēlēts Slīteres nacionālais parks un tā apkārtne, jo tajā pārstāvēti dažāda vecuma mētrāji, kā arī tādēļ, ka noteiktā Slīteres nacionālā parka teritorijā iepriekš veidojies degums. Šajā teritorijā kopumā izveidots 21 parauglaukums (10 x 10m). Seši parauglaukumi i…
Izmaiņas Latvijas piekrastes ainavā 20.-21. gadsimta mijā un mūsdienu izaicinājumi
2013
Dažādi faktori ietekmē piekrastes zonas attīstību gan pasaulē, gan Latvijā, kā rezultātā notiek izmaiņas ainavas struktūrā un tās spējā nodrošināt sabiedrībai nepieciešamos resursus. Promocijas darbā Latvijas piekrastes ainava ir pētīta atšķirīgos mērogos un kontekstos: i) izmaiņas jūras piekrastes ainavas struktūrā un tās ietekmējošie faktori ir vērtēti visas Latvijas piekrastes zonā; ii) potenciālā vēja enerģijas ražošanas jūrā ietekme uz ainavas vizuālo struktūru ir novērtēta unikālajā Baltijas jūras stāvkrastu zonā; iii) pludmales ainavas kā rekreācijas pakalpojuma nodrošinātāja nozīmīgums ir noskaidrots četrās atšķirīgās Latvijas pludmalēs. Darbs ir transdisciplinārs, jo tajā ir izmant…
Brūklenes Vaccinium vitis-idaea (L.) sastopamības, seguma un vecumstruktūras salīdzinājums dažāda vecuma sila audzēs Ropažu un Upmales līdzenumos
2019
Brūklenes ir bieži sastopamas visā Latvijas teritorijā. Tāpēc svarīgi izpētīt veģetācijas, audzes vecuma un biezības ietekmējošo faktoru saistību ar salīdzinoši ekoloģiski plastisko brūkleni. Lai noskaidrotu kā dažāda vecuma sila audzēs mainās brūkleņu sastopamība, segums un vecums, 2018. gada augustā un septembrī divās teritorijās Latvijā – Ropažu un Upmales līdzenumā, ierīkoti astoņi objekti 24 audzēs. Pētījuma praktiskā daļa izstrādāta tādā meža tipā kā sils. Analizētas dažādas vecuma audzes. Lai raksturotu brūklenes sastopamību un segumu, mežaudzēs ierīkoja transektes ar sešiem 1x1 m parauglaukumiem. Katrā no sešiem 1x1 m parauglaukumiem veica veģetācijas raksturojumu, ievāca trīs brūkl…