Search results for "slimības"
showing 9 items of 99 documents
Saimniekorganisma miRNS un zarnu mikrobioma mijiedarbība dažādos kolonoskopijas izmeklējumu paraugos
2022
Cilvēka gastrointestinālajā traktā ir daudzveidīgs mikrobioms, kam ir būtiska loma veselības uzturēšanā un fizioloģisko funkciju veikšanā organismā. Mikrobioma traucējumi ietekmē imūnsistēmas funkcijas, vielmaiņu, kā arī saistīti ar dažādām slimībām. MikroRNS (miRNS) ir nozīmīga loma gēnu ekspresijas regulēšanā. Pētījumos noskaidrots, ka saimniekorganisma miRNS tieši ietekmē zarnu mikrobiomu, tādējādi potenciāli nodrošinot daudzsološu stratēģiju, lai mērķtiecīgi modificētu mikrobiomu. Lai noskaidrotu, vai pacientu, kuriem dažādu iemeslu dēļ ir veikta kolonoskopija, zarnu biopsiju miRNS korelē ar fēču mikrobiomu veikta mazo RNS un metagenoma sekvencēšana. MiR200, miR-151, miR-30 saimes pozit…
Ārstniecības augu izmantošana aknu slimību ārstēšanā un to veselības profilaksē
2021
Aknu slimības var būt gan iedzimtas, gan tās var izraisīt arī dažādi faktori, piemēram, vīrusi, pārmērīga alkohola lietošana un aptaukošanās, tāpēc, šī cilvēka iekšējā orgāna veselības saglabāšanai, vēlams būtu periodiski veikt profilaktiskos pasākumus, proti – diētas ievērošanu, dažādus no augiem ražotu medikamentu un zāļu tēju lietošanu. Tēma tika izvēlēta pateicoties lielai interesei par augu ķīmiskā sastāva un farmakoloģisko īpašību pētījumiem. Darba mērķis ir izpētīt, kādus ārstniecības augus pielieto aknu slimību ārstēšanā un to profilaksē. Farmācijas jomas speciālistu un aptiekas klientu anketēšanas rezultāti parāda, ka aptiekās ikdienā pie speciālistiem šajos jautājumos vēršas ievēr…
Uztura paradumu atbilstība Ziemeļvalstu diētai un to saistība ar nogurumu čūlainā kolīta pacientiem
2021
Pētījuma galvenās analizējamās tēmas ir iekaisīgo zarnu slimību (IZS) pacientu hroniskais nogurums, uztura paradumu un specifiski Ziemeļvalstu diētas (ZD) potenciālā labvēlīgā ietekme uz noguruma mazināšanu. Darba mērķi ir novērtēt noguruma esamību un smagumu čūlainā kolīta (ČK) pacientiem, viņu uztura paradumu atbilstību ZD, pārbaudīt saistību starp noguruma līmeni un atbilstības pakāpi ZD, ka arī noteikt saikni starp noguruma smagumu un ČK slimības aktivitāti un ilgumu. Pētījumā tika iesaistīti 43 ČK pacienti un 44 kontroles grupas dalībnieki, kuriem novērtējā noguruma līmeni, un to ietekmi uz ikdienu izmantojot IZS - noguruma pašnovērtējuma aptauju (angl. IBD - Fatigue self-assessment qu…
Prognostiskie faktori diagnozes maiņai pacientiem ar iekaisīgo zarnu slimību pirmo piecu gadu laikā pēc diagnozes uzstādīšanas
2021
Ievads. Dažiem pacientiem ar čūlaina kolīta diagnozi dzīves laikā nākas sastapties ar diagnozes maiņu uz Krona slimību. Tas notiek, kad kolīts ir vienīga IZS izpausme slimības sākumā. Ārstēšanai abu slimību gadījumā pastāv atšķirības, tādēļ identificēt prognostiskus faktorus, kas jau slimības sākumā var liecināt par iespējamo diagnozes maiņu, var potenciāli mainīt ārstēšanas plāna izvēli, prognozi un pacienta dzīves kvalitāti. Darba mērķis. Identificēt klīniskus un laboratoriskus faktorus, kas var prognozēt diagnozes maiņu no ČK uz KS. Materiāli un metodes. Ir veikts retrospektīvs pētījums RAKUS “Gaiļezerā”. Tika pētīta pacientu grupa, kurai laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam ČK diagnoze …
Dzīves kvalitāte pacientiem ar iekaisīgām zarnu slimībām
2016
Ievads. Iekaisīgās zarnu slimības ir autoimūnā, hroniska, neizārstējama slimība ar biežiem recidīvu un remisiju periodiem. Recidīvu laikā pacientiem pasliktinās visi simptomi, kuri savukārt ietekmē dzīves kvalitāti. IZS ārstēšanas svarīgākais uzdevums ir sasniegt slimības remisiju pacientam un nepieļaut recidīvu atkārtošanos. Pētījuma mērķis. Izvērtēt IZS pacientu dzīves kvalitāti, salīdzinot savā starpā abu IZS formu simptomus, tajā pat laikā izvērtējot, kādas IZS formas pacientiem ir smagāki slimības simptomi. Šīm nolūkam tika pielietota specializēta IZS aptaujas anketa. Materiāli un metodes. Lai izvērtētu IZS pacientu dzīves kvalitāti, pacienti piedalījās aptaujā, kur tika izmantota spec…
Hepcidīna korelācija ar iekaisīgu zarnu slimību aktivitāti
2022
Ievads: Čūlains kolīts un Krona slimība ir multifaktorialās slimības. Zinot slimības patoģenēzi un slimības biežākas komplikācijas, var pietuvoties pareizai un mērķtiecīgai slimības diagnostikai. Šobrīd ir aktuāli un nepieciešams noteikt precīzu, minimāli invazīvu biomarķieri vai laboratorijas rādītāju kuru, kombinējot ar citiem jau zināmiem minimāli invazīviem IZS laboratorijas rādītājiem, būs iespējams agrīni prognozēt slimības aktivitāti, novērst paasinājumu un iespējams komplikāciju attīstību. Darba mērķis: Noteikt hepcidīna korelāciju ar citiem slimības aktivitātes mārķieriem (CRO, kalprotektīns, feritīns) pacientiem ar IZS. Materiāli un metodes: Tas ir prospektīvs pētījums, kas veikts…
Pacienta un ģimenes ārsta sadarbības loma kardiovaskulāru slimību prevencijā
2019
Kardiovaskulāras slimības ir galvenais nāves cēlonis pasaulē un Latvijā (PVO. 2017.). Tāpēc ir ļoti svarīgi laicīgi diagnosticēt un uzsākt prevencijas pasākumus, lai neattīstītos kardiovaskularas slimības, kā arī laicīgi uzsākt nepieciešamo terapiju. Tieši ģimenes ārstam ir svarīga loma kardiovaskulāro pacientu apskatē un izglītošanā, lai pacients pats būtu spējīgs izvērtēt savu veselības stāvokli, zinātu savus riska faktorus un veiktu nepieciešamos prevencijas pasākumus kardiovaskulāro slimību attīstībā, ir svarīgi laicīgi atpazīt potenciālos kardiovaskulāros pacientus. Šī pētījuma mērķis bija izpētīt ģimenes ārsta lomu pacientu veselības izglītošanā un rutīnas izmeklējumu nodrošināšanā. P…
Darba vides riski šuvējām, kas izraisa arodslimības, un preventīvie pasākumi riska novēršanai
2018
Darba vides riski šuvējām, kas izraisa arodslimības, un preventīvie pasākumi riska novēršanai. Darba autore: Gunta Vaišļa. Darba zinātniskā vadītāja: asoc. prof., Dr. med. Ženija Roja. Darbs izklāstīts uz 95 lapām, ietver 30 attēlus, 11 tabulas, 13 pielikumus, 47 informatīvos avotus. Maģistra darbs sastāv no četrām daļām. Pirmajā daļā ir apkopota un analizēta literatūra par darba vides riskiem, ar ko saskaras šuvējas darba vietā, par biežākām arodslimībām šuvējām strādājot ilgstoši profesijā. Otrajā daļā ir aprakstītas izmantotās pētījuma metodes. Trešajā daļā analizēti iegūto datu apkopošanas rezultāti, veikta rezultātu analīze un diskusija. Ceturtajā daļā izstrādāti preventīvie darba aizs…
Veselīga uztura „šķīvja principa” radītās izmaiņas ķermeņa antropometriskajos un asins plazmas bioķīmiskajos parametros atkarībā no diētas veida.
2021
Veselīga uztura “šķīvja princips” ir vienkāršs pedagoģisks princips, kā apgūt sabalansēta uztura principus. Lai gan “šķīvja princips” ir plaši zināms un pielietots, joprojām pastāv dažādi veidi, kā attēlo produktu grupas un makrovielu kategorijas uz šķīvja. Pētījumi attiecībā uz zinātnisko pamatojumu “šķīvja principa” piemērotībai uzturā un atbilstību uztura rekomendācijās noteikto makro un mikrovielu daudzumam nav pieejami. Šī pētījuma eksperimentālais dizains izstrādāts tā, lai salīdzinātu dažādu hronisko slimību attīstības riska marķieru – antropometrisko un plazmas bioķīmisko parametru – izmaiņas sešu nedēļu garumā atkarībā no ievērotā diētas veida (visēdāju ar mazāk dzīvnieku izcelsmes…