Search results for "stress."
showing 10 items of 5934 documents
Stress, trauksme un depresija saistībā ar pašnovērtēto veselības stāvokli un fizisko aktivitāti
2019
Pētījuma mērķis ir noskaidrot stresa, trauksmes un depresijas saistību ar pašnovērtēto veselības stāvokli un fizisko aktivitāti. Pētījumā tika iesaistīti 119 respondenti, vecumā no 18-78 gadiem. Stresa, trauksmes un depresijas mērīšanai tika izmantota Depresijas, trauksmes un stresa skala (DASS21, Lovibond & Lovibond, 1995. Vanags & Raščevska, 2015. adaptācija latviešu valodā). Fiziskās aktivitātes mērīšanai pētījuma laikā tika izveidota Fiziskās aktivitātes pašnovērtējuma aptauja (Judzika, 2018.), bet veselības stāvokļa mērīšanai tika uzdots viens jautājums, lai noteiktu kopējā veselības stāvokļa pašnovērtējumu. Rezultāti uzrādīja statistiski nozīmīgas, negatīvas korelācijas starp veselība…
Depresijas trauksmes un stresa saistība ar pašnovērtēto miega kvalitāti
2022
Pētījuma mērķis bija noskaidrot kā depresijas, trauksmes un stresa rādītāji ir saistīti ar pašnovērtēto miega kvalitāti. Pētījumā piedalījās 91 respondents, vecumā no 19 -62 gadiem (M=34,56, SD=9,34), 42 (46,2%) vīrieši un 49 (53,8%) sievietes. Bakalaura darba ietvaros tika izmantota depresijas Depresijas, trauksmes un stresa skalas (DASS-21). Adaptāciju latviešu valodā veikuši Edmunds Vanags un Malgožata Raščevska (Vanags & Raščevska, 2015), un Miega kvalitātes skalu (SQS), kas latviešu valodā tika adaptēta šī darba ietvaros (Yi, Shin, & Shin, 2006). Rezultāti uzrāda statistiski nozīmīgas pozitīvas korelācijas starp depresiju un miega kvalitāti, trauksmi un miega kvalitāti, kā arī stresu u…
Stresa, trauksmes un depresijas novērtējums pacientiem ar koronāru sirds slimību
2019
Diplomdarbs ir uzrakstīts latviešu valodā uz 69 lapām. Tajā ir 31 tabula, un 99 atsauces uz literatūras avotiem. Koronārās sirds slimības un garīgās saslimšanas ir vienas no biežāk sastopamajām slimībām, kā arī tās ir vienas no vadošajiem mirstības cēloņiem visā pasaulē. Vairums pētījumu pēdējo gadu laikā uzrāda dažādas saiknes starp koronāru sirds slimību un psihiatrisku saslimšanu, ir ierosināts, ka abas saslimšanas var izraisīt viena otru. 80% pacientu ir palielināts risks saslimst ar koronāru sirds slimību, kā arī nomirt asinsvadu saslimšanas dēļ. Arī Latvijā ir nepieciešams sākt apzināt un identificēt pacientus ar koronāru sirds slimību un psiholoģiskiem traucējumiem, tādiem kā stress,…
Stress and use of psychostimulants and nootropics
2022
Mūsdienās daudzi cilvēki saskaras ar stresu un trauksmi sakarā ar darbu, mācīšanas vai citiem iemesliem.Bakalaura darba mērķis bija noskaidrot iedzivotāju stressa un trauksmes iemeslus, kā arī noskaidrot vispieprasītākos recepšu nomierinošus līdzekļus. Tika izmantota kvalitatīva pētniecības metode – anketēšana. Tika noskaidrots, ka galvenie stresa faktori respondentiem ir darbs, mācības un Covid-19 pandēmijas apstākļi.
Piederības izjūtas dabai saistība ar depresijas, trauksmes un stresa rādītājiem
2021
Pētījuma mērķis bija noskaidrot vai skalas „Piederības izjūta dabai” latviešu valodas versijas psihometriskie rādītāji atbilst oriģinālās skalas psihometriskajiem rādītājiem un, vai un kādas statistiski nozīmīgas sakarības pastāv starp piederības izjūtu dabai un tās aspektiem ar depresijas, trauksmes un stresa rādītājiem, kā arī respondentu sniegtajiem sociāldemogrāfiskajiem rādītājiem. Pētījumā piedalījās 300 respondenti, tiešsaitē anonīmi aizpildot aptauju, kurā tika iekļauta DASS-42 latviešu valodas versija (Vanags un Raščevska, 2017) un šajā darbā adaptētā „Piederības izjūtas dabai” skala (Nisbet, Zelenski & Murphy, 2009), kā arī jautājumi par respondentu sociāldemogrāfiskajiem rādītāji…
Depresija, trauksme, stress, un ar to saistītie stresori policijas darbā
2021
Bakalaura darba mērķis bija noskaidrot, kādi ir depresijas, trauksmes un stresa rādītāji policistiem Latvijā un kādi ir galvenie stresori, kas to ietekmē. Pētījuma izlase: 125 respondenti, iedalīti 2 grupās – Valsts policisti (n = 34) un Pašvaldības policisti (n = 91). Datu iegūšanai izmantota Depresijas, trauksmes un stresa skalas saīsinātā versija (DASS-21), latviešu valodā adaptēja Vanags un Raščevska (Lovibond & Lovibond, 1995, kā minēts Vanags & Raščevska, 2015), kā arī Policijas operacionālā stresa aptauja (PSQ-Op) un Policijas organizatoriskā stresa aptauja (PSQ-Org) (McCreary & Thompson, 2006), kuras Latvijā adaptēja autors. Par nozīmīgākajiem stresoriem darbā Latvijas policisti uzs…
Stresa noturība studentiem no dažādām studiju programmām
2018
Stress ir viena no galvenajām problēmām ar ko jāsastopas studentiem. Veiktajā pētījumā galvenais uzdevums bija noskaidrot stresa noturības līmeņa atšķirības dažādu mācību programmu studentiem. Pētījums tika veikts starp trīs Latvijas Universitātes studiju programmu studentiem (N = 95), no kuriem 32 (33,6% ) apguva psiholoģiju, 33 (34,7% ) interjera dizaina un 30 ( 31,5% ) vadības zinību studiju programmas. Pētījums tika veikts interneta vidē. Datu vākšanai tika izmantota Latvijas Personības aptaujas ( LPAv-3) Nenoturības pret stresu apakšskala (Perepjolkina ,2014). Rezultāti parādīja, ka būtiskas atšķirības stresa noturības līmeņa rādītajos starp dažādu studiju programmu studentiem nepastāv.
Food supplement and sedative circulation in the pharmacy and the evaluation of their composition
2022
Stress ir organisma atbildes reakcija uz ārējo vidi jeb stresoru. Stress ir viena no mūsdienu aktuālākajām problēmām, jo katru dienu esam pakļauti vairākām emocionālām situācijām. Katram cilvēkam ir savi stresa mazināšanas paņēmieni. Viens no tiem ir nomierinošo bezrecepšu medikamentu un uztura bagātinātāju lietošana. Darba mērķis – noskaidrot populārāko nomierinošo bezrecepšu medikamentu un uztura bagātinātāju Jēkabpilī “Krustpils aptiekā” trīs gadu periodā un izvertēt tā sastāvu. Pēc agrozījuma rezultātiem ir redzams, ka populārākais uztura bagātinātājs ir NERVOSTRONG kaps. N30 un populārākais medikaments ar nomierinošu efektu ir Valeriana 30mg apvalkotās tabletes N100. Pēc iegūtajiem dat…
Piedošanas motīvu saistība ar uztverto stresu agrīnā briedumā
2017
Pētījuma mērķis bija izpētīt, vai pastāv saistība starp piedošanas motīviem un uztverto stresu. Pētījumā piedalījās 190 respondenti: 139 sievietes un 51 vīrieši. Agrīnā brieduma izlases grupa tika pielīdzināta pēc vecuma (27 – 35 gadi) (M=31, SD=2,62) un uztvertā stresa kritērijiem. Piedošanas motīvu mērīšanai tika izmantota piedošanas motīvu aptauja (Cox et.al., 2012) un uztvertā stresa mērīšanai tika izmantota (PSS-4) aptauja (Cohen, Kamarck & Mermelstein, 1982) (adaptējusi Perepjolkina, 2014). Pētījumā tika izvirzīta hipotēze, ka pastāv sakarības starp piedošanas motīviem un uztverto stresu. Pētījuma rezultāti norāda, ka piedošanas motīvi ir saistība ar uztverto stresu. Iegūtas statistis…
Resilience and Stress Level Differences Across Different Age Groups During the Covid-19 Pandemic
2022
Pētījuma mērķis bija izpētīt atšķirības dzīvesspēka un stresa līmeņa rādītājos dažādās vecuma grupās, kā arī izpētīt dzīvesspēka un stresa līmeņa saistības, kā arī izpētīt iespējamo Covid-19 pandēmijas laika stresoru novērtējumus katrā vecuma grupā. Pētījumā piedalījās 172 respondenti (125 sievietes, 47 vīrieši), kas tika sadalīti trīs vecumgrupās: topošie pieaugušie (20-29 gadi), agrīnie pieaugušie (30-39 gadi), vidējie pieaugušie (40-49 gadi). Pētījuma dalībnieki aizpildīja trīs aptaujas: Dzīvesspēka aptauja pieaugušajiem, Uztvertā stresa skala un Iespējamie stresori Covid-19 pandēmijas laikā. Iegūtie rezultāti norāda atšķirības stresa un dzīvesspēka līmenī dažādu vecumgrupu ietvaros: vid…