Search results for "vaboles"
showing 6 items of 6 documents
Monochamus spp. un citu skujkoku saproksilo vaboļu (Coleoptera) sugu sabiedrības un to ievākšanas metodikas efektivitātes novērtējums kaitīgo organis…
2018
Kopš 1999. gadā Portugālē ieviesās priežu koksnes nematode Bursaphelenchus xylophilus, Eiropā Monochamus ģints koskngraužu nozīmība kā meža kaitēkļiem ievērojami pieauga, jo tie ir šīs nematodes galvenie vektori. B. xylophilus izraisa priežu vīti, kuras dēļ iet bojā liels koku daudzums. Latvijā nav pētīta Monochamus ģints sastopamība un feromonu lamatu efektivitāte, kas ir svarīga informācija, ja nākotnē būs vajadzība kontrolēt B. xylophilus riska zonās – teritorijās, kurās ir augstāka varbūtība kaitīgā organisma ieviešanās riskam. Darba mērķis ir noskaidrot Monochamus ģints koksngraužu sastopamību Latvijā riska zonu vietās un feromonu lamatu efektivitāti skujkoku saproksilo vaboļu ķeršanai…
Ozolu meža atēnošanas ietekme uz skrejvaboļu (Coleoptera: Carabidae) sugu sabiedrībām un tās ietekmējošiem faktoriem dabas liegumā Paņemūnes meži
2015
Skrejvaboles ir viena no skaitliski lielākajām un daudzveidīgākajām vaboļu dzimtām, kuras bieži izmanto pētījumos par traucējumu ietekmi uz meža zemsedzes faunu. Darba mērķis - noskaidrot, kā ozolu meža atēnošana no eglēm ietekmē skrejvaboļu sabiedrības un to potenciāli ietekmējošos vides faktorus – veģetāciju un un augsnes īpašības. Pētījumā ar Bārbera tipa lamatām trīs reizes tika ievākti 90 paraugi no sešiem apsaimniekotajiem un trīs kontroles parauglaukumiem, ap katru lamatu pirms un pēc atēnošanas tika noteikts veģetācijas segums un augu sugas, katrā parauglaukumā tika noteikts augsnes mitrums un pH. Darbā tika secināts, ka ozolu atēnošanai ir minimāli ietekmējusi skrejvaboļu sabiedrīb…
Catalogue de la collection de Coléoptères de M. le Baron Dejean
1821
Skrejvaboļu (Coleoptera: Carabidae) un īsspārņu (Coleoptera: Staphylinidae) sabiedrības un to ietekmējošie faktori boreālo egļu mežu atvērumos
2017
Atvērumu dinamika ir viens no svarīgākajiem dabiskajiem traucējumiem egļu mežos, kas veicina kokaudzes atjaunošanos un meža strukturālo heterogenitāti un bioloģisko daudzveidību. Darba mērķis ir noskaidrot, kā atvērumi egļu mežos ietekmē skrejvaboļu un īsspārņu sabiedrības, un kā tās mainās atkarībā no atvēruma platības un vecuma. Pētījumā ievākti skrejvaboļu un īsspārņu paraugi no 24 atvērumiem un 24 kontroles parauglaukumiem četrās vietās Latvijas centrālajā daļā, nosakot arī atvērumu platību un vecumu. Atvērumi būtiski neietekmē īsspārņu sabiedrības, taču skrejvaboļu sabiedrībās ir būtiskas atšķirības starp atvērumiem un slēgtu mežu. Lielo izmēru un mežu speciālistu skrejvaboļu populācij…
Abiotisko un biotisko faktoru ietekme uz epigeisko bezmugurkaulnieku sugu sabiedrībām kaļķainos zāļu purvos Latvijas Piejūras zemienē
2016
Kaļķaini zāļu purvi ir svarīgs aizsargājams biotops ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropas Savienībā. Šī darba mērķis ir noteikt kādi abiotiskie un biotiskie faktori nosaka dažādu bezmugurkaulnieku taksonu izplatību kaļķainos zāļu purvos, un vai tos ir iespējams izmantot kā bioindikatorus šo biotopu ekoloģisko izmaiņu pētīšanai. Pētījums veikts sešos purvos Latvijas Piejūras zemienē. Bezmugurkaulnieki tika ievākti ar Bārbera tipa augsnes lamatām. Tika noteikts veģetācijas sastāvs un augsnes pH. Kopā tika ievāktas 666 vaboles Coleoptera, 999 skudras Formicidae, 216 daudzkāji Diplopoda un 2052 mitrenes Oniscoidea. Skaidri izteikta saistība starp veģetāciju un bezmugurkaulnieku sugu taksoniem …
Lapkoku praulgrauzis Osmoderma barnabita (Motschulsky, 1845) un citas saproksilofāgās vaboles platlapju dobumos parkos un alejās: daudzveidība un iet…
2015
Parki un alejas mūsdienās ir kļuvuši par nozīmīgu biotopu daudzu apdraudētu saproksilofāgo vaboļu sugu saglabāšanai. Šī bakalaura darba mērķis ir izpētīt dažāda mēroga ekoloģisko faktoru ietekmi uz platlapju dobumus apdzīvojošo saproksilofāgo vaboļu daudzveidību un izplatību divu platlapju kokiem bagātu Latvijas reģionu parkos un alejās. Darba ietvaros veicu atsevišķu koku faunas izpēti ar Bārbera lamatām, kā arī izvērtēju muižu apstādījumu kā potenciālo lapkoku praulgrauža dzīvotņu kvalitāti. Konstatēju, ka lielāka saproksilofāgo vaboļu daudzveidība ir lapkoku praulgrauža apdzīvotos kokos un sausos dobumos ar vertikālu atveri. Secināju, ka Unguros ir iespējama perspektīva lapkoku praulgrau…