Search results for "zālāji"
showing 10 items of 16 documents
Skrejvaboļu (Coleoptera, Carabidae) sabiedrības sausos kaļķainos zālājos un tās ietekmējošie faktori Abavas senlejā
2016
Kā Eiropā tā Latvijā sausu, kaļķainu zālāju platības ar katru gadu samazinās. Šis biotops ir viens no sugām bagātākajiem, tomēr uzskatāms par Latvijā izzūdošu, jo aizņem vairs tikai 0,05% no valsts teritorijas (Auniņš 2013). Šī darba mērķis ir noskaidrot zālāju apsaimniekošanas un botāniskās kvalitātes ietekmi uz skrejvaboļu (Carabidae) sabiedrībām sausos, kaļķainos zālājos. Pētījums veikts sausos, kaļķainos zālājos, dabas parka “Abavas senleja” posmā starp Kandavas un Sabiles pilsētām. Septiņpadsmit parauglaukumos, kas iedalīti atšķirīgās botāniskās kvalitātes un apsaimniekošanas veida grupās, ar Bārbera tipa augsnes lamatām, ievākti kvantitatīvi dati par skrejvaboļu sastopamību. Noteikts …
Aizaugošu palieņu zālāju atjaunošanās dabas parkā "Dvietes paliene" pļaušanas un ganīšanas ietekmē
2017
Kopā kopš 2004. gada Latvijā ir atjaunoti vairāk nekā 7000 ha dabisko zālāju. Lielākā daļa no tiem atjaunoti dažādu projektu ietvaros. Bakalaura darbā skaidrots atjaunoto Dvietes palienes zālāju stāvoklis, inventarizējot zālājus dabā un veicot intervijas ar zālāju īpašniekiem. Pētījuma rezultātā noskaidrots, ka zālāju atjaunošanās Dvietes palienē norit veiksmīgi. Atslēgas vārdi: palieņu zālāji, Dvietes paliene, inventarizācija, intervijas, pašreizējais stāvoklis.
Dabisko zālāju indikatorsugu izplatība Bērzciema apkārtnē atkarībā no biotopu daudzveidības
2015
Dabiskie zālāji ir apdraudēti, to veicina cilvēku došanās prom no laukiem un zālāju neapsaimniekošana. Pētījuma mērķis bija noskaidrot dabisko zālāju indikatorsugu sastopamību atkarībā no biotopu daudzveidības un sastāva Bērzciema apkārtnē. Indikatorsugas un biotopi kartēti 0.5x0.5 m kvadrātos, indikatorsugu sastopamība atkarībā no biotopu daudzveidības analizēta ar klasteranalīzi un korelācijas analīzi. Indikatorsugu skaits variēja no 0 līdz 15. Lielākoties tās bija pilnas gaismas augi, kas pielāgoušies nabadzīgām sausām un slapjām augsnēm. Nav novērojama tendence, ka liels biotopu daudzums nodrošina attiecīgi lielu indikatorsugu skaitu. Darba apjoms ir 43 lapas. Darbs sastāv no 6 nodaļām …
Sociālekonomiskie aspekti dabisko zālāju uzturēšanā Madlienas pagastā
2016
Bakalaura darbā ir aplūkoti dabisko zālāju uzturēšanas sociāli ekonomiskie aspekti, kas cieši saistīti ar pētītajiem materiāliem – zemes lietojumveidu, tiesību aktiem un atbalsta maksājumiem, lauksaimnieku viedokli un informētību, lauku statistiku. Veikts literatūras apskats, aplūkoti saistītie tiesību akti par atbalsta maksājumiem, veikta analīze statistikas materiāliem par zemes lietojumveidiem un lopkopību, veiktas intervijas ar Madlienas pagasta lauksaimniekiem, pagasta pārvaldes vadītāju, lauksaimniecības uzņēmuma SIA “Madliena 2” pārstāvi un pagasta aktīvisti, SIA «Metsa Forest Latvia» mežsaimniecības konsultanti, intervijas ir izanalizētas un izdarīti darba secinājumi.
Dabisko zālāju veģetācijas daudzveidību noteicošie augsnes faktori Vidzemes centrālajā daļā
2015
Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot sakarības starp dabisko zālāju veģetācijas daudzveidību un augsnes ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām. Dabiskie zālāji ir sugām bagāti, bet vieni no visvairāk apdraudētiem biotopiem Eiropā. Šo biotopu saglabāšanai un atjaunošanai ir nepieciešams noskaidrot sakarību starp augsnes faktoriem un sugu daudzveidību. Pētījumā veikta 26 zālāju veģetācijas un augšņu īpašību analīze. Rezultāti liecina, ka nepastāv statistiski nozīmīga sakarība starp sugu daudzveidību un augsnes faktoriem (pH, C, N, K, granulometrisko sastāvu).
Taisnspārņu (Orthoptera) indikatoru īpašību izpēte sausos, kaļķainos zālājos dabas parkā Abavas senleja
2016
Sausiem, kaļķainiem zālājiem ir augsta botāniskā vērtība, kas nodrošina arī daudzveidīgas un raksturīgas faunas pastāvēšanu. Taisnspārņi ir nozīmīga dabisko zālāju ekosistēmu sastāvdaļa. Pētījuma mērķis ir izpētīt iespējas izmantot taisnspārņus sausu,kaļķainu zālāju kvalitātes un apsaimniekošanas indikācijā. Dabas parkā „Abavas senleja” dažādas kvalitātes, dažādi apsaimniekotos kaļķainos zālājos un kultivētos zālājos tika ievākti taisnspārņu paraugi un raksturota veģetācija. Lielākā taisnspārņu daudzveidība konstatēta ekstensīvi ganītos, kaļķainos zālājos, bet zālāju apsaimniekošanas pārtraukšana negatīvi ietekmēja taisnspārņu daudzveidību un populāciju blīvumu. Izdalītas divas indikatorsug…
Augsnes faktoru nozīme zālāju ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanā Vidzemē
2017
Augsnes īpašības ietekmē zālāju kvalitāti un to ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kā arī arvien nozīmīgs kļūst jautājums par ekosistēmu pakalpojumiem, kas ir atkarīgi no augsnes īpašībām. Turklāt kopš pagājušā gadsimta otrās puses Eiropā un arī Latvijā ir vērojama strauja zālāju platību samazināšanās, tajā skaitā arī Vidzemes augstienē, tadēļ ļoti būtiski ir noskaidrot augšņu faktoru nozīmi un augsnes indikatorus, kas nodrošina zālāju ekosistēmu pakalpojumus. Maģistra darba mērķis ir noskaidrot zālāju ekosistēmu izplatības un to pakalpojumu sakarības ar augsnes faktoriem un augsnes īpašībām Vidzemes centrālajā daļā. Pētījumā apkopota literatūra par zālāju ekosistēmu pakalpojumu raksturojumu, nod…
Augšņu un to īpašību raksturojums Vidzemes augstienē LIFE Viva Grass projekta etalonteritorijā “Rāmuļu skola”
2017
Viens no zālāju izplatības un kvalitātes, kā arī to apsaimniekošanas būtiskiem ietekmējošiem faktoriem ir augsnes un to īpašības, kuras savukārt ietekmē augsnes veidošanās faktori un procesi. Tādēļ Vidzemes augstienē viens no lauksaimniecības zemju izplatītākajiem lietojuma veidiem ir zālāju teritorijas, ko nosaka augsnes īpašības, t.sk. agrotehnoloģiskās īpašības, ko ietekmē saposmots un izteikti mainīgs reljefs. Tā kā daļēji dabisko zālāju platības ir apdraudētas, ir svarīgi noskaidrot augsnes un veģetācijas ģeogrāfiskās likumsakarības, jo zālāju kvalitāte ir atkarīga no augsnes īpašībām. Tas nepieciešams, lai plānotu daļēji dabisko zālāju, kā arī degradēto zālāju ilgtspējīgu apsaimniekoš…
Ilggadīgo zālāju augšņu un to īpašību raksturojums Vidzemes augstienē, Z/S "Šovītes"
2016
Augsnes īpašības ietekmē zālāju kvalitāti un to ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kā arī arvien nozīmīgs kļūst jautājums par ekosistēmu pakalpojumiem, kas ir atkarīgi no augsnes īpašībām. Turklāt kopš pagājušā gadsimta otrās puses Eiropā un arī Latvijā ir vērojama strauja ilggadīgo zālāju platību samazināšanās, tajā skaitā arī Vidzemes augstienē, tad ļoti būtiski ir noskaidrot augšņu īpašību ģeogrāfiskās likumsakarības un to ietekmējošos faktorus ne tikai reģionālā, bet arī lokālā mērogā, kas ir būtiski ne tikai saistībā ar zālāju ilgtspējīgu apsaimniekošanu, bet saistībā arī ar augsnes kartēšanas metodisko aspektu pilnveidošanu. Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot augšņu un to īpašību ģeogrāfi…
Lakstaugu sugu izmantošana Latvijas dabisko zālāju biotopu aizsardzības stāvokļa novērtēšanā
2019
Dabisko zālāju platības Latvijā sarūk un pasliktinās to kvalitāte. LAP ir rīks ar kura palīdzību nodrošināt to uzturēšanu un atjaunošanu, būtu jāpārskata atbalsta nosacījumi un jāapsver rezultātorientētu pasākumu ieviešana maksājot par indikatorsugu skaitu zālājā. Maģistra darba mērķis ir noskaidrot Centrālvidzemes ģeobotāniskā rajona biežāk sastopamo dabisko zālāju lakstaugu indikatorsugu indikatīvo vērtību biotopa aizsardzības stāvokļa novērtēšanai kā arī zālāju indikatorsugu sastopamību noteicošos faktorus. Sniegts neliels ieskaits biotopa aizsardzības stāvokļa novērtēšanā, tajā skaitā ar indikatorsugu palīdzību. Pieejamajiem veģetācijas aprakstiem novērtēta datu kvalitāte. Darbā analizē…