Search results for "īsproza"
showing 6 items of 6 documents
Mūzika 20. gs. 70.–80. gadu latviešu un lietuviešu īsprozā
2016
Bakalaura darba tēma ir „Mūzika 20. gs. 70.–80. gadu latviešu un lietuviešu īsprozā”. Darbā pētīta mūzikas tēma, funkcijas, semantika latviešu un lietuviešu īsprozas darbos. Sniegts neliels teorētiskais ieskats par mūzikas un literatūras attiecībām un līdzšinējo pētniecības lauku. Analīzei mūzikas aspektā izmantoti Marģera Zariņa stāsti „Strazdumuižas sonāte”, „Mistērijas un hepeningi”, Andra Jakubāns stāsts „Tbilisi, Tbilisi, Tbilisi”, Jurgas Ivanauskaites novele „Koncerts Nr. 1”, Romualda Granauska stāsts „Muzikanti” un Antana Vaičulaiša stāsts „Pazaudētā vijole”. Pētījuma rezultātā veikti secinājumi par mūzikas tēmas plašo izmantošanu un daiļdarbu teksta bagātināšanu ar to. Atspoguļoti d…
Jāņa Ezeriņa personības un daiļrades iepazīšana 11.klasē
2019
Šī bakalaura darba “Jāņa Ezeriņa personības un daiļrades iepazīšana 11. klasē” mērķis ir izpētīt Jāņa Ezeriņa personību un daiļradi, kā arī rast risinājumu tam, ar kādu metožu palīdzību vislabāk un visefektīvāk iespējams skolā parādīt šī rakstnieka daiļrades nozīmību un neatkārtojamību. Darbs sastāv no 4 daļām. Tās ir Jāņa Ezeriņa personība un daiļrade vidusskolas mācību kontekstā, gatavošanās darbam mācību stundās, kas sastāv no trīs apakštematiem ( klases raksturojums, mācību metožu izvēle un pamatojums, stundu cikla tematiskais plānojums), mācību stundu norise, pašizvērtējums un analīze. Atslēgas vārdi šim bakalaura darbam ir Jānis Ezeriņš, karnevālisms, anekdotisms, novele, stāsts, īspr…
Janas Egles personības un stāstu krājuma „Svešie jeb miļeņkij ti moi” apguve literatūras stundās 10. klasē
2022
Diplomdarba „Janas Egles personības un stāstu krājuma „Svešie jeb miļeņkij ti moi” apguve literatūras stundās 10. klasē” mērķis ir izstrādāt metodisko apdari, kas rosinātu skolēnu interesi par Janas Egles personību un daiļradi, veicinātu izpratni par viņas stāstiem un tajos ietvertajām problēmām un vērtībām personības veidošanas kontekstā. Diplomdarba saturu veido ievads, piecas nodaļas ar apakšnodaļām, secinājumi un pielikumi. Pirmajā nodaļā apskatīta literatūras mācību priekšmeta specifika. Otrā nodaļa veltīta ieskatam Janas Egles personībā un daiļradē literatūras mācību priekšmeta kontekstā. Trešajā nodaļā aprakstīta skolotājas gatavošanās darbam klasē, tajā raksturotas 10. klases skolēn…
Nāves motīvs Aleksandra Čaka prozā līdz Otrajam pasaules karam
2021
Bakalaura darbā “Nāves motīvs Aleksandra Čaka prozā līdz Otrajam pasaules karam” analizēti visi līdz Otrajam pasaules karam publicētie A. Čaka stāsti, kuros minēts nāves motīvs. Stāsti analizēti mākslinieciskajā laiktelpā un 20. gs. 20. un 30. gadu latviešu īsās prozas attīstības kontekstā. Darbā pētīta nāves nozīme stāstu mākslinieciskajā pasaulē un prozas varoņa atainojumā. A. Čaks pieder modernajai 30. gadu literātu paaudzei, kuru īsprozas centrā ir vientuļš, atsvešināts un dažādu psiholoģisku problēmu nomākts indivīds. Darbā secināts, ka A. Čaka stāstu varonis jūtas pasaulē ierobežots. Nāve stāstu varonim nozīmē izeju no viņa ierobežotā esības stāvokļa, iespēju izbēgt no dzīves grūtībām.
Ģimenes modelis Augusta Saulieša īsprozā: „Izmeklēti raksti” (1922)
2015
Maģistra darba “Ģimenes modelis Augusta Saulieša īsprozā: “Izmeklēti raksti” (1922)” mērķis ir izpētīt ģimenes modeli, kāds attēlots rakstnieka Augusta Saulieša (1869-1933) prozā un noskairdot, kā tas atbilst 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma latviešu ģimenes modelim. Darbā sniegts ieskats Saulieša biogrāfijā, rastas atbildes uz jautājumiem, kāda loma rakstnieka prozā attēlotajā ģimenē ir tēvam, mātei un bērniem. Apskatīts jautājums par attiecībām saimē, kā arī par urbanizācijas un izglītības iespēju ietekmi uz ģimenes modeļa maiņu. Salīdzinot Saulieša darbus ar viņa laikabiedru (Jāņa Poruka un Rūdolfa Blaumaņa), kā arī ar neseno priekšgājēju (Brāļu Kaudzīšu un Apsīšu Jēkaba) darbie…
Laiktelpa un tēli jaunākajos latviešu fantāzijas žanra stāstos
2016
Maģistra darba „Laiktelpa un tēli jaunākajos latviešu fantāzijas žanra stāstos” mērķis ir izanalizēt izpētīto laiktelpu un tēlu sistēmu latviešu fantāzijas īsprozā, īpašu uzmanību pievēršot autoru kolektīvu rakstītajiem krājumiem Purpura karaļa galmā (2013) un Zilie jūras vērši (2015). Maģistra darbam izvirzītie uzdevumi ir apgūt jaunāko latviešu fantāzijas īsprozu un izpētīt stāstus vienojošos aspektus un atšķirības tēlu un laiktelpas kategorijā, izmantojot hermeneitisko metodi. Darba pirmajā daļā tiek aplūkotas fantāzijas, fantastikas un šausmu stāsta pazīmes, kā arī sniegts ieskats latviešu fantāzijas īsprozas attīstībā. Otrajā daļā tiek klasificēti tēli pēc piederības noteiktai kategori…