Search results for "инсценировка"
showing 6 items of 6 documents
Izaks Bābels uz Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra skatuves.
2016
Darbs ir veltīts Ī. Bābela inscenējuma īpatnībām uz teātra skatuves, balstīts uz izrāžu “Odesa, burvīgā pilsēta...” un “Riets” piemēru. Autors vadoties pēc salīdzināšanas, analītiskām un intertekstuālām analizes metodēm, veic inscenējuma tekstuālu daļu salīdzīnājumu ar Ī. Bābela “odesas” darbiem. Īpaša uzmanība šajā darba tika pievērsta problēmai pirmavota teksta transformācijai inscenējumā. Darbs sastav no trim daļām. Pirmajā nodaļā tiek pētīta dramatiskā teksta analīzes problēma, problēma autora teksta transformācija incsenējuma tekstā, stāsta žantra īpatnības un prozas ciklizācijas problēma. Otrajā nodaļa atklājas “Odesas stāstu” mākslas pasaules un Ī. Bābela lugas īpatnības. Trešajā nod…
A. Platonova stāsta „Fro” inscenējums M. Čehova Rīgas Krievu drāmas teātrī (prozas teksta transformācijas īpatnības dramaturģijā).
2015
Darbs tiek veltīts pētījumam par Andreja Platonova stāsta "Fro" inscenējumu Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī. Pētījuma mērķis ir apzināt specifiku A. Platonova stāstam "Fro" un tās skatuves versijai, kā arī semantiskās atšķirības, kuras radušās transformācijas procesā no viena literāra teksta žanra uz otru. Darbs sastāv no četrām nodaļām. Pirmās trīs aptver sevī inscenējuma teorijas pamatus, episko un dramatisko tekstu struktūru, koncentrējas uz īpatnībām divos dažādos žanros, identificējas A. Platonova prozas poētikas iezīmes 1930 g. kopumā un jo īpaši specifika "Fro". Ceturtajā praktiskā nodaļā notiek salīdzinoša analīze prozas tekstam ar Ruslana Kudašova skatuves versiju. Darbs var izr…
Marka Rozovska dramaturģiskā poētika ("Holstomers. Kāda zirga stāsts" un „Slepkava”).
2017
Darbs veltīts epikas žanra daiļdarba transformācijas teatrālajā iestudējumā īpatnību pētījumam, par piemēru ņemot M. Rozovska dramaturģisko poētiku „Zirga stāsts”, pēc L.N.Tolstogo darba „Holstomers. Kāda zirga stāsts” motīviem, un „Slepkava”, pēc F.M.Dostojevska darba „Noziegums un sods” motīviem. Darba autore veic epikas daiļdarba un teatrālā uzveduma scenārija tekstuālo un žanra raksturojumu salīdzinošo analīzi. Īpaša uzmanība tiek veltīta M.Rozovska kā dramaturga poētikas īpatnībām. Pētījums var būt saistošs filologiem, kas nodarbojas ar literārā teksta skatuvisko noformējumu, kā arī lasītājiem, kurus interesē dotā tēma.
A. Puškina "Pīķa dāmas" inscenējuma iezīmes Mazā teātra 2014. gada iestudējumā.
2018
Viktorija Zorina A.Puškina «Pīķa dāmas» inscenējuma iezīmes Mazā teātra 2014. gada iestudējumā: bakalaura darbs. – Rīga, 2018. – 50. lpp Bakalaura darbs ir veltīts prozas teksta inscenējuma dramaturģijā īpatnību atklāšanai, ņemot par piemēru A. Puškina «pīķa dāmas» 2014. gada Mazā teātra iestudējumu (režisors A. Žitinkins) Balstoties uz A.Puškina daiļdarbu pētnieku rakstītajiem pētījumiem literatūrzinātnē, darba autors veic tēlu sastatāmo analīzi starp A.Puškina stāstu un tā inscenējumu, kā arī atklāj neverbālo līdzekļu nozīmi izrādes jēgas formējumā. Darba autors nonāk pie secinājuma, ka režisora modifikācijas sekmē pilnāku atainojumu katra no inscenējuma tēliem. Pētījums var ieinteresēt f…
D. Harmsa daiļdarbu teatrālā interpretācija V. Nastavševa izrādē “Vecene”
2020
Darbs ir veltīts D. Harmsa literāro darbu inscenējumiem. Pētījuma materiāls ir Latvijas Nacionāla teātrī iestudētā V. Nastavševa izrāde “Vecene”. Tās pamatā ir D. Harmsa stāsts “Vecene”, kā arī citi 1930. gadu prozas un dramatiskie darbi. Autore analizē teātra interpretāciju vairākos aspektos, atklājot oriģinālo tekstu un teātra interpretācijas atšķirības. Pētījums var būt aktuāls filologiem, kuru interešu lokā ir literāro darbu inscenējumi, kā arī teātra zinātniekiem, kuri pēta moderno dramaturģiju.
Marka Rozovska dramaturģiskā triptiha poētika ("Holstomers. Kāda zirga stāsts", „Slepkava” un “Nabaga Līza”)
2019
Darja Mitina Marka Rozovska dramaturģiskā triptiha poētika ("Holstomers. Kāda zirga stāsts", „Slepkava” un “Nabaga Līza”). Annotācija Darbs ir veltīts prozas teksta inscenizācijai teātra telpā. Par pētījuma materiālu kļuva Marka Rozovska teātra triptihs, kurā ir iekļautas trīs izrādes-mūzikli — ''Slepkava'' pēc F.M. Dostojevska romāna motīviem, ''Kāda zirga stāsts'' pēc Ļ.N. Tolstoja stāsta ''Holstomers'' un ''Nabaga Liza'' pēc N.M. Karamzina tāda paša nosaukuma stāsta. Аutors veic lugu scenāriju analīzi vairākos aspektos, atklājot tajos dažādu teātra tradīciju pazīmes un to formālo izpausmi tekstā. Īpaša uzmanība ir pievērsta Marka Rozovska teātra triptiha dramaturģiskajai poētikai. Pētīju…