6533b7d0fe1ef96bd1259d65

RESEARCH PRODUCT

Stratēģijas dzīves prasmju attīstīšanai 6. klases angļu valodas stundās

subject

description

Ilgstošs attālināto mācību process ir atstājis negatīvu ietekmi uz skolēnu prasmēm iesaistīties grupu aktivitātēs, kā arī spēju rast iekšēju motivāciju sadarboties. Psiho-sociālās un savstarpējo attiecību prasmes ir nepieciešamas pusaudžiem, lai pieņemtu pārdomātus lēmumus, komunicētu, un attīstītu spēju tik galā ar problēmām un pārvaldītu savas emocijas. Dzīves prasmju termins apzīmē plašu prasmju kopumu, kas ļauj cilvēkam veiksmīgi tikt galā ar ikdienas prasībām un izaicinājumiem. Laikā, kad pastāv neierobežota informācijas pieejamība, tomēr pastāv aizvien pieaugošas bažas par dzīves prasmēm, kuru apguve ir laikietilpīga un nav pašsaprotama. Skolēniem mēdz pietrūkt tādas dzīves prasmes kā komunikācijas, sadarbības veidošanas prasmes, empātija, aktīvas klausīšanās prasmes, pārrunu vadīšanas, sevis izpausmes, dalīšanās, attiecību uzturēšanas, pašdisciplīnas, stresa noturības, kritiskās domāšanas, lēmumu pieņemšanas un daudzas citas prasmes, kas sagatavo reālās dzīves situācijām un ļauj baudīt veselīgu un produktīvu dzīvi. Diplomdarba mērķis bija noskaidrot stratēģijas, kas ļauj ievīt dzīves prasmju apguvi 6. klases angļu valodas stundās. Lai noskaidrotu skolēnu viedokli par dzīves prasmēm, to, kā skolotājiem izdodas mācīt dzīves prasmes savos priekšmetos, un, kā tās būtu iespējams attīstīt angļu valodas stundās, tika veikts gadījuma pētījums. Pētījumā tika izmantotas sekojošas datu vākšanas metodes: skolēnu eseju analīze (18 esejas par dzīves prasmēm, kuras netiek mācītas skolā), 8 intervijas ar skolotājiem, kā arī tika vērotas angļu valodas stundas, kuru tematos tika ievītas dzīves prasmes. Visbeidzot, pētījumā atklājās, ka attālināto mācību laiks ir negatīvi ietekmējis skolēnu socializēšanās prasmes, ko varēja novērot grupu darbos, piemēram, skolēniem trūka sadarbības prasmes, viņi vilcinājās lūgt palīdzību, un bija mazāk iejūtīgi pret apkārtējiem. Tomēr pētījums arī apstiprināja pusaudžu spēju ātri atgūties; savukārt, skolotāji spēj veicināt dzīves prasmju apzināšanos un apguvi, kuras tālāk var tikt pielietotas reālās dzīves situācijās un ārpusskolas aktivitātēs.