6533b7d1fe1ef96bd125bcde

RESEARCH PRODUCT

Aktīvu un prosociālu stresa pārvarēšanas stratēģiju pilnveide pusaudžiem un jaunajiem pieaugušajiem

subject

description

Bakalaura darba mērķis bija aprobēt programmu aktīvu un prosociālu stresa pārvarēšanas stratēģiju pilnveidei pusaudžiem un jaunajiem pieaugušajiem un analizēt tās efektivitāti. Datu ieguvei tika izmantota Stresa pārvarēšanas stratēģiju skala (Strategic Aproach to the Coping Scale – SACS) (Hobfoll, Dunahoo, & Monnier, 1998); Latvijā aptauju adaptējusi Vija Mika 2002. gadā. Eksperimentālajā pētījuma piedalījās 112 respondenti vecumā no 11 līdz 17 gadiem: 74 pusaudži vecumā no 11-16 gadiem, 38 – jaunie pieaugušie, kuri randomizēti tika sadalīti 2 grupās: eksperimentālajā un kontrolgrupā - 56 katrā. Tā kā stresa veidošanās un pārvarēšana ir saistīta ar dažādiem faktoriem - smadzeņu plastiskuma, uzvedības, izziņas un veselības mijiedarbību, kas veido daudzdimensionālu sistēmu, intevences programmā pusaudžu un jauno pieaugušo aktīvu (pašpārliecināta rīcība) un prosociālu (sociālā atbalsta meklēšana, sociālā pievienošanās) stresa vadīšanas statēģiju pilnveidei izmantota starpdisciplināra un integrēta pieeja (Marcano-Reik, 2016). Šī pieeja pamatota ģenētiskās paradigmas atziņās par ģenētisko faktoru un vides mijiedarbību, neirozinātnes paradigmas atziņās par neiroplasticitātes palielināšanos izziņas un sensorās stimulācijas ietekmē un kognitīvi biheivioriālās paradigmas atziņās par afektīvās pieredzes un ar to saistītās izziņas mijsakarību jeb sensorā, emocionālā, motorā un kognitīvā komponenta ietekmi uz uzvedību, kā arī faktoriem, kas iekļaujas visās paradigmās - emocijām, sociālkultūras kontekstu (dzimums, kultūra, etniskā piederība un sociālekonomiskais statuss) un starppersonu komunikāciju (attiecības un sociālais atbalsts) (Kring, & Johnson, 2014). Pētījuma rezultāti liecina, ka starp eksperimentālo un kontrolgrupu aktīvu un prosociālu stresa pārvarēšanas stratēģiju lietojumā intervences beigās pēc programmas aprobācijas pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības (p<0,001) – pusaudži un jaunie pieaugušie eksperimentālajā grupā norādījuši, ka biežāk izmantojuši tādu aktīvu stresa vadīšanas stratēģiju kā pašpārliecināta rīcība un tādas prosociālas stresa vadīšanas stratēģijas kā sociālā atbalsta meklēšana un sociāla pievienošanās, salīdzinot ar kontrolgrupas respondentiem. Pētījuma hipotēze tika apstiprināta.