6533b822fe1ef96bd127d10c

RESEARCH PRODUCT

Dažāda līmeņa pašefektivitātes līderu pašcieņas rādītāju atšķirības

subject

description

Šā bakalaura darba mērķis - teorētiski un praktiski izpētīt līdera pozitīvu psiholoģisku konstruktu – pašefektivitāti un to rādītājus attiecīgā izlasē, kā arī noskaidrot pašcieņas un paefektivitātes korelāciju, veikt pašefektivitātes un pašcieņas rādītāju atšķirību izpēti starp līdera augsta, vidēja un zema pašefektivitātes līmeņa līderu grupām, kā arī papildus izpētīt kādi citi sociāli demografiskie rādītāji ļauj prognozēt līdera pašefektivitāti. Pašlaik pasaules sociālo un politisko pārmaiņu laikmetā,kā arī zinātnes un tehnoloģijas attīstībā lielāka uzmanība tiek veltīta cilvēka darbības efektivitātes problēmai. Tajā pašā laikā augstie panākumu standarti, ko nosaka mūsdienu sabiedrība, spēcīga konkurence dažādās dzīves jomās, sociālā stratifikācija, ir depresijas un stresa pieaugošā līmeņa cēlonis, kas tieši ietekmē indivīda pašcieņu. Mūsdienīgā sabiedrība sīvās konkurences apstākļos nosaka nepieciešamību būt par līderi. Līderība – svarīgs efektīvas vadīšanas komponents. Tas ir sastopams visur, kur ir stabils cilvēku apvienojums. Līderības efektivitāte ir tieši saistīta ar līderu spējām vadīt organizatorisko un starppersonisko komunikāciju, iedarbojoties uz tās raksturu. Pētījumā respondentu izlase sastav no 81 respondentiem (56 sievietes, 25 vīrieši) – kompāniju un uzņēmumu līderi un dažādu iestāžu, organizāciju, uzņēmumu struktūrvienību vadītāji no dažādām jomām: inžinierkommunikāciju, celtniecību, apsaimniekošananas, finanšu un grāmatvedības, banku, informāciju tehnoloģiju, u.c.. Pētījumā tika pielietoti divas aptaujas paefektivitātes un pašcieņas noteikšanai: Vispārējā Pašefektivitātes aptauja (The General Self-Efficacy Scale – GSE, Schwarzer & Jerusalem, 1995) un Rozenberga pašcieņas skala (Rosenberg's self-esteem scale, 1965, adaptējusi Anika Miltuze, Dr.,psych.,Latvijas universitāte). Rezultāti atklāja , ka nosakot vispārējās pašefektivitātes līmeni dotājā izlasē (N=81), virsroku gūst vidējs pašefektivitātes līmenis (42% dalībniekiem). Pētījumā iegūtie dati parādīja, ka nosakot pašcieņas līmeni pie dažadiem pašefektivitātes līmeņiem dominē vidējs pašcieņas līmenis (35% dalībniekiem).Turklāt, pētījuma rezultāti parāda, ka pastav pozitīva korelācijas saikne starp pašefektivitāti un pašcieņu (rs=0.280) un tā ir augtā statistiskā nozīmības līmenī (Sig.(2-tailed)<= 0.01).Tādējādi, jo augstāks vispārējs pašefektivitātes līmenis, jo augstāks pašcieņas līmenis. Savukārt, pātījumā rezultāti liecina par to, ka vīriešu līderu grupā pašefektivitātes līmenis(ranga vidējais rādītājs =49.20) ir augstāks nekā sieviešu līderu grupā (=37.34). Manna-Vitneja U kritērija rādītājs (U=905.00), parāda ka atšķirības pašefektivitātes rādītajos starp sieviešu un vīriešu līderu grupām ir statistiski augstā līmenī (p=0.035.), secinot ka tādi sociāli demogrāfiskie rādītāji , ka dzimuma īpatnības ir sastīti ar līdera pašefektivitāti. Termini:līderība, efektīvs līderis , pašefektivitāte, pašcieņ