6533b826fe1ef96bd12836bd

RESEARCH PRODUCT

Teacher Emotional Burnout, Psychological Detachment from Work and Self Reported Health During the Covid-19 Pandemic

subject

description

Pētījuma mērķis ir noskaidrot skolotāju emocionālās izdegšanas savstarpējās sakarības starp psiholoģisko distancēšanos no darba, pašnovērtēto veselību un emocionālo izdegšanu COVID-19 pandēmijas apstākļos, kad darbs notika gan klātienē, gan attālināti. Pētījumā piedalījās 506 skolotāji no Latvijas vispārizglītojošajām un profesionālajām izglītības iestādēm, lielākā daļa vecumā no 21 līdz 64 gadiem. No visiem pētījuma dalībniekiem datu ievākšanas laikā 269 skolotāji strādāja pamatā klātienē, 237 gan klātienē, gan attālināti un pamatā attālināti. Pētījuma dati ievākti no 2021.gada oktobra līdz decembrim, kad Latvijā COVID-19 infekcijas izplatības ierobežošanas dēļ skolotāju darbs noritēja vai nu pamatā klātienē, vai gan klātienē, gan attālināti vai arī pamatā attālināti. Skolotāju emocionālās izdegšanas un pašnovērtētā veselības stāvokļa rādītāju noteikšanai pētījumā izmantotas Erasmus+ programmas projekta “Mācīt Būt: Atbalsts pedagogu profesionālajai izaugsmei un labklājībai sociāli emocionālās mācīšanās jomā” izstrādātās Skolotāju profesionālās pašefektivitātes aptaujas Skolotāju izdegšanas un Skolotāju pašnovērtētās veselības skalas. Psiholoģiskās distancēšanās no darba rādītāju noteikšanai izmantota Psiholoģiskās distancēšanās no darba skala (Psychological detachment from work, Sonnentag & Fritz, 2007; aptaujas adaptāciju veikusi L.Berga maģistra darba ietvaros, 2016), papildu tika ievākti skolotāju demogrāfijas dati. Pētījuma rezultāti liecina, ka pastāv statistiski nozīmīga saistība starp skolotāju emocionālās izdegšanas, psiholoģiskās distancēšanās no darba un pašnovērtētā veselības stāvokļa rādītājiem. Skolotāju spēja psiholoģiski distancēties no darba samazina emocionālo izdegšanu un skolotājiem ar augstāku emocionālo izdegšanu ir zemāki pašnovērtētā veselības stāvokļa rādītāji. Secināts, ka skolotāju emocionālo izdegšanu statistiski nozīmīgi prognozē tādi faktori kā skolotāju pašnovērtētā veselība un psiholoģiskā distancēšanās no darba, mācību organizēšanas forma un darba slodze. Pētījumā konstatēts, ka skolotājiem, kuri pamatā ir strādājuši klātienē, ir augstāki emocionālās izdegšanas rādītāji, nekā tiem, kuru darbs noritējis attālināti vai gan klātienē, gan attālinātā veidā. Pētījuma secinājumi apstiprina, ka skolotāju darba dzīvē ir svarīgi pievērst uzmanību skolotāju mentālās veselības jautājumiem, radot tādus skolotāju darba apstākļus, kuros ir iespējama psiholoģiskā distancēšanās no darba. Atslēgas vārdi: izdegšana; skolotāji; psiholoģiskā distancēšanās no darba; pašnovērtētā veselība; pandēmija; COVID-19.