6533b854fe1ef96bd12ae401

RESEARCH PRODUCT

Tulkotāja statuss Latvijas darba tirgū

Aleksandra Komara

subject

izglītībaValodniecībanodarbošanāstulkošanas tirgus Latvijātulkošanas kompetencestulkotāja statuss

description

Šis maģistra darbs ir empīrisks pētījums, kas veltīts Latvijas rakstiskās tulkošanas tirgus izpētei, tai skaitā jautājumam par tulkotāja statusu darba tirgū. Šā darba mērķis ir noskaidrot, kādi cilvēki (pēc noteiktiem kritērijiem) Latvijā nodarbojas ar tulkošanu un kāda ir viņu motivācija. Šai sakarā tika anketēti 54 tulkotāji. Tulkotāji atbildēja uz jautājumiem, saistītiem ar izglītību, kompetencēm, nodarbošanos un dažiem personīgiem jautājumiem. No aptaujas anketas analīzes rezultātiem tika noskaidrots, ka pārsvarā tulkotājiem nav specializētās izglītības, tomēr lielākā daļa plāno to iegūt, tajā pašā laikā neuzskatot, ka tā viņiem un tulkotājiem kopumā būtu obligāti nepieciešama. Apjautātajiem tulkotājiem ir pareizi priekšstati par tulkotājam nepieciešamajām kompetencēm, tomēr viņu sociālā kompetence vēl nav pietiekoši attīstīta, jo tulkotāji, kuri pārsvarā strādā mājās, neuzskata, ka citiem cilvēkiem var būt svarīga loma viņu darbā. Lielākā respondentu daļa atbildēja, ka viņi pastāvīgi nenodarbojas ar tulkošanu, bet tomēr gandrīz katrs atzīmēja, kas viņu motivē tulkot. Atbildes uz šo jautājumu, kā arī uz to, kas tulkotājiem šķiet visgrūtākais viņu profesijā, pārsvarā sakrita. Darbā tiek secināts, ka no vienas puses tulkotāja profesija sniedz zināmu brīvību (nav priekšniecības, brīvs darba grafiks, kurš sniedz iespēju apvienot vairākus darbus un amatus utt.), bet no otras puses, tā ir liela tulkotāja atbildība un nogurdinošs darbs. Ne visi, kas nodarbojas ar tulkošanu apzinās šo atbildību un tulko bez nepieciešamās izglītības un kompetencēm. Latvijā tulkošanas tirgus vēl nav tik labi attīstīts, lai kontrolētu šo procesu, tādēļ par tulkotāju var kļūt jebkurš, kurš uzskata, ka viņam ir pietiekami labas svešvalodu zināšanas.

https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/29060