Search results for " labklājība"
showing 10 items of 64 documents
Subjektīvās labklājības saistība ar draudzības funkciju novērtējumu un sociālo tīklu lietošanas paradumiem vīriešiem un sievietēm
2015
Šā pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda ir subjektīvās labklājības saistība ar draudzības funkciju novērtējumu un sociālo tīklu lietošanas paradumiem vīriešiem un sievietēm. Pētījumā piedalījās 248 respondenti – 124 vīrieši un 124 sievietes (M=30,92, SD=8,49), kuri elektroniski aizpildīja divas aptaujas – Subjektīvās laimes skalu un draudzības funkciju aptauju, kā arī atbildēja uz jautājumiem par sevi un saviem sociālo tīklu lietošanas paradumiem. Rezultāti norāda uz atšķirībām respondentu draudzības funkciju novērtējumā trīs dažādu veidu draugiem: (1) draugiem, kuri tiek satikti ikdienas dzīvē (reāli draugi); (2) draugiem, kuri iepriekš satikti klātienē, tomēr dažādu apstākļu dēļ komunikā…
Reliģijas, apmierinātības ar dzīvi un pašvērtējuma saistība.
2015
Šī darba mērķis ir noskaidrot saistību starp reliģiju, apmierinātību ar dzīvi un pašvērtējumu. Apmierinātība ar dzīvi sevī ietver laimi, subjektīvo labklājību un pozitīvas emocijas. Šī darba ietvaros vairāk tiks apskatīta subjektīvā labklājība. Reliģija ir ticība kam mistiskam , kas sevī ietver reliģisku normu ievērošanu, rituālus, ticību un būšanu reliģiskā kopienā. Starp subjektīvo labklājību un reliģiju pastāv pozitīva korelācija. Pašvērtējums ir cilvēka subjektīvs viedoklis par sevi pašu, ,kas var nesakrist ar citu domām par viņu. Tika secināts, ka reliģijas skalas pozitīvi korelē savā starpā, kā arī pozitīva korelācija novērojama starp pašvērtējumu un apmierinātību ar dzīvi, bet negatī…
Subjektīvā labklājība un to ietekmējošie ekonomiskie faktori.
2017
Maģistra darba tēma ir „Subjektīvā labklājība un to ietekmējošie ekonomiskie faktori”. Maģistra darba mērķis ir, balstoties uz ekonomikas izaugsmes, ienākumu nevienlīdzības un sabiedrības labklājības izpēti, Rīgas iedzīvotāju aptauju un ekspertu viedokļu par subjektīvo labklājību apkopošanu, izdarīt secinājumus par subjektīvās labklājības līmeni Latvijā un ekonomisko faktoru ietekmi uz subjektīvās labklājības līmeni, kā arī izteikt priekšlikumus subjektīvās labklājības paaugstināšanai un mērījumu pielietošanai politikas īstenošanā. Balstoties uz izvirzīto maģistra darba mērķi, noteikti darba uzdevumi un izvirzītas trīs hipotēzes: Hipotēze I: Subjektīvās labklājības līmenis ir augstāks ied…
Ienākumu līmeņa un iedzīvotāju subjektīvās labklājības izjūtas korelācija Latvijā.
2016
Maģistra darba autors – Austra Niķe, Maģistra darba tēma ir „Ienākumu līmeņa un iedzīvotāju subjektīvās labklājības izjūtas korelācija Latvijā”. Tēma ir aktuāla, jo politikas veidotāji vislielāko uzmanību velta ekonomisko rādītāju pieaugumam, taču tas ne vienmēr rezultējas jūtamā subjektīvās labklājības pieaugumā vairumam cilvēku. Darba mērķis: izpētīt subjektīvo labklājību noteicošos faktorus un noteikt optimālo ienākumu līmeni Latvijā uz vienu iedzīvotāju, kas maksimizētu subjektīvo labklājības izjūtu. Pētījuma rezultātā konstatēts, ka subjektīvā labklājība ir multidimensionāls un starpdisciplinārs koncepts, kas aptver cilvēka dzīves objektīvo un subjektīvo elementu kopumu. Savukārt, opti…
Dzīves mērķu, pašefektivitātes saistība ar subjektīvās labklājības rādītājiem sievietēm
2020
Bakalaura darba pētījuma mērķis ir izprast dzīves mērķu pašefektivitātes saistību ar subjektīvās labklājības rādītājiem sievietēm. Pētot konstruktu teorētisko bāzi tika izvirzīts, ka iekšējā satura dzīves mērķiem ir saistība ar subjektīvo labklājību, un balstoties uz personīgo vērtību izvirzītajiem dzīves mērķiem un indivīda pašefektivitātes līmeni, izvirzīto mērķu sasniegšana ietekmē subjektīvās labklājības līmeni. Pētījuma respondentu izlasi veido 60 sievietes vecuma grupā no 20-50 gadiem , kuru vidējais vecums ir 33,83 gadi. Dzīves mērķu, pašefektivitātes un subjektīvās labklājības noteikšanai tika pielietotas Dzīves mērķu skala (Aspirations Index; Kasser & Ryan, 1996), Latvijā aptauju a…
Starptautisks azartspēļu uzņēmums no patērētāju uzvedības un korporatīvās sociālās atbildības skata punkta
2018
Maģistra darba tēma ir „Starptautisks azartspēļu uzņēmums no patērētāju uzvedības un korporatīvās sociālās atbildības skata punkta”. Darba tēma tika izvēlēta atbilstoši novērojumam par azartspēļu nozares straujo pieaugumu Eiropā un globālajā mērogā un tā radītajām sekām uz sabiedrību kā patērētāju. Darba mērķis ir konstatēt un identificēt korelāciju starp azartspēļu nozares attīstības pieaugumu un sabiedrības labklājības pasliktināšanos pamatojoties uz starptautiska azartspēļu uzņēmuma sociālās atbildības prakses analīzi un sabiedrības viedokļu izzināšanu, kā arī izstrādāt priekšlikumus sociāli atbildīgas azartspēļu komercdarbības veikšanai. Galvenie uzdevumi bija saistīti ar teorijas izpēt…
Studējošo skaita prognozēšana veselības aprūpē un sociālajā labklājībā Latvijā.
2017
Bakalaura darba mērķis ir, pamatojoties uz Latvijas augstākās izglītības sistēmas analīzi, kā arī izstrādātām veselības aprūpi un sociālo labklājību studējošo skaita prognozēm, izdarīt secinājumus par Latvijas veselības aprūpes sistēmas nākotnes problēmām un sniegt priekšlikumus to risināšanai. Latvijā, nemitīgi palielinoties demogrāfiskai slodzei, pietiekama veselības aprūpes darbinieku skaita nodrošināšana kļūst par izdzīvošanas jautājumu. Šobrīd tikai aptuveni katrs septītais augstāko izglītības iestāžu students Latvijā studē veselības aprūpi vai sociālo labklājību. Neskatoties uz demogrāfiskās situācijas ietekmi uz studējošo skaitu Latvijā, aizvien lielāks skaits studentu tiek imatrikul…
Attālinātā darba saistība ar psiholoģisko labklājību un apmierinātību ar partnerattiecībām
2022
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai darba formai, konkrēti attālinātā darba formai, ir saistība ar apmierinātību ar partnerattiecībām un psiholoģisko labklājību, papildus formulējot jautājumus attalinātā darba veicēju un pilna laika klātienes darbinieku atšķirību noteikšanai. Datu analīzes laikā tika izstrāds papildjautājums par attālinātā darba veicēju demogrāfisko datu saistību ar pētāmajiem mainīgajiem. Pētījumā piedalījās 170 partnerattiecībās esoši, gan attālināta darba (N=89), gan tikai klātienē strādājoši (N=81) Latvijas iedzīvotāji, vecumā no 19-59 gadi (M=27,75). Tika izmantota Apmierinātības ar partnerattiecībām aptauja (The Comprehensive Marital Satisfaction Scale –CMSS, Blum & …
Latvijas ģimenes paaudzēs, 2018
2019
Pētījums aptver visas vecuma grupas: gan jaunus cilvēkus patstāvīgās dzīves sākumā (no 18 gadu vecuma), gan pieredzes bagātus — citās vecuma grupās (līdz 79 gadu vecumam), sniedzot precīzu informāciju par cilvēka dzīves galvenajiem demogrāfiskajiem notikumiem un cikliem vairāku paaudžu dzīvē, sākot jau no 1950. gadu vidus. Aptaujā tiek iegūta informācija par šādām tēmām: pāreja uz pieaugušo dzīvi (mācības un darbs, vecāku mājas atstāšana, pirmās partnerattiecības, jaunas ģimenes veidošana, labklājība un trūkums; kopdzīve un ģimenes stabilitāte (daudzveidīgās ģimenes formas, balanss starp darbu un ģimeni, pienākumu sadale starp vīriešiem un sievietēm,…
Apmierinātība ar dzīvi strādājošiem un nestrādājošiem jaunākā pieaugušā vecuma vīriešiem un sievietēm
2015
Šī bakalaura darba mērķis bija noskaidrot, vai pastāv statistiski nozīmīga atšķirība vidējā apmierinātībā ar dzīvi vīriešiem, salīdzinot ar sievietēm, kā arī strādājošiem jaunā pieaugušā vecuma cilvēkiem, salīdzinot ar nestrādājošiem. Papildus pētījuma jautājums bija par to, vai un kādas dzimumatšķirības ir apmierinātības ar dzīvi korelācijai ar nodarbinātību, darba pieredzi mēnešos, vecumu un izglītības līmeni. Pētījumā piedalījās 96 strādājoši (n = 40) un nestrādājoši (n = 56) vīrieši (n = 45) un sievietes (n = 51) vecumā no 18-25 gadiem (M = 21,97). Pētījuma metode bija demogrāfiskie jautājumi un Apmierinātības ar dzīvi skala (Satisfaction With Life Scale; Diener, Emmons, Larsen & Griffi…