Search results for " labklājība"
showing 10 items of 64 documents
Jauniešu rakstura stipro pušu rādītāju saistība ar psiholoģiskās labklājības rādītājiem
2019
Pētījuma mērķis ir teorētiski un praktiski izpētīt saistību starp rakstura Stipro pušu rādītājiem un Psiholoģiskās labklājības rādītājiem jauniešu izlasē un veikt rakstura Stipro pušu aptaujas pirmo aprobācijas posmu. Rakstura Stiprās puses var definēt, kā jau esošo iekšējo spēju realizēšanu uzvedībā, domāšanā vai sajūtu veidā, kas ir autentisks un pievilcīgs lietotājam, un nodrošina optimālu darbību, attīstību un veiktspēju (Linley, 2008).Veiktie pētījumi liecina, ka rakstura Stiprās puses ir tieši saistītas ar psiholoģiskās labklājības rādītājiem (Peterson, 2006). Kā arī psiholoģiskās labklājības rādītāji var uzlaboties gan apzinoties, gan uzlabojot savas rakstura Stiprās puses (Gillham, …
Saistība starp pašcieņu, līdzjūtību pret sevi un psiholoģisko labklājību
2016
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda saistība pastāv starp pašcieņu, līdzjūtību pret sevi un psiholoģisko labklājību. Pētījumā piedalījās 65 dalībnieki vecumā no 18 līdz 26 gadiem, no tiem 50 sievietes un 15 vīrieši. Tika izmantotas šādas skalas: Rozenberga pašcieņas aptauja (Rosenberg, 1965), Iejūtības pret sevi skala (Neff, 2003), Psiholoģiskās labklājības skala (Riff, 1989). Lai noskaidrotu pētāmo konstruktu saistību, tika izmantots Spīrmena korelācijas koeficients. Iegūtie rezultāti paradīja, ka pastāv statistiski nozīmīga korelācija starp pašcieņu un psiholoģisko labklājību, pašcieņu un līdzjūtību pret sevi, kā arī starp līdzjūtību pret sevi un psiholoģisko labklājību. Padziļināta ana…
Psychological well-being and perceived stress for students during the covid-19 pandemic
2022
Pētījuma mērķis ir, izpētīt studentu uztverto stresu un psiholoģiskās labklājības saistību Covid-19 pandēmijas laikā. Pētījumā piedalījās 61 respondents, no kuriem 48 (78,8%) ir sievietes un 13 (21,3%) vīrieši. Pētījuma dalībnieki ir dažādu studiju līmeņa un programmu studenti no Latvijas vecumā no 18 līdz 25 gadiem. Vidējais respondentu vecums ir 21,49. Psiholoģiskās labklājības noteikšanai tika izmantota Psiholoģiskās labklājības aptauja (Scales of Psychological Well-Being (RPWB,), Riff, 1989). Metodi tulkoja un adaptēja Latvijā S.Voitkāne, S.Miezīte un M.Raščevska (Voitkāne, Miezīte & Raščevska, 2004). Lai noteiktu Covid-19 studentu uztverto stresu tika izmantota aptauja – (COVID-19 Stud…
Indivīda dzīvesspēka saistība ar trauksmi un psiholoģisko labklājību
2016
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistība indivīda dzīvesspēkam ar indivīda trauksmes līmeni, kā arī noskaidrot, vai pastāv saistība starp indivīda dzīvesspēku un psiholoģisko labklājību. Pētījumā tika izmantotas trīs pētījuma metodes - Dzīvesspēka aptauja pieaugušajiem (Hjemdal, Friborg, Rosenvinge, & Martinussen, 2001), Spīlbergera trauksmes aptauja (Spielberger, 1973) un Psiholoģiskās labklājības skala (Ryff, 1989). Pētījumā piedalījās 85 pieaugušie vecumā no 18 līdz 49 gadiem. Iztirzājuma daļā iekļauti pētījumi par dzīvesspēka, dzīvesspēka un trauksmes saistībām, dzīvesspēka un psiholoģiskās labklājības saistībām, atspoguļoti svarīgākie atzinumi un atklājumi tieši šo konstruk…
Ķermeņa tēla saistība ar psiholoģisko labklājību un trauksmes izjūtu šķirtām sievietēm pusmūžā, kas dzīvo bez partnera
2015
Tika pētītas šķirtās pusmūža vecuma sievietes, kas dzīvo bez partnera, lai noskaidrot vai pastāv saistības starp ķermeņa tēlu, psiholoģisko labklājību un trauksmi. Lai salīdzināt, vai pastāv atšķirības starp ķermeņa tēlu, psiholoģisko labklājību un trauksmi precētām un šķirtām sievietēm pusmūžā, tika izveidota kontrolgrupa. Pētījumā piedalījās 30 precētas un 30 šķirtās sievietes vecumā no 40 līdz 60 gadiem, ar agustāko izglītību, strādājošās, ar ienākumu līmeni vidēji 500-700 eiro mēnesī, bērnu skaits no 1 līdz 3. Lai izvērtēt ķermeņa tēla uztveri tika pielietota „Ķermeņa tēla uztveres aptauja” (Slade, 1990). Trauksmes izvērtēšanai tika pielietota „Spiberga trauksmes aptauja” (Spilberger, 1…
Vientuļo māšu kompetences izjūta saistībā ar psiholoģisko labklājību un uztverto sociālo atbalstu
2017
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda saistība pastāv starp vecāku kompetences izjūtu, psiholoģisko labklājību un uztverto sociālo atbalstu mātēm, kuras audzina vienas. Pētījumā piedalījās 67 mātes vecumā no 20-40 gadiem, kurām ir viens vai vairāki bērni vecumā līdz 14 gadiem, kuras nav precējušās vai nedzīvo civillaulībā. Vecāku kompetences izjūta tika mērīta ar Vecāku kompetences izjūtas aptauju (Parenting Sense of Competence Scale, Johnston & Mash, 1989). Psiholoģiskā labklājība tika noteikta ar Psiholoģiskās labklājības aptauju (Scale of Psychological Well-Being, Ryff, 1989). Uztvertais sociālais atbalsts tika mērīts ar Daudzdimensionālo sociālā atbalsta aptauju (Multdimensional Scales …
Pusaudžu vientulības un psiholoģiskās labklājības saistība ar Facebook lietošanas paradumiem
2020
Šī maģistra darba mērķis ir izpētīt pusaudžu vientulības, psiholoģiskās labklājības savstarpējās saistības starp Facebook lietošanas paradumiem. Pētījumā piedalījās 167 pusaudži vecumā no 13 līdz 16 gadiem (M = 14,70, SD = 0,82), no kuriem 73 bija zēni (43,70%) un 94 meitenes (56,30%). Pētījuma dalībnieki aizpildīja Vientulības aptauju (De Jong Gierveld Loneliness Scale. De Jong Gierveld & Kamphuis, 1985), Psiholoģiskā labklājības aptauja (Scale of Psychological Well-being. Ryff, 1989), Facebook lietošanas intensitātes aptauja (The Facebook Intensity Scale. Ellison, Stenfield & Lampe, 2007) un Facebook paradumu noteikšanai tika izmantota aptauja par Facebook lietošanas paradumiem. Pētījuma …
Pārliecību par emociju elastību saistība ar emociju regulāciju un subjektīvo labklājību
2018
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā pārliecības par emociju elastību saistās ar emociju regulāciju un subjektīvo labklājību. Pētījumā piedalījās 138 dalībnieki. Saistību noteikšanai tika izmantota Emociju pārliecību aptauja, Emociju regulācijas aptauja, Subjektīvās labklājības skala un Pozitīvo un negatīvo afektu skala. Pētījumā iegūtie rezultāti rāda, ka pastāv statistiski nozīmīga pozitīva saistība starp pārliecībām par emociju elastību un subjektīvo labklājību. Rezultāti rāda, ka pastāv statistiski nozīmīga pozitīva saistība starp pārliecībām par emociju elastību un pozitīviem afektiem. Pētījumā izvirzītā hipotēze apstiprinās, jo pastāv statistiski nozīmīga pozitīva saistība starp pārlie…
Prosociālā uzvedība kā subjektīvās labklājības un depresijas prognozētājs
2019
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā prosociālā uzvedība ir saistīta ar subjektīvo labklājību un depresiju, kā arī kā prosociālā uzvedība prognozē subjektīvo labklājību un depresiju. Pētījumā tika izvirzītas hipotēzes, ka prosociālā uzvedība ir pozitīvi saistīta ar subjektīvo labklājību un negatīvi saistīta ar depresiju. Tika izvirzīti trīs pētījuma jautājumi. Pirmais - kā prosociālā uzvedība prognozē subjektīvu labklājību? Otrais - kā prosociālā uzvedība prognozē depresiju? Trešais - vai iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā prognozē subjektīvo labklājību un depresiju? Pētījumā piedalījās 165 respondenti vecumā no 25 līdz 60 gadiem (M=35,68), no kuriem 104 ir sievietes un 61 vīrieši. Prosociālā…
Slimības uztveres saistība ar subjektīvo labklājību un sociālo atbalstu cilvēkiem ar artrītu
2021
Bakalaura darba mērķis bija izpētīt slimības uztveres saistību ar subjektīvās labklājības rādītājiem cilvēkiem ar artrītu. Kā viens no subjektīvo labklājību ietekmējošiem faktoriem šai darbā izcelts saslimšanas fakts, kas slimības uztveres (perception of illness) kontekstā skatīts gan no simptomu parādīšanās, diagnozes uzstādīšanas, gan kā adaptēšanās slimības ietekmes sfērām. Tika izmantotas apmierinātības ar dzīvi skala (Satisfaction With Life Scale (SWLS); Diener, Emmons, Larsen, & Griffin, 1985), slimības uztveres skala (Brief Illness Perception Questionnaire (Brief IPQ); Weinman, Broadbent, Main, Petrie, 2006) un atbalsta novērtēšanas skala. Pētījumā iegūtie dati norāda uz statistiski …