Search results for "Aļģes"
showing 10 items of 13 documents
Dabas sezonālo atkritumu izmantošana šitakē sēņu audzēšanai
2016
Šitakē jeb Lentinula edodes ir augstvērtīga ēdamā sēne. Sēni izmanoto medicīnā, pētniecībā un kulinārijā tās anti-kancerogēno, holesterīna līmeni mazinošo un imunitāti stimulējošo īpašību dēļ (Kang 2013). Katru gadu Latvijā uzkrājas liels daudzums dabas sezonālo atkritumu. Šie resursi paliek neizmantoti, lai gan visiem ir brīvi pieejami. Jānoskaidro, vai tos ir iespējams izmantot laba sējmateriāla veidošanai, šitakē sēņu audzēšanai. Laba sējmateriāla izmantošana nodrošina labu sēņu,augļķermeņu, ražu(Matjuškova un Raipulis 1999). Darba mērķis bija izpētīt kā dažādu dabas sezonālo atkritumu piedevu pievienošana sintētikajai barotnei un skaidu-kliju substrātam ietekmē L.edodes micēlija augšanu…
Izskaloto makrofītaļģu apjoms un taksonomiskais sastāvs Baltijas jūras Latvijas piekrastē
2019
Maģistra darba “Izskaloto makrofītaļģu apjoms un taksonomiskais sastāvs Baltijas jūras Latvijas piekrastē” pētījums izstrādāts 2018. gada vasaras un rudens sezonu laikā. Darba izstrāde veikta Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Hidrobioloģijas katedrā, biedrības “Baltijas krasti” izstrādātā EJZF projekta “Jūras aļģu sanesumu izvērtēšanas un apsaimniekošanas plāns Latvijas piekrastē” ietvaros. Darba mērķis ir noteikt izskaloto makrofītaļģu akumulēšanās vietas, apjomu, taksonomisko sastāvu un sezonālo dinamiku Baltijas jūras Vidzemes, Kurzemes un atklātās daļas piekrastēs. Maģistra darbā analizēta pieejamā literatūra par Baltijas jūrā augošajām makrofītaļģēm, to morfoloģisko, fiziolo…
Latvijas ūdeņu vides pētījumi un aizsardzība: Latvijas Universitātes 69. zinātniskās konferences LU Bioloģijas fakultātes Hidrobioloģijas katedras se…
2011
Krājumā ievietotie referātu kopsavilkumi nav recenzēti un rediģēti.
Latvijas ūdeņu vides pētījumi un aizsardzība: LU Bioloģijas fakultātes Bioloģijas sekcijas referātu tēžu krājums (Rīga, 2013. gada 18. februāris)
2013
Latvijas Universitātes 71. zinātniskās konferences Bioloģijas sekcijas sēde (Rīga, 2013. gada 18. februāris) veltīta Prof. Heinriha Skujas 120. dzimšanas dienai.
Bentisko aļģu sugu daudzveidība un to ietekmējošie abiotiskie faktori Latvijas avotos
2015
Latvijā mūsdienās nav veikti detalizēti pētījumi par bentisko aļģu daudzveidību avotos un to veidotos strautos, kā arī trūkst literatūras par šāda veida ūdenstilpju aļģu floru. Maģistra mērķis ir izpētīt bentisko aļģu daudzveidību Latvijas avotos, kā arī noteikt aļģu daudzveidību ietekmējošos faktorus. Darba ietvaros tika ievākti mikroskopisko un makroskopisko aļģu paraugi no atšķirīgiem substrātiem 27 dažādos Latvijas avotos. Paraugu ievākšanas vietā tika ievākti arī ūdens paraugi ķīmiskā sastāva analīžu veikšanai, kā arī mērīti iespējamie ūdenstilpi ietekmējošie abiotiskie faktori. Iegūtie dati tika apstrādāti ar programmas PC-ORD klāsteranalīzi un DCA analīzi, lai grupētu avotus pēc aļģu…
Makrofītaļģu sanesumi Baltijas jūras piekrastē kā potenciāla mikroplastmasas akumulācijas vide
2022
Pasaulē pieaug plastmasas apjoms, kas nonāk apkārtējā vidē, tai skaitā jūrās. Mikroplastmasas plašās izplatības un noturības dēļ ir svarīgi gūt vairāk informāciju par tās pārvietošanās ceļiem un iespējamām akumulācijas vidēm, tai skaitā makrofītaļģu sanesumiem jūras piekrastēs. Bakalaura darba mērķis ir novērtēt makrofītaļģu sanesumus Baltijas jūras piekrastē, kā potenciālo mikroplastmasas akumulācijas vidi. Darba ietvaros veikta literatūras analīze, ievākto makrofītaļģu un smilšu apstrāde, iegūto plastmasas daļiņu vizuālā novērtēšana un Furjē transformācijas infrasarkanās gaismas spektroskopijas (FTIR) analīze. Plastmasas daļiņu daudzums uz cm2 visos aļģu paraugos bija būtiski lielāks kā k…
Engures ezera vasaras fitoplanktons (2013-2017)
2018
Darba mērķis ir noskaidrot fitoplanktona sabiedrību un to veidojošo sugu sastāva īpatnības, tā ietekmējošos faktorus, kā arī eitrofikācijas pazīmes Engures ezerā laika posmā no 2013. – 2017. gadam. Tika noteikts fitoplanktona sugu taksonomiskais sastāvs, aprēķināta fitoplanktona biomasa un noteikti ūdens fizikāli – ķīmiskie parametri. Pētījumā tika secināts, ka ezeram raksturīgas zemas fitoplanktona biomasas. Lielāko ietekmi uz ezera ekoloģisko kvalitāti rada kormorānu kolonija, kas izmaina vietējo aļģu sabiedrības un strauji degradē mieturaļģu audzes. Atslēgas vārdi: fitoplanktons, vides faktori, eiglēnaļģes, kormorāni
Vidus holocēna klimata un vides izmaiņu ietekme uz sedimentācijas apstākļiem Lilastes ezerā, Centrāllatvijā
2015
Šis pētījums atklāj klimatisko un vides apstākļu ietekmi uz sedimentācijas procesiem Lilastes ezerā, Centrāllatvijā, Holocēna Termālā Maksimuma laikā (HTM). Izmantojot karsēšanas zudumus un graudu izmērus kā skaidrojošos lielumus un magnētisko jutīgumu, diatomeju sastāvu, kvarca graudu noapaļotības analīzi, un uz putekšņiem balstītās temperatūras rekonstrukcijas kā vides faktoru vadlīnijas, autors statistiski pārbauda to saistību un demonstrē līdzīgus vides apstākļus HTM laikā. Rezultāti atklāj, ka lielākā nogulumu uzkrāšanās bijusi tieši HTM laikā ar atšķirīgām ezerdobes erozijas, pieaugošu vētru un jūras ūdens ieplūdes Lilastes ezerā epizodēm. RDA analīze uzrāda iesāļūdens diatomeju ciešu…
Rīgas līča vides kvalitātes novērtējums, izmantojot fitoplanktona indikatoru "Kramaļģu/Dinofītaļģu indekss"
2020
Maģistra darbā tika veikta fitoplanktona indikatora “Kramaļģu / Dinofītaļģu indekss” (Dia/Dino indekss) testēšana Rīgas līcī, kā arī noteikta fizikālo (temperatūra) un hidroķīmisko (slāpekļa, fosfora un silīcija) parametru ietekme uz pavasara sezonas kramaļģu un dinofītaļģu maksimālajām biomasām un aprēķinātajām indeksa vērtībām. Indeksa vērtības tika aprēķinātas nodalot līča pārejas (T) un atklātos, piekrastes ūdeņus (O-C). Indikatora testēšanā tika izmantoti Latvijas Hidroekoloģijas institūta datu bāzē pieejamie fitoplanktona un fizikāli-ķīmisko parametru dati no 1976. - 2019. gadam. Aprēķinātas Dia/Dino indeksa vidējās un maksimālās pavasara kramaļģu un dinofītaļģu biomasas un alternatīv…
Baltijas jūras aizsargājamās teritorijas "Nida-Pērkone" akmeņaino biotopu funkcionēšana un ekoloģiskais stāvoklis
2020
Šajā darbā tiek pētīta akmeņaino biotopu funkcionēšana un ekoloģiskais stāvoklis aizsargājamajā jūras teritorijā ‘’Nida-Pērkone’’, kas atrodas Latvijas R piekrastē. Lai noteiktu biotopu funkcionēšanu un ekoloģisko stāvokli, tika ievākti makrobentosa paraugi un veikti zemūdens video uzņēmumi. Atkarībā no dziļuma iespējams novērot makrobentosa sugu mainību un izplatību. Pētījumā novērtēts bentosa pārklājums ar cieto substrātu noteiktajā teritorijā. Iegūta sakarība starp makrobentosa sugu daudzveidību atkarībā no substrāta un izpētīta savstarpēja sugu simbioze. Iegūtie dati salīdzināti ar 2006.gada LHEI iegūtajiem datiem.