Search results for "Biomasa"
showing 7 items of 37 documents
Gazifikācijas modeļa pētijumi
2018
Darbā ir izveidots un analizēts matemātiskais modelis biomasas gazifikācijai ar nelineāru diferenciālvienādojumu sistēmu. Pirmkārt, tiek iegūta parasto diferenciālvienādojumu sistēma. Simulācijas tiek veiktas, izmantojot Runges-Kutas ar 4. kārtas punktu šablonu un iebūvēto funkciju programpaketē MATLAB. Tika izveidots reālistisks modelis ar daļēju parciālo diferenciālvienādojumu. Telpiskā diskretizācija tiek veikta, izmantojot galīgo tilpuma metodi. Izmantojot programmu MATLAB tika veiktas simulācijas vairākiem gazifikācijas procesu scenārijiem. Optimālākam rezultātu novērtējumam papildus apskata un ilustrē piemēru sērkociņu degšanai un to atkarībai no izvēlētajiem parametriem.
Koģenerācijas staciju koksnes pelnu un bioogles īpašības un to izmantošanas iespējas lauksaimniecībā
2017
Biomasas koģenerācijas sistēmas ir labs risinājums videi draudzīgākas enerģijas (siltuma un elektrības) ražošanā, tomēr biomasas sadedzināšanas rezultātā rodas ievērojams daudzums pelnu un bioogle, kas pārsvarā tiek apglabāti poligonos kā atkritumi. Maģistra darba mērķis – analizēt biomasas koģenerācijas staciju koksnes vieglo pelnu un bioogles sastāvu, īpašības, tajā skaitā toksicitāti, ietekmi uz augu attīstību, kā arī izvērtēt izmantošanas iespējas lauksaimniecībā. Rezultāti liecina, ka vieglie pelni un bioogle, nepārsniedzot noteiktu koncentrācijas līmeni, veicina sēklu dīgtspēju, augu augšanu, biomasas pieaugumu un nodrošina labu sakņu attīstību. Tādējādi pelnus un bioogli ir iespējams…
Skujkoku biomasas izvākšanas ilgtermiņa ietekme uz zemsedzes veģetāciju un augsnes ķīmisko sastāvu
2019
Maģistra darbs „Visas biomasas izvākšanas ilgtermiņa ietekme uz zemsedzes veģetāciju un augsnes ķīmisko sastāvu priežu un egļu audzēs” izstrādāts laika posmā no 2015. gada augusta līdz 2019. gada maijam Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava” un Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē. Pētījuma mērķis bija noskaidrot vai visas koku biomasas izvākšana no teritorijas (whole tree harvesting - WTH), ir atstājusi ilgtermiņa ietekmi uz veģetācijas atjaunošanos un augsnes ķīmisko sastāvu. Pētījumā apskatīja zemsedzes veģetāciju un augsnes ķīmisko sastāvu priežu audzēs mētrājā, lānā, šaurlapju ārenī un egles audzēs šaurlapju ārenī. Katrā no meža tipiem atlasīja teritorijas, kas bija līdz…
Visas koka biomasas izmantošanas ilgtermiņa ietekme uz veģetāciju priežu audzēs mētrājā un lānā
2017
Bakalaura darbs „Visas koka biomasas izmantošanas ilgtermiņa ietekme uz veģetāciju priežu audzēs mētrājā un lānā” izstrādāts laika posmā no 2015. gada augusta līdz 2017. gada maijam Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava” un Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē. Pētījuma mērķis ir noskaidrot vai pilnas biomasas izvākšana no teritorijas (whole tree harvesting - WTH), ir negatīvi ietekmējusi veģetācijas atjaunošanos. Pētījumā salīdzināja veģetāciju mētrājā un lānā WTH teritorija, kur audzes vecums 49 gadi ar veģetāciju šajos pat meža tipos un ģeogrāfiskajās vietās audzēs ar vecumu 16 gadi (“jaunaudze”), 46 gadi (“kontroles audze”), 120 gadi (“vidēja vecuma audze”), 160 un 200 ga…
The importance of phytoplankton production for carbon budgets in a semiarid floodplain wetland
2011
Phytoplankton production (PP) in wetlands is not measured as often as that of macrophytes. A three year-study during a period of sustained high flooding was undertaken in a central Spanish floodplain wetland (Las Tablas de Daimiel National Park) to determine net PP, its spatial heterogeneity and controlling factors, and compare it with primary production in macrophyte communities. This enabled us to estimate carbon budgets for each community. All PP variables showed high spatial and temporal variability among sites, resulting in low coherence even when flooding connected all sites. Net PP corresponded to 25- 36% of submerged plant production and 3-10% of helophyte production. Net PP was con…
Zālāju biomasa un tās noteikšanas iespējas Vidzemes augstienes centrālajā daļā
2019
Augsnes nosaka zālāju telpisko izplatību, to īpašības ir viens no galvenajiem zālāju kvalitāti un ilgtspējīgu apsaimniekošanu ietekmējošiem faktoriem. Zālāju ekosistēmas nodrošina vitāli svarīgus ekosistēmu pakalpojumus, kuri atkarīgi no augsnes īpašībām. Zālāju biomasa ir viens no pakalpojumiem, kas ir relatīvi maz pētīts, bet tam ir milzīgs pielietošanas potenciāls ne tikai lauksaimniecībā kā lopbarībai, bet arī kā alternatīvajam bioenerģijas ieguves veidam. Pētījuma mērķis ir noskaidrot zālāju biomasas telpiskās izplatības noteikšanas un prognozēšanas iespējas, izmantojot zālāju klases un augsnes faktoru nozīmi, lai šo informāciju integrētu zālāju ekosistēmu biomasas vērtēšanā, plānošanā…
Kūlas dedzināšanas izraisīto meža ugunsgrēku izplatība Latvijā un to noteicošie veģetācijas un ainavas faktori
2016
Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot kūldegu un to izraisīto meždegu izplatību Latvijā un to noteicošos ainavas un veģetācijas faktorus. Pētījumā analizēta kūlas dedzināšanas izraisīto mežu ugunsgrēku izplatība Latvijā 2010.–2015.g., 238 zināmajos gadījumos dešifrēta ainavas struktūra un biotopi, kā arī apsekoti pieci zālāji un ievākti 100 virszemes biomasas paraugi. Rezultāti liecina, ka kūlas dedzināšana ir nozīmīgs faktors mežu ugunsgrēku izplatībā, bet tiem nav ciešas saiknes ar vispārējo mežu ugunsgrēku izplatību. Kūldegu un to izraisīto meža ugunsgrēku izplatībā nozīmīgi ainavas faktori ir ceļi un ūdensobjekti, kas saistīts vietas pieejamību un cilvēku uzturēšanos. Kūldegas un to izra…