Search results for "Cinks"
showing 8 items of 8 documents
Imunitātes stiprinošu minerālvielu lietošana un aprite aptiekā laika posmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 1. martam
2022
Minerālvielu piedevas ir visbiežāk lietotie uztura bagātinātāji visā pasaulē. Aptiekas klienti katru dienu iegādājas minerālvielas pie dažādām sūdzībām. Galvenie iemesli minerālvielu lietošanai ir nogurums, nespēks, pazemināta imunitāte un nervu sistēmas traucējumi. Darba mērķis bija salīdzināt minerālvielu pieprasījumu par periodu no 2021.gada 1. janvārim līdz 2022.gada 1. martam, kā arī noskaidrot, kādas minerālvielas cilvēki lieto visbiežāk un kāpēc izvēlās tieši tos. Darba uzdevumi bija izanalizēt minerālvielu apgrozījumu vienā no aptiekām, kura atrodas Rīgā, Ziepniekkalna rajonā, par periodu no 2021. gada 1. janvārim līdz 2022. gada 1. martam, noskaidrot, kuras minerālvielas ir vispiep…
Diferencēta dažu metālu jonu noteikšana ūdens šķīdumos ar eksprestestu metodi
2016
Diferencēta dažu metālu jonu noteikšana ūdens šķīdumos ar eksprestestu metodi Zaķe L., zinātniskais vadītājs Dr. chem. doc. Ģībietis J. Bakalaura darbs, 32 lappuses, 14 attēli, 18 literatūras avoti, 2 pielikumi. Latviešu valodā. Bakalaura darbā pētītas iespējas noteikt metālu jonu saturu ūdens šķīdumos, akcentējot eksprestestu metodes izmantošanu. Izpētīta vara, cinka, niķeļa jonu diferencēta ietekme uz eksprestestu krāsojumu, izmantojot spektrofotometru – fotokolorimetru Avantes „AvaMouse”.
Anatomiskās, morfoloģiskās un fizioloģiskās izmaiņas kukurūzai (Zea mays L.) un lauka pupām (Vicia faba) cinka ietekmē
2017
Piesārņojums ar smagajiem metāliem ir aktuāla pasaules mēroga problēma, kas galvenokārt saistīta ar metalurģijas un intensīvās lauksaimniecības attīstību un tās radītajām sekām. Pētījumu veica Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Augu Fizioloģijas katedrā laika posmā no 2015. gada oktobra līdz 2017. gada maijam. Šī darba mērķis bija izpētīt dažādu cinka koncentrāciju substrātā ietekmi uz augu morfoloģiskajām, anatomiskajām un fizioloģiskajām izmaiņām, kā modeļobjektus izmantojot lauka pupu (Vicia faba) un kukurūzu (Zea mays). Pētījumā atklājās, ka lauka pupās un kukurūzā hlorofila koncentrācija lapās variantos ar mazu cinka koncentrāciju palielinās, bet variantos ar lielu cinka konc…
Dažu smago metālisko elementu noteikšana ķiplokos (Allium sativum)
2016
Dažu smago metālisko elementu noteikšana ķiplokos (Allium sativum). Bleidele Z., zinātniskais vadītājs Dr. ķīm., prof. Vīksna A. Bakalaura darbs, 48 lappuses, 21 attēli, 19 tabulas, 45 literatūras avoti, 5 pielikumi. Latviešu valodā. Darbā tika analizēti Latvijā un Ķīnā audzēti ķiploki un lielveikalos nopirktās ķiploku garšvielas. Eksperimentāli tika noteikts cinka un vara masas koncentrācijas izmantojot liesmas atomabsorbcijas spektrometriju, bet svina un kadmija masas koncentrācijas noteikšanai izmantoja elektrotermālo atomabsorbcijas spektrometriju. Paraugu sagatavošanai tika izmantota sausā mineralizācija porcelāna un kvarca traukos.
Eksprestestu metodes lietojumu cinka noteikšanā izpēte
2019
Eksprestestu metodes lietojumu cinka noteikšanā izpēte. Petkuna K., darba vadītājs Dr. chem., doc. Ģībietis J. Bakalaura darbs, 52 lappuses, 28 attēli, 28 tabulas, 38 literatūras avoti, 1 pielikums. Latviešu valodā. Darbā apkopota literatūra par cinku un to savienojumu, to īpašībām, ietekmi uz cilvēka organismu, izmantošanu. Eksperimentālajā daļā veikta cinka noteikšana ar eksprestestiem ūdens šķīdumos, veicot nolasījumus vizuāli un reflektofotometriski. Pētīta vairāku faktoru – jonu spēka, pH un dažu metālu jonu ietekme uz mērījumu rezultātiem. Fotometrija un atomabsorbcijas spektrofotometrija izmantotas kā salīdzināšanas metodes.
Jūras vides kvalitātes kritēriju un pārtikas risku robežvērtību izstrāde, pamatojoties uz metālisko elementu (Cd, Cu, Hg, Pb un Zn )uzkrāšanās tenden…
2016
Jūras vides kvalitātes kritēriju un pārtikas risku robežvērtību izstrāde, pamatojoties uz metālisko elementu (Hg, Cd, Pb, Cu un Zn) uzkrāšanās tendencēm Baltijas jūras un Rīgas līča zivīs. Bite I., zinātniskie vadītāji pētniece Dr. Chem. Poikāne R. un Prof., Dr. Chem. Vīksna A. Maģistra darbs, 88 lapas, 23 attēli, 17 tabulas, 120 literatūras avoti, 5 pielikumi. Latviešu valodā. Darbā tika kvantitatīvi noteikts dzīvsudraba, kadmija, svina, vara, cinka un lipīdu saturs apaļo jūras grunduļu, asaru, mencu, reņģu un plekstu muskuļaudos atkarībā no vecuma, izmantojot atomu absorbcijas spektrometrijas metodes un gravimetriju. Zivju vecums tika noteikts izmantojot optisko mikroskopu. Literatūras ap…
Kadmiju saturošu augstfrekvences bezelektrodu gaismas avotu spektroskopiskā izpēte
2015
Bakalaura darbā tika veikta kadmiju saturošu augstfrekvences bezelektrodu lampu (ABL) spektru reģistrācija un identifikācija. Tika analizēta kadmija, cinka, dzīvsudraba un argona spektrālo līniju intensitātes atkarība no ierosmes ģeneratora jaudas, kā arī tika aplūkota ABL starojuma intensitātes stabilitāte laikā. Darba ietvaros LU Atomfizikas un spektroskopijas institūtā veidotās lampas tika salīdzinātas ar komerciāli pieejamu kadmiju saturošu ABL.
Dzelzs, cinka, slāpekļa un fosfora satura izvērtējums mazdārziņa augsnē
2022
Dzelzs, cinka, slāpekļa un fosfora satura izvērtējums mazdārziņa augsnē. Čehoviča M., darba vadītāja Mg.chem. pētniece Gunita Celma. Bakalaura darbs, 38 lappuses, 12 attēli, 13 tabulas, 37 literatūras atsauces, 7 pielikumi. Latviešu valodā. Darbā tika izmantotas dažādas kvantitatīvās analīzes metodes, lai noteiktu dzelzs, cinka, slāpekļa un fosfora saturu piemājas dārza augsnē. Paraugi tika ievākti divos gadalaikos - rudenī un pavasarī. Tika ievākti arī ārstnieciskie augi un noteikts to dzelzs un cinka saturs. Augiem noteikts mitruma saturs un augsnes kopējais un aktīvais skābums. Dzelzi un cinku noteica,izmantojot liesmas atomabsorbcijas spektroskopiju, bet fosforu un amoniju –spketrofotom…