Search results for "Filozofi"

Sapņi un asprātības kultūrā (Vīne un Freids)

2018

Kristīnes Matvejevas bakalaura darbu “Sapņi un asprātības kultūrā (Vīne un Freids)” veido trīs vadmotīvi, kuri jau iekļauti darba nosaukumā. Sapņi. Asprātības. Vīnes kultūra. Darbā tiek analizēta savstarpējā saistība starp vadmotīvu trejādi un psihoanalītiķi Zigmundu Freidu ( Sigmund Freud, 1856-1939). Darbā tiek demonstrētas Freida koncepcijas par sapni un asprātību, kas tiek izklāstītas, piesaistot divus psihoanalītiķa veikumus, proti, 1899. gadā publicēto darbu “Sapņa interpretācija” (“Die Traumdeutung”) un 1905. gadā publicēto darbu “Asprātība un tās attiecības ar bezapziņu” (“Der Witz und seine Beziehung zum Unbewußten”). Savukārt skaidrojums, kā iekļautās Vīnes kultūras nozīme atspogu…

Virtualitāte un laiktēls: Žila Delēza kinoestētika

2015

Maģistra darbā tiek aplūkota Žila Delēza kinoestētika caur diviem savstarpēji saistītiem jēdzieniem - virtualitāti un laiktēlu, atklājot to struktūru un kontekstualizējot attiecībā pret kinoestētiku, tādējādi skaidrojot laika nozīmes pieagumu modernajā kino. Laicisko attiecību, laiciskuma problemātikas un laika tēmas risinājums Delēza kinoestētikā ilustrēts ar piemēriem no kinofilmām, reizē pievēršot uzmanību kino tehnisko aspektu ietekmei uz filozofisko atziņu formulēšanu. Šeit jāatzīmē montāžas, skaņas un kameras kustības ietekme uz laikapziņu un jo īpaši virtualitātes un laiktēla nojēgumu attīstību, un to kā tie tiek realizēti kino caur sapni, retrospekciju un iztēloto laiku. Darba noslē…

Filozofia jako ćwiczenie duchowe. Coachingowy model uprawiania filozofii

2018

Główną tezą tekstu jest uznanie tzw. modelu coachingowego za pierwotny i wciąż żywy sposób uprawiania filozofii. Twierdzę, że filozofia akademicka, która od kilku stuleci tkwi w tradycji scholastycznej, może być uprawiana w modelu coachingowym. W drugim paragrafie przedstawiam odróżnienie dwóch rodzajów filozofowania: Sokratejskiego – określonego w tekście mianem „coachingowego” – oraz Arystotelesowskiego, nazywanego tutaj „scholastycznym”. W trzecim paragrafie pokazuję, w jaki sposób Wiktor Frankl nawiązuje do coachingowej tradycji uprawiania filozofii w swojej praktyce terapeutycznej. W czwartym przedstawiam przykłady zastosowania modelu coachingowego w dydaktyce filozofii.

Filozofia domu w ujęciu Józefa Tischnera

2018

Józef Tischner, jeden z głównych przedstawicieli filozofii dialogu, przedstawił koncepcję filozofii domu opartej na wartościach. Rozwinął myśl na temat małżeństwa, rodziny, wychowania. Dom rozumie nie tylko jako miejsce, ale przed wszystkim jako relacje międzyosobowe. Artykuł przedstawia myśl Józefa Tischnera, jednocześnie wskazując na możliwe zastosowanie filozoficznych rad.

Zināšanas Vitgenšteina “Filosofiskajos pētījumos” un “Par drošticamību”

2017

Maģistra darba mērķis ir, aplūkojot Vitgenšteina zināšanu izpratni “Filozofisko pētījumu” periodā un darbā “Par drošticamību”, argumentēt par labu idejai, ka darbā “Par drošticamību” Vitgenšteins nenovēršas no savas iepriekšējās filozofijas izpratnes. Darbā tiek aizstāvēts uzskats, ka Vitgenšteins, pretēji noteiktu interpretētāju apgalvojumiem, arī darbā “Par drošticamību”, pievēršoties zināšanu problēmai, saglabā savas metodiskās nostādnes. Darbā izpētīta Vitgenšteina filozofijas metodes izpratne, aplūkots un salīdzināts zināšanu problēmas risinājums abos darbos, kritizētas interpretācijas, kuras aizstāv filozofijas izpratnes maiņas ideju Vitgenšteina filozofijā, kā arī šo interpretāciju v…

Status filozoficznomoralny i teologicznomoralny ludzkiego ciała, zwłok, komórek, tkanek i narządów w kontekście badań nad ludzkim materiałem biologic…

2020

Loģiskā konsekvence dzīvnieku aizstāvības ētikā: dzīvnieku morālais statuss

2019

Darbā tiek aizstāvēta tēze, ka humānisms kā nostādne, ka cilvēkiem ir morāla vērtība, kopā ar saistītiem pieņēmumiem implicē, ka arī dzīvniekiem ir morāla vērtība. Tēze tiek pamatota, argumentējot, ka nav tādu atšķirību starp dzīvniekiem un cilvēkiem, kas varētu būt pamatā tam, kāpēc dzīvniekiem atšķirībā no cilvēkiem nav morālas vērtības. Līdzīgā veidā darbā tiek argumentēts, ka, ja labi informēti humānisti uzskata, ka normālos apstākļos dzīvniekus atšķirībā no cilvēkiem nav morāli nepareizi sistemātiski izmantot un nogalināt, tad viņu uzskati nav loģiski konsekventi, taču tas nenozīmē, ka tie nevar būt loģiski konsekventi arī tad, ja tie paredz, ka ne visas prakses, kas ietver kaitējuma n…

Draudzības attiecību izpratne un nozīme Nīčes filosofijā

2018

Šajā bakalaura darbā ir analizēts draudzības jēdziens Nīčes filosofijā, skatot cilvēka attiecības ar citu un sevi pašu, pievēršot uzmanību individuālās pašveidošanās problemātikai. Darbs izvērsts 3 nodaļās un 9 apakšnodaļās, kurās atklāts Nīčes kritiskais skatījums uz kristīgo morāli; antīkās tradīcijas, dzīves gājuma un ideju transformāciju ietekme uz Nīčes filosofiju. Problematizētas drauga un ienaidnieka, sievietes un vīrieša attiecības; līdzcietības, vienuma un tikuma jēdzienu morālās implikācijas un konotācijas; no tiem rodot izvērstas patiesas draudzības iespējamības un pašdraudzības izpratni un nozīmi Nīčes dzīves filosofijā. Galvenie pētniecības avoti ir Nīčes vidusposma filosofisko…

Muzikālais cildenums Kanta, Nīčes un Vāgnera filozofijā

2015

Šis maģistra darbs ir filozofiski vēsturiskas ievirzes pētījums par cildenuma jēdziena funkciju mūzikas filozofijas un mūzikas estētikas ietvaros, sākot ar 18.gs. vācu ideālisma estētikas teorijas pamatidejām Imanuela Kanta un viņa sekotāju filozofijā un kritikā, un beidzot ar ideālisma estētikas teorijas projekciju uz laikmetīgo mūzikas filozofiju, mūzikas estētikas problemātiku, priekšplānā izvirzot Frīdriha Vilhelma Nīčes mūzikas filozofijas koncepciju un Riharda Vāgnera kritisko mūzikas teoriju, kā arī ir vērsts uz mūzikas, cildenuma un cildenuma mūzikā attiecībām, muzikālā cildenuma jēdzienu un tā izraistītā estētiska pārdzīvojuma uztveri un saprašanu. Attiecība uz muzikālā cildenuma j…

Artūra Danto mākslas beigu teorijas izvērtējums postmodernisma estētikas kontekstā

2017

Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot postmodernās estētikas saistību ar mākslas analītiķa Artūra Danto teoriju par mākslas galu, skatot 20.gadsimta pārmaiņas Rietumu estētikas kontekstā. Pirmā nodaļa veltīta postmodernisma jēdzienam un šī stāvokļa vēsturiskajam kontekstam. Īpaša uzmanība pievērsta postmodernisma iezīmēm vizuālajā mākslā. Otrā daļa veltīta Artūra Danto mākslas beigu teorijas izklāstam un filozofiskai analīzei. Iztirzāti arī mākslas beigu iestāšanās nosacījumi. Trešās nodaļas uzmanības centrā ir Danto mākslas beigu teorijas vērtējums un pret to vērstā kritika. Nolūkā piešķirt darbam praktisku relevanci, tiek veikta četru dažādu postmodernā perioda mākslas darbu apskate, kas p…