Search results for "Mantojums"
showing 10 items of 83 documents
Jumtu ainavas pārvaldības uzlabošanas iespējas Vecrīgā
2016
Jautājumi, kas saistīti ar ainavu pārvaldību, plānošanu, politiku un aizsardzību pēdējās desmitgadēs ir kļuvuši arvien aktuālāki ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet citur pasaulē, to apliecina arī Eiropas ainavu konvencijas pieņemšana. Izpratne par ainavām laika gaitā ir mainījusies, uzsverot to, ka ainavas ir it visur – ne tikai gleznainos lauku apvidos, bet arī pilsētvidē, tai skaitā arī, piemēram, uz ēku jumtiem. Ainavas nav statiskas, bet tās laika gaitā dažādu impulsu ietekmē mainās. Daļa no pārmaiņām ir nenovēršamas, savukārt citas, ir zināmā mērā kontrolējamas. Tāpat kā citām ainavām, arī jumtu ainavai piemīt dažādu veidu vērtības. Īpaši izteiktas šīs vērtības parasti ir vēsturiskajā…
Arhitektūras mantojuma saglabāšana un integrācija Rīgas pilsētbūvniecībā 1959-1992
2016
Maģistra darba „Arhitektūras mantojuma saglabāšana un integrācija Rīgas pilsētbūvniecībā (1959-1992)” mērķis ir izanalizēt pilsētbūvniecisko principu realizāciju Rīgā un to ietekmi uz arhitektūras mantojuma saglabāšanas tendencēm. Pēc Otrā pasaules kara aktuāla bija jaunu celtniecības tradīciju attīstība, noliedzot līdzšinējā arhitektūras mantojuma nozīmīgumu. Īpaši Rīgas centrā, kur esošajai apbūvei tika uzsvērta vācbaltiešu un starpkaru perioda būvniecības tendenču ietekme, kas pēc toreizējās valsts ideoloģijas nostādnēm nevarēja tikt atzītas par nozīmīgām. Izmaiņas sāka parādīties 60.gadu otrajā pusē, kad jauno ēku zemā arhitektoniskā un mākslinieciskā kvalitāte, pieņemtie pilsētas celtn…
Latvijas lietuviešu identitātes iezīmes valodā un kultūrā (Saldus novadā)
2016
Lietuvieši un latvieši cēlušies no viena etnosa – baltiem, valodu un kultūru saskare veidojusies jau no seniem laikiem un vērojama vēl mūsdienās, līdz ar to autore vēlējās izpētīt Latvijā dzīvojošo lietuviešu saistību ar Lietuvu, noskaidrot, kādēļ lietuvieši ieceļojuši Latvijā un cik plašā skaitā mūsdienās pierobežas teritorijā tiek izmantota lietuviešu valoda.Bakalaura darba mērķis ir noteikt sociolingvistisko (etnolingvistisko) situāciju Saldus novadā, izpētīt Latvijas lietuviešu valodas un kultūras iezīmes sabiedrībā. Pētījuma teorētiskajā daļā ar speciālās literatūras palīdzību tiek aprakstīta statistiskā situācija, cik plašā skaitā un kuros laika posmos Latvijā ieceļojuši lietuvieši. P…
Cilindrveida adījumu apguve mājturībā un tehnoloģijās 7.klasē
2017
Diplomdarba mērķis ir izstrādāt mācību saturu tēmai „Cilindrveida adījumi” mājturībā un tehnoloģijās 7.klasē un praktiski pārbaudīt to skolā. Mācību tēmas apguves procesā autore vēlas sekmēt skolnieču rokdarbu prasmju attīstību, adīšanas kā tradicionālas rokdarbu tehnikas dziļāku iepazīšanu, apgūstot cilindrveida adījumu darināšanu, kā arī mudināt skolnieces dziļāk iepazīt latviešu tautas bagāto kultūras mantojumu. Diplomdarba pirmajā nodaļā autore analizējusi pedagoģisko un psiholoģisko literatūru, normatīvos dokumentus, kas reglamentē mācību satura izveidi. Otrajā nodaļā – izpētījusi literatūru par cilindrveida adījumiem, izveidojusi mācību saturu tēmai „Cilindrveida adījumi”. Trešajā nod…
Datu organizācijas optimizācija Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā
2015
Sabiedrībai attīstoties, mainās tās vērtību sistēma. Bieži vien kultūras mantojuma saglabāšana cilvēka izpratnes trūkuma dēļ tiek atstāta otrajā vietā. Cilvēku izpratni par kultūras mantojuma nozīmi ir iespējams veicināt, nodrošinot pieeju informācijai lietotājiem ērtā formā. Maģistra darba ietvaros ir veikta sistēmanalīze esošajām informācijas sistēmām, kā arī pētīta iespēja digitalizēt VKPAI PDC arhīva materiālus un apskatīti digitalizācijas iespējamie ieguvumi. Veicot sistēmanalīzi, ir konstatētas daudzas problēmas esošajā datu un dokumentu organizācijā, tāpēc gala rezultātā lielāks uzsvars ir likts uz esošās situācijas iespējamiem uzlabojumiem, balstoties uz OAIS teorētisko modeli un VK…
Pagātnes nākotne: Sarežģītā kultūrvēsturiskā mantojuma institūciju digitalizācija un virtuālās piemiņas prakses
2022
Arvien aktuālākas kļūst digitalizācijas ierosinātas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas prakses nākamajām paaudzēm. Digitalizācija spēj uzturēt atcerēšanās nepārtrauktību un jaunākās paaudzes iesaistīšanu. Šī pētījuma mērķis ir novērtēt sarežģītā mantojuma digitālo risinājumu ietekmi uz jauniešu auditorijas izpratni par piemiņas praksēm. Pētījuma rezultāti, kas balstās uz sarežģītā mantojuma digitālā risinājuma priekšgājēju Latvijā - Lipkes bunkura VR pieredzes, kā arī starptautisku piemēru analīzes, norāda uz šādu digitālo risinājumu potenciālu. Izmantojot vairākas lietotājpieredzes metodes, tiek apkopoti ieteikumi gan Lipkes bunkura VR tālākai izstrādei, gan imersīvo tehnoloģiju ievie…
Latvijas Universitātes kultūrvēsturiskais mantojums izstādēs: Bibliotēkas versija
2020
Bibliotēka kā atmiņas institūcija ir atbildīga par savas ‘jumta organizācijas’ kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un pieejamību sabiedrībai. Latvijas Universitātes Bibliotēkas rūpju lokā ir ne tikai LU informacionālais nodrošinājums ikdienā, bet arī pašas Universitātes intelektuālais, zinātniskais un kultūras mantojums ilglaicīgā aspektā. Ar iespējami pilnīgāku ar Universitāti, tās darbību un cilvēkiem saistītu materiālu uzkrāšanu ir par maz, tie ir arī jāapkopo, jāsistematizē, jāapstrādā, jādara pieejami un visbeidzot - jāpopularizē, lai informācija nonāktu apritē un pavērtu iespējas tā tālākai izmantošanai, izpētei, zināšanai, nevis iegultu putekļos. Bibliotēkas devums, kāds pirms pār…
Tradicionālās kultūras elementi, t.sk. Gadskārtu ieražu svētki, sākumskolas un pamatskolas mācību priekšmetu programmās
2021
Bakalaura darbs “Tradicionālās kultūras gadskārtu ieražu svētki, to elementi sākumskolas un pamatskolas mācību priekšmetu programmās” ir aktualitāte ne tikai izglītības tālākā attīstībā, bet arī politiski – valstiskā mērogā, domājot par Latvijā dzīvojošo iedzīvotāju identitātes un piederības valstij apziņu. Darbā tiek meklētas atbildes uz problēmjautājumiem: vai tradicionālās kultūras mantojums – gadskārtu ieražu svētki, to elementi joprojām ir aktuāli mūsdienu mācību iestādēs un kādā formā būtu jāapgūst šis mantojums pedagoģiskajā procesā, kādi apstākļi to veicina vai kavē; kāda loma tradīciju apguvē ir mācību priekšmetu programmām, pedagogu pasaules uzskatam un videi – apstākļiem, kuros s…
Kultūrvēsturisko pilsētbūvniecības ansambļu saglabāšana: Slokas centra piemērs
2018
Sloka pēdējās desmitgadēs ir piedzīvojusi nopietnas sociālas izmaiņas ar ietekmi uz tās pilsētvidi. Mūsdienu situācija, atrodoties Jūrmalas pilsētas nomalē, ne vienmēr ir labvēlīga, lai tajā arī turpmāk varētu būt nozīmīgi pakalpojumu centri un pastāvīgajiem iedzīvotājiem paredzēts dzīvojamais fonds, dzīvojamā apkaime. Vietizpētei izvēlētais Slokas centrs piesaista ar tajā vēl joprojām esošajām un saskatāmajām pilsētvides vērtībām: cilvēku vajadzībām un ģeogrāfiskajam novietojumam atbilstošu un plānotu vidi, publiski pieejamu Lielupes krastmalu. Darbā sniegta šī brīža situācijas dokumentācija un analīze, veidots salīdzinājums ar līdzīgiem apdzīvotu vietu piemēriem, lai parādītu, ka arī šāda…
Reliģiski-filozofiski raksti, XXI
2016
Reliģiski-filozofiski raksti XXI sniedz ieskatu starptautiskajā konferencē “Jezuītu kultūrvēsturiskais mantojums Latvijā”, kura notika Rīgā 2014. gada 7. un 8. novembrī. Konferenci organizēja toreiz vēl LU aģentūras “LU Filozofijas un socioloģijas institūts” reliģijpētnieki sadarbībā ar Lietuvas–Latvijas jezuītu provinci.