Search results for "Meži"
showing 10 items of 32 documents
Parastās egles (Picea abies (L.) Karst.) atmirušās koksnes vecums un sadalīšanās ātrums, un tās saistība ar bioloģisko daudzveidību
2016
Pētījuma mērķis — noskaidrot parastās egles atmirušās koksnes vecumu un sadalīšanās ātrumu, kā arī, tās saistību ar bioloģisko daudzveidību. Dabisku mežu teritorijā Turkalnē (Ikšķiles novadā) un Ķemeru Nacionālajā parkā (Jelgavas un Engures novadā) ievākti un analizēti 63 atmirušās koksnes paraugi (kritala un stumbenis skaitīti kā viena vienība). Atmirušajai koksnei noteikti tās parametri (sadalīšanās pakāpe, diametrs, vecums) un reģistrēta piepju un sūnu sugu sastopamība. Blakus esošiem dzīviem kokiem veica urbumus ar Preslera svārpstu, lai pēc paraugu apstrādes laboratorijā mērītu gadskārtu platumus un veiktu šķērsdatēšanu. Pēc šķērsdatēšanas veikšanas dzīvo koku hronoloģijas salīdzinātas…
Phlebiopsis gigantea ietekme uz Heterobasidion spp. augļķermeņu attīstību skuju koku koksnē
2019
Sakņu piepe Heterobasidion spp. ir būtisks saimniecisko skuju koku mežu patogēns, kas izraisa dzīvu koku trupi un rada lielus ekonomiskos zaudējumus. Būtiska nozīme sakņu piepes attīstībai un izplatībai ir trupējušas koku atliekas un celmi, uz kuriem attīstās sēnes augļķermeņi un izplata sporas. Sēnes izplatības ierobežošanai, tiek pielietoti dažādi augu aizsardzības līdzekļi un apsaimniekošanas metodes. Kā viens no efektīvākajiem un videi draudzīgākajiem preparātiem, kas tiek pielietots Eiropas un arī Latvijas mežos ir lielās pergamentsēnes Phlebiopsis gigantea sporas saturošs aizsardzības līdzeklis ar kuru kopšanas cirtē tiek apstrādāti svaigi zāģēti skuju koku celmi. Šī darba mērķis bija…
Piepju Aphyllophorales daudzveidību ietekmējošie faktori uz atmirušās koksnes egļu mežos
2015
Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kāda ir piepju sugu daudzveidība uz atmirušās koksnes, atkarībā no koksnes sadalīšanās pakāpes, diametra, garuma, vecuma un kritalu attāluma virs zemes, egļu mežu teritorijās. Ierīkoti 14 parauglaukumi aizsargājamā teritorijā un arī saimnieciskos mežos. Noteikta atmirušās koksnes sadalīšanās pakāpe, diametrs, garums, vecums un kritalu attālums virs zemes egles, bērza un apses koksnei, noteikta piepju sugu daudzveidība. Pētījuma galvenie secinājumi: lielākā sugu daudzveidība konstatēta uz egļu kritalām otrajā sadalīšanās pakāpē; piepju sugu daudzveidība ir atkarīga no sadalīšanās pakāpes, diametra, garuma un kritalu attāluma virs zemes; neapstiprinājās tas, ka …
Forest structural elements and bryophyte species richness in managed forest landscape
2013
Elektroniskā versija nesatur pielikumus
Lēmuma koku, gadījuma mežu un loģistiskās regresijas modeļu salīdzinājums klientu maksātspējas prognozēšanai
2017
Mūsdienu tehnoloģiju attīstība nodrošina iespēju jebkurā laikā un vietā saņemt naudas aizdevumu. Tas savukārt nozīmē, ka uzņēmumiem, kas izsniedz aizdevumus, ir jānodrošina ātra pieteikumu izvērtēšana un procesam jābūt maksimāli automatizētam. Balstoties uz vēsturiskiem datiem, var veidot modeļus, kas prognozēs jauno klientu maksātspēju. Mērķa pazīme pieņem tikai divas vērtības: ’labs’ vai ’slikts’. Tā ir divu klašu klasifikācijas problēma. Darbā tiek apskatītas trīs metodes, kā risināt šo problēmu, - lēmumu koku algoritms, gadījuma mežu algoritmsunloģistiskāregresija. Lēmumukokuungadījumamežualgoritmiirmašīnmācīšanās algoritmi, kas tiek trenēti uz treniņa datiem. Ja treniņa dati ietver pla…
Platlapju kokaudzes vecumstruktūra un dabiskā atjaunošanās
2018
Latvijā platlapju meži aizņem samērā mazu teritoriju. Tie saistīti ar nemorālo lakstaugu sugu veģetāciju un daudz retām sugām. Ekoloģiskās sukcesijas rezultātā platlapju mežos notiek kokaudzes maiņa, kas var sekmēt tipiskās nemorālās veģetācijas veidošanos, vai arī to degradēt, piemēram, gadījumos, kad veidojas egļu paauga. Bakalaura darba mērķis ir raksturot platlapju mežu audzes vecumstruktūru un prognozēt, kā laika gaitā audze mainīs savu struktūru, sugu sastāvu. Galvenais darba uzdevums bija noskaidrot koku vecumstruktūru nejauši izvēlētiem platlapju mežiem Latvijas teritorijā. Atlasītajos meža nogabalos tika ierīkoti 50x20m parauglaukumi, kuros katram kokam, kura diametrs bija lielāks …
Nemorālo lakstaugu sugu izplatība platlapju mežos un to ietekmējošie faktori
2018
Latvijas teritorijā klimata ziņā platlapju mežu augšanai ir labvēlīgi apstākļi, tomēr šobrīd tie ir reti sastopami un fragmentēti nelielās platībās, tie aizņem tikai ~1% no kopējās mežaudžu platības valstī. Daļa platlapju mežu Latvijā tiek aizsargāti, jo tajos aug Latvijā un Eiropas Savienībā retas un īpaši aizsargājamas augu sugas, kurām draud izzušana. Lai aizsargājamo platlapju meža biotopu apsaimniekošana būtu efektīvāka, biotopu apsaimniekošanas projektus (ieskaitot platlapju mežu ierīkošanu) būtu jāveic vietās, kurās ir labāka telpiskā kontinuitāte. Teritorijās, kur bijusi liela vēsturiskās fragmentācijas ietekme uz nemorālo sugu izplatību, vai ir nelabvēlīgs klimats un augsnes, bioto…
Nemorālo lakstaugu sugu izplatība Latvijā un to ietekmējošie faktori
2016
Latvijā platlapju meži ir ģeogrāfiskās izplatības ziemeļmalā, platlapju mežu raksturīgā veģetācija mūsdienās vairāk ir sastopama Viduseiropā. Latvijā platlapju meži ir reti, tie aizņem tikai ~1% no kopējās mežaudžu platības valstī. Platlapju meži siltāka klimata ietekmē vairāk izplatīti ir Kurzemē un Zemgalē. Platlapju meži ir bioloģiski daudzveidīgi, tajos mitinās dažādas retas un īpaši aizsargājamas sugas. Bakalaura darba mērķis ir izpētīt nemorālo lakstaugu izplatības īpatnības Latvijā. Darbā ir izveidotas 25 nemorālo sugu izplatības kartes Latvijas teritorijā. Lai analizētu sugu sastopamību, tika izmantots Latvijas iedalījums ģeobotāniskajos rajonos un ainavzemēs. Latvijas teritorijas i…
Melleņu rametu struktūras raksturojums dažādās mežaudzēs
2016
Bakalaura darbs – ‘’Melleņu rametu struktūras raksturojums dažādās mežaudzēs’’ izstrādāts laika posmā no 2014. gada augusta līdz 2016. gada maijam Latvijas Universitātes, Bioloģijas fakultātes, Botānikas un ekoloģijas katedrā un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā ‘’Silava’’. Darbā izmantoti Lindas Robaltes maģistra darba laikā ievāktie melleņu rametu struktūru dati (vecums, diametrs un augstums) (Robalte 2014). Par pētījuma vietu izvēlētas divas dažādas teritorijas – dabas liegums ‘’Gruzdovas meži’’ vecāko apzināto egļu dēļ (~ 273 gadi) un Slīteres nacionālā parka teritorija, jo arī tajā koki sasnieguši līdzīgu vecumu, bet tajā ir tipiskāki augšanas apstākļi mellenēm. Katrā no teritorijā…
Epifītisko ķērpju daudzveidība un tās ietekmējošie faktori platlapju koku mežos
2017
Platlapju koku mežos ir liela epifītisko ķērpju daudzveidība, taču šādi meži Latvijā ir reti sastopami. Lielākoties epifītisko ķērpju daudzveidība Latvijā ir pētīta aizsargājamās teritorijās, tāpēc zināšanas par ķērpju vispārīgo izplatību ārpus aizsargājamām teritorijām ir niecīgas. Šī pētījuma mērķis bija saprast faktorus, kas ietekmē epifītisko ķērpju daudzveidību platlapju mežos Latvijā. Epifītisko ķērpju daudzveidību platlapju koku mežos pētīja divos Latvijas reģionos: Kurzemē un Zemgalē. Kopā 19 mežaudzēs tika konstatētas 68 ķērpju sugas uz 160 apsekotajiem kokiem, kuri pārstāvēja 11 koku sugas. Astoņas no ķērpju sugām (Arthonia byssacea, A. leucopellaea, A, spadicea, A. vinosa, Menega…