Search results for "Molekulārā bioloģija"
showing 6 items of 16 documents
1,4-dihidropiridīna atvasinājumu ietekme uz DNS reparācijas un proteolīzes enzīmu ekspresiju cukura diabēta modelī un DNS divpavedienu pārrāvumu līme…
2019
1,4 dihidropiridīna (1,4 DHP) atvasinājumi ir organiskie savienojumi ar dažādām farmakoloģiskām aktivitātēm. Darba mērķis bija noskaidrot 1,4 DHP atvasinājumu ietekmi uz DNS reparācijas un proteolīzes enzīmu ekspresiju žurkās cukura diabēta modelī un DNS divpavedienu pārrāvumu līmeni ar Tat proteīnu transficētos B limfocītos. Iegūtie dati liecina, ka 1,4 DHP atvasinājumi spēj modulēt DNS reparācijā iesaistīto PARP1 un H2AX proteīnu un gēnu ekspresiju, Xdh gēna ekspresiju un proteolīzē iesaistīto Psma3, Psma6, Psmb5 un Psmc6 gēnu ekspresiju žurkās cukura diabēta modelī ar atšķirīgu ietekmi dažādos orgānos un iespējamu terapeitisku efektu. Turklāt pētītie savienojumi pasargā DNS molekulu no T…
Garķēžu acilkarnitīnu patofizioloģiskās funkcijas šūnas un organisma līmenī
2021
Paaugstināts garķēžu acilkarnitīnu (GĶAK) līmenis plazmā tiek saistīts ar insulīna rezistenci, tomēr precīzi šīs saistības mehānismi nav zināmi. Darba mērķis ir identificēt GĶAK izraisītās insulīna rezistences molekulāros mehānismus, un novērtēt diagnostikas potenciālu GĶAK mērījumiem plazmā. Mēs parādām, ka palmitoilkarnitīns kavē insulīna signāla pārnesi, samazinot insulīna receptora fosforilāciju, tādējādi šūnu līmenī izraisot traucējumus insulīna jutībā. GĶAK profilu plazmā galvenokārt nosaka sirds audi, tiem reaģējot uz enerģijas substrātu pieejamību. Nepietiekams GĶAK koncentrācijas samazinājums plazmā pēc glikozes ievadīšanas liecina par sirds audu insulīna rezistenci. Pētījumā aprak…
Hipofīzes audzēju patoģenēzes biomolekulāro mehānismu izpēte
2022
Darbā analizētas hipofīzes šūnu kultūru biomolekulārās īpašības un no hipofīzes izcelsmes šūnām brīvās DNS molekulu klātbūtne pacientu asins plazmā. Tika konstatēts, ka viena no šūnu kultūrām ir multipotentas mezinhimāli stromālās šūnas, kas visticamāk nav galvenā PitNET šūnu populācija, bet, iespējams, tai ir audzēja darbību atbalstoša loma. Otra šūnu kultūra ir hipofīzes sfēru veidojošas šūnas, kuras visticamāk, veido audzēja galveno audu masu. Tām bija kopīgas ģenētiskās iezīmes ar galveno audzēja masu. Analizējot pacientu šķidrās biopsijas, tika atklāts, ka PitNET audu paraugos atrastās somatiskās mutācijas ar dažādu jutību ir konstatējamas arī šūnu brīvajā DNS. Atslēgvārdi: hipofīzes n…
Susceptibility variants for obesity and type 2 diabetes mellitus in the population of Latvia
2014
Darbs ietver pētījumus par riska gēnu lokusos esošo biežo variantu saistību ar 2.tipa cukura diabētu (T2D) un aptaukošanos Latvijas populācijā. Pētījumu parādīja, ka potenciāli funkcionāls variants AGRP asociējas ar paaugstinātu ĶMI. Savukārt, adiponektīna gēna rajonā esošie varianti nav uzskatāmi par būtiskiem aptaukošanās un T2D riska faktoriem mūsu populācijā, bet iespējams ir iesaistīti kardiovaskulāro saslimšanu patoģenēzē. Varianti TCF7L2 ir nozīmīgi T2D riska faktori pacientiem ar normālu ķermeņa svaru. Iegūtie dati papildina informāciju par FTO un TMEM18 rajonos esošo adipozitātes riska variantu saistību ar T2D neatkarīgi no to ietekmes uz izmaiņām ĶMI. Varianti FTO ceturtajā intron…
Retrotranspozonu struktūra parastās priedes (Pinus sylvestris L.) genomā un to ekspresija
2014
ANOTĀCIJA Promocijas darbs izstrādāts Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā „Silava”. Pētījuma mērķis bija identificēt aktīvos retrotranspozonus parastās priedes (Pinus sylvestris L.) genomā un raksturot to transkripcijas līmeni dažādu stresa veidu ietekmē kontrolētos apstākļos. Pētījumā izmantoti nespecifiskie retrotranspozonu marķieri balstīti uz augsti konservatīvām tRNS piesaistes vietām. Viena klona priežu rametus pakļāva dabā izplatītam karstuma stresam, kukaiņu invāzijai (priežu hermess (Pineus pini L.), kā arī mākslīgi izraisītai augu hormonu (abscīzskābes un salicilskābes) ietekmei. Darba rezultātā identificēti pārsvarā I klases mobīlo elementu pārstāvji, kā arī tos saturošie himēr…
Autologu mezenhimālo cilmes šūnu drošuma pārbaude
2018
Šis darbs parādīja, ka no cilvēka un suņa taukaudiem iegūtas cilmes šūnas (ASC) ir līdzīgas pēc morfoloģijas, virsmas marķieru ekspresijas, diferenciācijas potenciāla adipocītos, osteocītos, hondrocītos un imunomodulatīvajām spējām. Tās atbilst minimālajiem mezenhimālo cilmes šūnu definēšanas kritērijiem. Ilgstoša cilvēka ASC in vitro pavairošana izraisīja šūnu novecošanos, ko pierādīja izmaiņas šūnu izskatā, populācijas dubultošanās laika un ar senescenci asociētās β-galaktozidāzes ekspresijas pieaugums, kā arī klonogenitātes un diferenciācijas spējas samazināšanās. Cilvēka ASC kultūrās tika atklātas divas šūnu subpopulācijas ar atšķirīgu relatīvo telomēru garumu un šūnu lielumu. Drošuma p…