Search results for "PSI"
showing 10 items of 10516 documents
Morālie spriedumi, emocionālā empātija un uztvertais sociālais atbalsts, bērnu namā un ģimenē dzīvojošiem jauniešiem
2015
Šī pētījuma mērķis bija izpētīt morālos spriedumus, emocionālo empātiju un uztverto sociālo atbalstu bērnu namos un ģimenēs dzīvojošajiem jauniešiem vecumā no 15 līdz 18 gadiem. Pētījumā tika noteikts vai pastāv atšķirības emocionālās empātijas, morālās spriešanas un uztvertā sociālā atbalsta rādītājos bērnu namos un ģimenēs dzīvojošiem jauniešiem. Un tika noskaidrot, vai uztvertais sociālais atbalsts prognozē morālās spriešanas spējas un emocionālo empātiju bērnu namos un ģimenēs dzīvojošiem jauniešiem. Pētījuma izlasi kopā veido 120 jaunieši (N=120), kur 60 jaunieši ir no bērnu namiem (n=60) un 60 jaunieši no ģimenēm (n=60). Pētījumā tiks izmantoti trīs pētījuma instrumenti, kā arī tika i…
Studentu dzīves jēgas saistība ar uztverto atbalstu
2021
Šī pētījuma mērķis bija atklāt, vai uztvertais sociālais atbalsts studentu izlasē ir saistīts ar dzīves jēgas izjūtu. Pētījumā piedalījās 62 respondenti no dažādām Latvijas Universitātes fakultātēm. 51 no tiem bija sievietes – 11 vīrieši. Respondentu vecums variēja no 19 līdz 49 gadiem. (M = 22,7, SD = 4,49) Pētījuma hipotēze tika mērīta ar divu aptauju palīdzību. Pirmā no tām ir “Daudzdimensionālā uztvertā sociālā atbalsta skala” (Multidimensional scale of perceived social support /MSPSS/, Zimet, G.D., Dahlem, N.W., Zimet, S.G.& Farley, G.K., 1988). Latvijā 2001. gadā aptauju adaptējusi S.Voitkāne, atkārtoti 2004. gadā Sarmīte Voitkāne, Solveiga Miezīte un Malgožata Raščevska. Otrā aptauja…
Vispārizglītojošo skolu jauniešu implicītā intelekta, uztvertā sociālā atbalsta un uztvertās akadēmiskās pašefektivitātes sakarības un atšķirības
2020
Šī pētījuma mērķis bija izpētīt implicītā (nojaušamā, noskāršamā) intelekta, uztvertā sociālā atbalsta un uztvertās akadēmiskās pašefektivitātes sakarības un atšķirības, noteikt, kā šie faktori ietekmē akadēmiskos sasniegumus jauniešiem, kā arī veikt Implicītā (nojaušamā, noskāršamā) intelekta teorijas pašnovērtējuma skalas (The revised implicit theories of intelligence (self-theory) scale, De Castella & Byrne, 2015) adaptāciju Latvijā. Pētījums tika veikts balstoties uz implicītā (nosaušamā, noskāršamā) intelekta, uztvertā sociālā atbalsta un akadēmiskās pašefektivitātes teorijām. Saskaņā ar citu pētnieku atziņām pastāv sakarība starp implicītām (nojaušamām, noskāršamām) pārliecībām par in…
Uztvertā stresa, ēšanas uzvedības, emociju regulācijas atšķirības sieviešu un vīriešu vidū
2018
Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas saistības un atšķirības pastāv starp uztverto stresu, ēšanas uzvedību, emociju regulāciju sieviešu un vīriešu vidū. Pētījumā piedalījās 52 sievietes un 54 vīrieši, vecumā no 18 - 36 gadiem. Izmantotās pētījuma metodes bija “Uztvertā stresa skala” (Perceived stress scale (PSS-10); Cohen, Kamarck, & Mermelstein, 1983; Ievas Stokenbergas adaptācija, 2008), “Ēšanas uzvedības modeļu aptauja” (Eating Behaviour Patterns Questionnaire (EBPQ); Schlundt, Hargreaves, & Buchowski, 2003; tulkojums latviešu valodā, Vanags, Laizāne, Asmine, 2010) un ''Emociju regulācijas aptauja'' (Gross, John, 2003; tulkojums latviešu valodā, Vanags, 2017). Pētījuma ietvaros tika…
Uztvertā stresa līmeņa un pašefektivitātes izjūtas atšķirības agresīvu un neagresīvu datorspēļu spēlētājiem
2018
Pētījuma mērķis ir noskaidrot uztvertā stresa līmeņa un pašefektivitātes izjūtas atšķirības agresīvu un neagresīvu datorspēļu spēlētājiem. Pētījumā piedalījās 90 cilvēki, 45 no agresīvu datorspēļu kopienas un 45 no neagresīvu datorspēļu kopienas. Datorspēļu tips (agresīva vai neagresīva) tika noteikts pēc PEGI datorspēļu satura novērtēšanas sistēmas. Lai noskaidrotu uztvertā stresa līmeņa atšķirības, tikai izmantota 10 apgalvojumu Uztvertā Stresa Skala. Pašefektivitātes izjūtas noteikšanai datorspēļu spēlētājiem tika izmantota 10 apgalvojumu Datorspēļu Pašefektivitātes Izjūtas Skala. Iegūtie rezultāti norāda, ka uztvertā stresa līmenī un pašefektivitātes izjūtā agresīvu un neagresīvu dators…
Work Stress Relationship with Fear of COVID-19 Among Employees
2021
Darba mērķis bija izpētīt darba stresa saistību ar bailēm no COVID-19. Pētījuma izlase 114 viena uzņēmuma darbinieki, kuri aktīvi pildīja darba pienākumus, kas bija saistīti ar tiešu kontaktu ar klientiem pandēmijas laikā. Izmantotās metodes: Darba stresa anketa, Uztvertā stresa skala; Bailes no COVID-19 skala un demogrāfiskie dati. Uzņēmuma darbiniekiem bija vidēji augsti darba stresa, vidēji uztvertā stresa un zemi bailes no COVID-19 rādītāji. Vidēji cieša saistība bija starp darba stresa un uztvertā stresa, bet vājas saistība starp uztvertā stresa, darba stresa un bailēm no COVID-19 rādītājiem.
Uztvertā stresa un ar to saistīto rādītāju izmaiņas uz kreatīvo mākslu balstītā programmā agrīnā un vidējā brieduma sieviešu grupā
2020
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv izmaiņas pēc kreatīvās mākslas programmas personas uztvertā stresa līmenī, apmierinātībā ar dzīvi un pozitīvo un negatīvo afektu rādītājos. Pētījuma jautājums – vai pastāv statistiski nozīmīgas izmaiņas uztvertā stresa, apmierinātības ar dzīvi, un pozitīvā un negatīvā afekta radītājos pirms un pēc kreatīvās mākslas programmas? Pētījuma eksperimentālajā grupā piedalījās 14 respondenti, kontrolgrupā - 26. Pētījuma dalībnieki bija sievietes agrīnā un vidēja brieduma vecumā no 19 līdz 63 gadiem (M= 35,3 SD=10,69). Darbā tika pielietotas trīs aptaujas. 1.Apmierinātības ar dzīvi skala (Satisfaction with Life Scale (SWLS); Diener, Emmons, Larsen & Griffi…
Pašefektivitātes un sociālā atbalsta saistība ar uztverto stresu dažādu intensitāšu fizisko aktivitāšu grupās
2019
Pētījuma mērķis: Izpētīt saistību starp uztverto stresu, pašefektivitāti, uztverto sociālo atbalstu un dažāda veida fizisko aktivitāšu veikšanu. Koens un Heilija parādīja sociālā atbalsta un pašefektivitātes pozitīvo ietekmi uz dzīves kvalitāti. Turklāt sociālajm atbalstam var būt labvēlīga ietekme uz veselību briesmu laikā, jo notiek buferizācija stresa situācijām (Haugland, Wahl, Hofoss, DeVon, 2016). Teorētiskā asociācija starp stresu, paškontroli un sociālo atbalstu ir sabiedrībā plaši pētīta. Kā piemēram, kad indivīdiem ir augsta paškontroles sajūta (t.i. ticība spējai pašam ietekmēt savas dzīves notikumus) un saskarsme ar stresu izraisošām situācijām, tie ir tendēti uz aktīvu darbību …
Uztvertais stress un tā pārvarēšanas stratēģijas bezdarbniekiem
2020
Pētījuma mērķis ir noskaidrot to kā bezdarbnieki uztver stresu un kādas stresa pārvarēšanas stratēģijas tiek pielietotas tā pārvarēšanas procesā. Pētījumā kopā piedalījās 103 respondenti no kuriem 22 bija vīrieši un 81 bija sieviete. Respondentu vecums bija robežās no 18 līdz 61 gada vecumam. Par instrumentāriju pētījumam tika izmantota uztvertā stresa skala (Perceived Stress Scale (PSS) (Cohen, Kamarck & Memelstein, 1983), kas ir tikusi adaptēta latviešu valodā (Stokenberga, 2008) un stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja, adaptēta latviešu valodā (Petrova, 2009) (The Coping Orientation of Problem Experience / COPE/ Inventory, Carven, Scheier, & Weintraub, 1989). Pētījuma rezultāti apstipr…
Mājdzīvnieka esamības mājvietā saistība ar studentu uztverto stresu
2019
Bakalaura darba mērķis ir izpētīt vai pastāv saistība starp uztverto stresa līmeni studentiem un to vai viņu mājvietā ir mājdzīvnieks. Pētījumā piedalījās 70 respondenti, kas studē, vidējais vecums 22,6 gadi. Viena grupa, kuriem ir mājdzīvnieks mājvietā (n = 32), un otra grupa, kuriem mājdzīvnieka mājvietā nav (n = 38). Izmantotais instrumentārijs – Uztvertā stresa skala un Sociālās adaptācijas skala. Rezultāti norāda uz to, ka grupā bez mājdzīvnieka ir statistiski nozīmīgi augstāks uztvertā stresa līmenis, nekā grupā ar mājdzīvnieku mājvietā.