Search results for "Pilsēta"
showing 9 items of 149 documents
Iedzīvotāju sociāli-telpiskās atšķirības Pierīgas pilsētā - Salaspils piemērs
2016
Bakalaura darbā „Iedzīvotāju sociāli-telpiskās atšķirības Pierīgas pilsētā – Salaspils piemērs” ir pētītas iedzīvotāju sastāva un izvietojuma jeb telpiskās atšķirības dažādās novada teritorijās, kas strauji mainās piepilsētas apdzīvojuma attīstības rezultātā. Pētījumam izvēlēta Salaspils pilsēta, jo tās vēsturiskā attīstība un dzīvojamo rajonu daudzveidība ļauj pētīt sociāli telpiskās atšķirības. Salaspils novads salīdzināts ar citiem Pierīgas novadiem. Bakalaura darba mērķis ir noteikt un raksturot iedzīvotāju sociāli telpiskās atšķirības Salaspils pilsētā suburbanizācijas procesu ietekmē. Pilsētas sociāli telpisko atšķirību izpētē izmantoti gan pieejamās statistikas dati, analizējot iedzī…
Biotopu daudzveidība bērnu un vecāku uztverē: Vecdaugavas piemērs
2018
Palielinoties urbāno teritoriju izmēriem, aizvien vairāk bioloģiski daudzveidīgas teritorijas tiek iekļautas pilsētu sistēmās, kas nozīmē lielāku pakļautību antropogēnai slodzei, tomēr starp dažādām pilsētas iedzīvotāju sociālajām grupām pastāv maldīgi uzskati par bioloģiskās daudzveidības vērtībām, tādēļ ilgtspējīgas sabiedrības veidošanā nepieciešama lokālo iedzīvotāju uztveres pētniecība, kas ļautu apzināt zināšanu iztrūkumus par bioloģisko daudzveidību pilsētvidē. Pētījuma mērķis ir noskaidrot pamatskolas vecuma bērnu un viņu vecāku biotopu daudzveidības uztveri savas urbānās dzīvesvietas apkārtnē. Tā kā 21.gs. aizvien straujāk attīstās tiešsaistes ģeogrāfiskās informāciju sistēmas, šaj…
Limbažu iedzīvotāji un to ģeogrāfiskās mobilitātes iezīmes
2019
Bakalaura darbā "Limbažu iedzīvotāji un to ģeogrāfiskās mobilitātes iezīmes" tiek veikta Limbažu pilsētas iedzīvotāju ģeogrāfiskās mobilitātes veidu - svārstmigrācijas jeb ikdienas mobilitātes un iekšzemes migrācijas izpēte. Bakalaura darba mērķis ir apzināt un izvērtēt Limbažu pilsētas iedzīvotāju ģeogrāfiskās mobilitātes iezīmes un to ietekmi uz iedzīvotāju skaita izmaiņām. Lai izpētītu iedzīvotāju ģeogrāfiskās mobilitātes teorētiskos aspektus, bakalaura darbā tiek analizēta zinātniski un publiski pieejamā literatūra un pētījumi, bet, lai iegūtu nepieciešamos datus par Limbažu pilsētas iedzīvotāju ģeogrāfisko mobilitāti, tiek veikta iedzīvotāju anketēšana. Bakalaura darbs sastāv no anotāc…
Degradēto teritoriju reģenerācija Daugavpils centrā: Gajoka piemērs
2022
Pilsētu reģenerācijas ir daudzpusīgs process, kura ietvaros norisinās pilsētvides transformācija. Pilsētu morfoloģiskā, apbūves, publiskās ārtelpas un sociālā vide pastāvīgi mainās un attīstās. Šo pārmaiņu rezultātā agrākās rūpnieciskās apbūves zonas zaudē savu nozīmi, bieži tiek pamestas un kļūst par degradētām teritorijām. Latvijas lielajās pilsētās, līdzīgi citām Centrālās un Austrumeiropas pilsētām, vērojami de-industrializācijas procesi, iedzīvotāju skaita sarukums un sastāva novecošana. Tas vietējām pašvaldībām ir jauns izaicinājums meklēt atbilstošākos risinājumus degradēto teritoriju reģenerācijai agrākajās rūpnieciskās apbūves teritorijās. Bakalaura darbā analizēti pilsētvides tran…
URBAN REGENERATION PROCESSES IN RIGA
2013
ANOTĀCIJA Pilsētas revitalizācijas process ir nozīmīga tēma mūsdienu pilsētu ģeogrāfijas pētījumos, un to raksturo dažādas formas un izpausmes. Rīgā kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas ir notikuši dažādi pilsētu pārmaiņu procesi. Svarīga loma šajos pilsētas pārmaiņu procesos ir pilsētas revitalizācijas procesiem, kuru rezultātā tiek revitalizētas un atkārtoti izmantotas degradētas teritorijas, tādējādi veicinot ilgtspējīgu pilsētas attīstību. Promocijas darba „Pilsētas revitalizācijas procesi Rīgā” mērķis ir izvērtēt pilsētas attīstības procesus, analizējot pilsētas revitalizācijas izpausmes Rīgā. Pētījuma ietvaros tika izstrādāta atbilstoša metodika pilsētas revitalizācijas p…
Geography of urban gastronomy in Jelgava and Ogre
2021
Sabiedriskās ēdināšanas vietas mūsdienās ir ļoti būtiska cilvēku un sabiedriskās dzīves daļa. Tās dod iespēju iespēju baudīt gardus ēdienu, mūziku, pilsētvidi un socializēšanos, ko tā rada. It īpaši mūsdienās to vērtība 2021. gadā ir pieaugusi pasaulē esošās situācijas dēl, kas ir ierobežojusi šīs iespējas, rezultātā atņemot svarīgu ikdienas, komunikācijas, kultūras un ekonomikas daļu. Bakalaura darbs ”Sabiedrisko ēdināšanas vietu ģeogrāfija Jelgavā un Ogrē” izstrādāts, lai izpētītu un salīdzinātu sabiedriskās ēdināšanas vietas, to ģeogrāfisko izvietojumu un socioeknomisko stāvokli divās Latvijas pilsētās: Jelgavā un Ogrē. Šo vietu novērtēšanai veikti lauka apsekojumu un informācijas apokop…
Pilsētas ģimenes dārziņu plānošana un apsaimniekošana
2016
Maģistra darbs „Pilsētas ģimenes dārziņu plānošana un apsaimniekošana” izstrādāts, lai apzinātu ģimenes dārziņu situāciju Latvijas pilsētu plānošanas praksē un izstrādātu ieteikumus to plānošanas un apsaimniekošanas ietvaram. Pētījumā apskatīta ģimenes dārziņa jēdziena izpratne, tā funkcionālā nozīme un loma pilsētas zaļās infrastruktūras nodrošināšanā. Aplūkota citu Eiropas valstu pieredze un pieeja ģimenes dārziņu teritoriju plānošanā. Salīdzināta ģimenes dārziņu teritorijas reglamentējošā likumdošana Vācijā, Austrijā un Anglijā ar Latvijas šī brīža situāciju. Ģimenes dārziņu teritorijas ir daudzveidīgas un tās pilda dažādas funkcijas, piemēram, pilsētas iedzīvotāju rekreācijas vajadzību …
Lihenoindikācijas metodes izmantošana gaisa kvalitātes novērtēšanā Cēsu pilsētā
2022
Bakalaura darbā “Lihenoindikācijas metodes izmantošana gaisa kvalitātes novērtējumam Cēsu pilsētā” tika novērtēta gaisa kvalitāte Cēsu pilsētā, izmantojot piecas ķērpju indikatorsugas - Īsmatainā usneja Usnea hirta, Rūgtā pertūzija Pertusaria amara, Plūmju evernija Evernia prunastris, Parmēlija Parmelia sulcata un Pūslīšu hipogimnija Hypogymnia physodes. Pētījumā tika noskaidrots, ka Cēsu pilsētā ir trīs zonas – vidējā gaisa piesārņojuma zona, mērena gaisa piesārņojuma zona un tīra gaisa zona. Kopā tika apsekoti 56 kvadrāti, no kuriem 32 kvadrāti ir ar vidēju gaisa piesārņojumu, 12 kvadrāti ar zemu gaisa piesārņojumu un 12 - kvadrātos gaisa piesārņojums nav konstatēts. Cēsu pilsētā netika k…
Ilgtermiņa gaisa piesārņojuma izmaiņu novērtējums Rīgas pilsētā pēc lihenoindikācijas
2019
Maģistra darbā atspoguļota ķērpju kā bioindikatoru nozīme gaisa kvalitātes noteikšanā. Darbā salīdzinātas gaisa piesārņojuma izmaiņas no 1964. gada līdz mūsdienām, izmantojot izdalītās ķērpju zonas Rīgas kartē. Veikta ordinācijas analīze un gaisa tīrības indeksa aprēķini. Secināts, ka lielāko pilsētas daļu aizņem trešā un ceturtā zona, otrā nemainīgi palikusi pārsvarā pilsētas centrā un piektā nemainīgi sastopama pilsētā nelielu saliņu veidā.