Search results for "Pusaudzis"
showing 10 items of 23 documents
Starppersonu komunikācijas veida saistība ar pusaudžu pašvērtējumu un vientulības izjūtu
2016
Pētījuma mērķis ir noskaidrot vai pusaudžu komunikācija ir saistīta ar pusaudžu pašvērtējumu un vientulības izjūtu. Pētījuma mērķa sasniegšanai tika izmantota Rozenberga pašvērtējuma skala, (Rosenberg Self-Esteem Scale, Rosenberg, 1965), UCLA vientulības skala, (The Revised UCLA Loneliness Scale, Russell, Peplau, & Cutrona, 1996). Komunikācijas izpētei tika izmantota Interpersonālās komunikācijas skala, (Interpersonal Communication Inventory, Millard & Bienvenu, 1971 Interpersonal Communication Inventory, Millard & Bienvenu, 1971). Lai noskaidrotu pusaudžu demogrāfiskos rādītājus, darba autore izveidoja anketu, kurā tika noskaidrots pusaudžu vecumu un dzimumu. Darbā ir aplūkotas dažādas teo…
Maijas Tā akas glezniecība kā ierosmes avots radošai darbībai vizuālās mākslas stundās 9.klasei
2021
Daudzi skolēni, tieši pusaudža gados noslēdzas sevī, jo tas ir viņu pārmaiņu laiks gan emocionāli, gan fiziski. Šo pārmaiņu dēļ skolēns var noslēgties sevī, zust motivācija un darbošanās spējas, līdz ar to radošā darbība vizuālās mākslas stundās ir ierobežota. Diplomdarba „Maijas Tabakas glezniecība kā ierosmes avots radošai darbībai vizuālās mākslas stundās 9. klasei ” mērķis ir izpētīt un popularizēt latviešu māksliniekus, iedvesmojoties tieši no mākslinieces Maijas Tabakas un izmantojot viņas glezniecību, veicināt radošo darbību vizuālās mākslas stundās 9. klasei. Diplomdarbs sastāv no ievada, iztirzājuma, kurā ir trīs daļas, secinājumiem, nobeiguma un literatūras saraksta. Beigās pievie…
Skolēnu mācīšanās motivācijas veicināšanas iespējas latviešu valodas stundās 7.-8. klasē
2019
Runājot par latviešu valodu, 21. gs. ir laiks, kad tā tiek apdraudēta – mūsdienu jaunatne izvēlas komunicēt angļu valodā, šajā valodā lasa grāmatas, skatās filmas u.c. Arī latviešu valodas skolotāji apstiprina šādu teoriju, jo savā darbā saskaras ar tādām problēmām, kā piemēram, skolēni neievēro interpunkcijas un ortogrāfijas likumus. Ja ar skolēniem tiek runāts par mācību priekšmetiem, kuri viņiem patīk vislabāk, reti kurš min latviešu valodu. Kopumā skolēnos novērojams motivācijas trūkums un nevēlēšanās apgūt latviešu valodu. Šīs problēmas dēļ bakalaura darba autore Ita Vītiņa par sava darba tematu izvēlējās “Skolēnu mācīšanās motivācijas veicināšana iespējas latviešu valodas stundās 7. –…
Sociālpedagoģiskā darbība sociāli emocionālās mācīšanās veicināšanā Rīgas vispārizglītojošās skolas X 5.klasēs
2020
Karīnas Pasternakas diplomdarbs “Sociālpedagoģiskā darbība sociāli emocionālās mācīšanās veicināšanā Rīgas vispārizglītojošās skolas 5.klasēs” izstrādāts ar mērķi izzināt sociāli emocionālo mācīšanos un raksturot sociālpedagoģisko darbību sociāli emocionālās mācīšanās veicināšanā vispārizglītojošās skolas 5. klasēs. Teorētiskajā daļā izzināts sociāli emocionālās mācīšanās teorētiskais pamats, Latvijas pieredze sociāli emocionālas mācīšanās programmu īstenošanā, 5. klašu sociāli emocionālā mācīšanās Latvijas normatīvajos aktos un ārkārtējas situācijas valstī ietekme uz mācību un audzināšanas procesu izglītības iestādē. Praktiskajā daļā veikts pētījums par sociāli emocionālo mācīšanos Rīgas v…
Uztvertā vecāku pārraudzība, smēķēšanas un/ vai alkohola lietošanas biežums pusaudžiem no pilnām un nepilnām ģimenēm.
2018
Pētījuma mērķis bija izpētīt sakarības starp uztverto vecāku pārraudzību un alkohola lietošanas biežumu pusaudžiem no pilnām un nepilnām ģimenēm. Datu ievākšanai tika izmantota Vecāku uzraudzības aptauja ( Parental Monitoring Scale, Stattin & Kerr, 2009), kas sastāv no 24 jautājumiem, kas atspoguļo vecāku uzraudzības veidus., (t.i., ko vecāki zina, pusaudžu atklātība, kontroles sajūta, vecāku kontrole). Apgalvojumi tiek vērtēti pēc Likerta skalas 5 punktu sistēmā (1- „nekad”, 5- „vienmēr”). Un alkohola lietošanas biežuma aptauja (Youth risk behavior survey. Division of adolescent and school health, CDC, 1993.g.). Attiecīgā aptauja sastāv no 5 jautājumiem. Respondentiem tiek lūgts izvērtēt k…
14 – 15 gadus vecu pusaudžu savstarpējās vardarbības (bulinga) pieredzes un pašvērtējuma saistība
2019
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv saistība starp 14 – 15 gadus vecu pusaudžu savstarpējās vardarbības (bulinga) pieredzi un pašvērtējumu. Pētījuma izlasi veidoja 32 X internātpamatskolas respondenti vecumā no 14 – 15 gadiem. Pētījuma veikšanai tika izmantota M. Rozenberga pašvērtējuma – pašcieņas skala (Rosenberg Self – Esteem Scale; SES, 1965) un D. Olveusa pāridarītāju/upuru aptauja (Olweus Bully/Victim Questionaire, Olweus, 1996). Pētījuma rezultāti liecina, ka pastāv statistiski nozīmīga, pretēja saistība starp pašvērtējuma un pāridarīšanas skalām. Jo augstāks ir skolēna pašvērtējums, jo mazāk viņš iesaistās vardarbības (bulinga) realizēšanā pret citiem.
Miegainības, miega ilguma un vizuālās darba atmiņas saistība pusaudžiem
2020
Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot pašnovērtētās dienas miegainības, iepriekšējās nakts miega ilguma, parastas darba nedēļas nakts miega ilguma un vizuālās darba atmiņas saistību pusaudžiem. Pētījumā piedalījās 143 dalībnieki (70 sievietes un 73 vīrieši) vecumā no 14 līdz 19 gadiem (M = 16,26, SD = 0,86). Lai novērtētu pusaudžu mieganību, tika izmantota Klīvlendas pusaudžu miegainības aptauja (Spilsbury, Drotar, Rosen, & Redline, 2007), un tika veikta aptaujas sākotnējā adaptācija. Lai novērtētu pusaudžu vizuālo darba atmiņu, tika izmantoti sekojošie testi: Ciparu atmiņas tests (Terman, 1916; modifikācija Vanags, Ekmanis, 2018), Krāsu reakcijas tests (Stroop, 1935; modifikācija Vanags, Ekmani…
Agresīvas uzvedības dzimumatšķirības bērnu namā un ģimenē dzīvojošiem pusaudžiem
2016
Pētījuma mērķis bija noskaidrot vai pastāv statistiski nozīmīga atšķirība agresivitātes rādītājos bērnu namā dzīvojošu un ģimenēs dzīvojošu meiteņu un zēnu grupās, kā arī noskaidrot vai pastāv dzimumatšķirības agresijas rādītājos pusaudžiem. Pētījumā piedalījās 80 pusaudži vecumā no 12 līdz 15 gadiem. 40 pusaudži (20 meitenes un 20 zēni) pētījuma brīdī dzīvo bērnu namā, bet 40 pusaudži (20 zēni un 20 meitenes) pētījuma brīdī dzīvoja ģimenē. Pētījumā tika izmantota bērnu uzvedības novērtējuma anketa – Ahenbaha empīriski pamatotās novērtēšanas sistēma, pusaudža pašnovērtējuma anketa. Pētījumā tika noskaidrots, ka pastāv statistiski nozīmīga atšķirība starp bērnu namā un ģimenē dzīvojošajiem p…
Vidusskolēnu uztvertās akadēmiskās pašefektivitātes un emocionālā intelekta dažādu aspektu dzimumatšķirības
2016
Pētījuma mērķis ir noskaidrot vai pastāv saistība starp uztverto akadēmisko pašefektivitāti un emocionālā intelekta dažādiem aspektiem zēnu un meiteņu grupās, vai pastāv atšķirības šajās saistībās, kā arī noskaidrot vai pastāv atšķirība uztvertajā akadēmiskajā pašefektivitātē un emocionālajā intelektā zēnu un meiteņu grupās. Emocionālā intelekta mērīšanai tika izmantota Šutes emocionālā intelekta pašnovērtējuma aptauja (Schutte et al., 1998) un jauniešu pešefektivitātes mērīšanai tika izmantota Bērnu uztvertās pašefektivitātes aptaujas (Bandura, 2006) akadēmiskās pašefektivitātes skala. Pētījumā tika noskaidrots, ka pastāv statistiski nozīmīgas dzimumatšķirības starp dažādiem emocionālā int…
Ārpusskolas sporta nodarbību biežuma saistība ar pusaudžu depresiju un pašefektivitāti
2018
Pētījuma mērķis bija izpētīt ārpusskolas sporta nodarbību biežuma saistību ar pusaudžu depresiju un pašefektivitāti zēniem un meitenēm. Datu ievākšanai tika izmantota Bērnu depresijas aptauja (Children Depression Inventory, CDI, Kovacs, 1980) un Bērnu savas pašefektivitātes uztveres aptauja (Children’s Perceived Self-efficacy Scale, Bandura, 1990), kā arī tika noskaidrots ārpusskolas sporta nodarbību stundu skaits nedēļā un sporta veids. Pētījumā piedalījās 126 respondenti (63 meitenes un 63 zēni) vecumā no 13 līdz 16 gadiem. Pētījuma rezultāti kopumā apstiprina pusaudžu depresijas, pašefektivitātes un sporta aktivitāšu saistību, uzrādot statistiski nozīmīgu negatīvu saistību starp depresij…