Search results for "STRESS"
showing 10 items of 6278 documents
Uztvertā stresa līmeņa un pašefektivitātes izjūtas atšķirības agresīvu un neagresīvu datorspēļu spēlētājiem
2018
Pētījuma mērķis ir noskaidrot uztvertā stresa līmeņa un pašefektivitātes izjūtas atšķirības agresīvu un neagresīvu datorspēļu spēlētājiem. Pētījumā piedalījās 90 cilvēki, 45 no agresīvu datorspēļu kopienas un 45 no neagresīvu datorspēļu kopienas. Datorspēļu tips (agresīva vai neagresīva) tika noteikts pēc PEGI datorspēļu satura novērtēšanas sistēmas. Lai noskaidrotu uztvertā stresa līmeņa atšķirības, tikai izmantota 10 apgalvojumu Uztvertā Stresa Skala. Pašefektivitātes izjūtas noteikšanai datorspēļu spēlētājiem tika izmantota 10 apgalvojumu Datorspēļu Pašefektivitātes Izjūtas Skala. Iegūtie rezultāti norāda, ka uztvertā stresa līmenī un pašefektivitātes izjūtā agresīvu un neagresīvu dators…
Work Stress Relationship with Fear of COVID-19 Among Employees
2021
Darba mērķis bija izpētīt darba stresa saistību ar bailēm no COVID-19. Pētījuma izlase 114 viena uzņēmuma darbinieki, kuri aktīvi pildīja darba pienākumus, kas bija saistīti ar tiešu kontaktu ar klientiem pandēmijas laikā. Izmantotās metodes: Darba stresa anketa, Uztvertā stresa skala; Bailes no COVID-19 skala un demogrāfiskie dati. Uzņēmuma darbiniekiem bija vidēji augsti darba stresa, vidēji uztvertā stresa un zemi bailes no COVID-19 rādītāji. Vidēji cieša saistība bija starp darba stresa un uztvertā stresa, bet vājas saistība starp uztvertā stresa, darba stresa un bailēm no COVID-19 rādītājiem.
Uztvertā stresa un ar to saistīto rādītāju izmaiņas uz kreatīvo mākslu balstītā programmā agrīnā un vidējā brieduma sieviešu grupā
2020
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv izmaiņas pēc kreatīvās mākslas programmas personas uztvertā stresa līmenī, apmierinātībā ar dzīvi un pozitīvo un negatīvo afektu rādītājos. Pētījuma jautājums – vai pastāv statistiski nozīmīgas izmaiņas uztvertā stresa, apmierinātības ar dzīvi, un pozitīvā un negatīvā afekta radītājos pirms un pēc kreatīvās mākslas programmas? Pētījuma eksperimentālajā grupā piedalījās 14 respondenti, kontrolgrupā - 26. Pētījuma dalībnieki bija sievietes agrīnā un vidēja brieduma vecumā no 19 līdz 63 gadiem (M= 35,3 SD=10,69). Darbā tika pielietotas trīs aptaujas. 1.Apmierinātības ar dzīvi skala (Satisfaction with Life Scale (SWLS); Diener, Emmons, Larsen & Griffi…
Pašefektivitātes un sociālā atbalsta saistība ar uztverto stresu dažādu intensitāšu fizisko aktivitāšu grupās
2019
Pētījuma mērķis: Izpētīt saistību starp uztverto stresu, pašefektivitāti, uztverto sociālo atbalstu un dažāda veida fizisko aktivitāšu veikšanu. Koens un Heilija parādīja sociālā atbalsta un pašefektivitātes pozitīvo ietekmi uz dzīves kvalitāti. Turklāt sociālajm atbalstam var būt labvēlīga ietekme uz veselību briesmu laikā, jo notiek buferizācija stresa situācijām (Haugland, Wahl, Hofoss, DeVon, 2016). Teorētiskā asociācija starp stresu, paškontroli un sociālo atbalstu ir sabiedrībā plaši pētīta. Kā piemēram, kad indivīdiem ir augsta paškontroles sajūta (t.i. ticība spējai pašam ietekmēt savas dzīves notikumus) un saskarsme ar stresu izraisošām situācijām, tie ir tendēti uz aktīvu darbību …
Uztvertais stress un tā pārvarēšanas stratēģijas bezdarbniekiem
2020
Pētījuma mērķis ir noskaidrot to kā bezdarbnieki uztver stresu un kādas stresa pārvarēšanas stratēģijas tiek pielietotas tā pārvarēšanas procesā. Pētījumā kopā piedalījās 103 respondenti no kuriem 22 bija vīrieši un 81 bija sieviete. Respondentu vecums bija robežās no 18 līdz 61 gada vecumam. Par instrumentāriju pētījumam tika izmantota uztvertā stresa skala (Perceived Stress Scale (PSS) (Cohen, Kamarck & Memelstein, 1983), kas ir tikusi adaptēta latviešu valodā (Stokenberga, 2008) un stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja, adaptēta latviešu valodā (Petrova, 2009) (The Coping Orientation of Problem Experience / COPE/ Inventory, Carven, Scheier, & Weintraub, 1989). Pētījuma rezultāti apstipr…
Mājdzīvnieka esamības mājvietā saistība ar studentu uztverto stresu
2019
Bakalaura darba mērķis ir izpētīt vai pastāv saistība starp uztverto stresa līmeni studentiem un to vai viņu mājvietā ir mājdzīvnieks. Pētījumā piedalījās 70 respondenti, kas studē, vidējais vecums 22,6 gadi. Viena grupa, kuriem ir mājdzīvnieks mājvietā (n = 32), un otra grupa, kuriem mājdzīvnieka mājvietā nav (n = 38). Izmantotais instrumentārijs – Uztvertā stresa skala un Sociālās adaptācijas skala. Rezultāti norāda uz to, ka grupā bez mājdzīvnieka ir statistiski nozīmīgi augstāks uztvertā stresa līmenis, nekā grupā ar mājdzīvnieku mājvietā.
Stresa pārvarēšanas stratēģiju un uztvertā stresa līmeņa saistības ar ekrānierīču lietošanas paradumiem pieaugušajiem
2019
Šī bakalaura darba mērķis ir noskaidrot saistību starp stresa pārvarēšanas stratēģijām un uztvertā stresa līmeni ar ekrānierīču lietošanas paradumiem, kā arī noskaidrot, kādā mērā stresa pārvarēšanas stratēģijas prognozē katru no ekrānierīču lietošanas paradumu nolūkiem. Pētījuma dalībnieki ir 77 pieaugušie, 11 vīrieši un 66 sievietes, vecumā no 19 līdz 36 gadiem, vidējais vecums ir 23 gadi (M=22,98; SD=4,79). Pētījumā tika izmantotas «Stresa pārvarēšanas aptauja» (The COPE Inventory, Carver, Scheier, & Weintraub, 1989), «Ekrānierīču lietošanas paradumi» (Media Activity Form, Achenbach, 2018) un «Uztvertā stresa skala» (Percieved stress scale, Cohen, Kamatck & Mermelsten, 1983). Pētījuma re…
Psihosociālie riska faktori un stress skolas pedagogu darbā
2021
“Psihosociālie riska faktori un stress skolas pedagogu darbā”. Darba autore: Andra Struka. Darba vadītājs: doc., Dr. chem. Jāzeps Logins. Darba apjoms ir 120 lappuses, ieskaitot 16 tabulas, 17 attēlus, 4 pielikumus un 156 literatūras avotus. Darbs iedalīts 4 daļās: literatūras apskats un analīze, izmantotās metodes, rezultāti un diskusija, preventīvie un aizsardzības pasākumi. Vieni no izplatītākajiem riska faktoriem ir psihosociālie riski, ar tiem sastopas arvien lielāks nodarbināto skaits pasaulē, t. sk., arī pedagogi. Pedagogi par aroda stresu ziņo biežāk nekā citi darbinieki, kuras ikdienā saskaras ar cilvēkiem. Pētījuma mērķis – izpētīt Latgales reģiona skolu pedagogu darba vides psiho…
Assessment of Microstressors in Adults: Questionnaire Development and Ecological Validation of the Mainz Inventory of Microstressors
2020
Background Many existing scales for microstressor assessment do not differentiate between objective (ie, observable) stressor events and stressful cognitions or concerns. They often mix items assessing objective stressor events with items measuring other aspects of stress, such as perceived stressor severity, the evoked stress reaction, or further consequences on health, which may result in spurious associations in studies that include other questionnaires that measure such constructs. Most scales were developed several decades ago; therefore, modern life stressors may not be represented. Ecological momentary assessment (EMA) allows for sampling of current behaviors and experiences in real…
Exploring the assessment of Adjustment Disorders: Differences between a general and a clinical sample
2019
Adjustment Disorders (AjD) are one of the most prevalent psychological problems in primary and hospital care. It is necessary to have evidence-based instruments to help professionals diagnose and better understand this problem, which has been little studied. This study presents an adaptation of the Inventory of Complicated Grief for the assessment of AjD symptoms, referred to as the Inventory of Stress and Loss (ISL), and explores the differences in the response to stressful situations between general and clinical Spanish populations. Methods: The general sample included 208 participants, and the clinical sample 91 patients with AjD. Results: Results showed that the ISL has high internal co…