Search results for "Subjektīvā labklājība"
showing 9 items of 29 documents
Senioru iesaistīšanās aktivitātēs, neatkarība ikdienas aktivitātēs un subjektīvā labklājība
2020
Maģistra darba mērķis bija izpētīt senioru iesaistīšanos brīvā laika aktivitātēs, neatkarību ikdienas aktivitātēs un to saistību ar trīs subjektīvās labklājības rādītājiem- apmierinātību ar dzīvi, pozitīvo un negatīvo afektu. Izlasi veidoja 74 dalībnieki - 59 sievietes un 15 vīrieši vecumā no 65 līdz 89 gadiem (M=74,60, SD=6,64). Tika izmantoti šādi pētījumu instrumenti: Aptauja par senioru iesaistīšanos aktivitātes, kas veidota maģistra darba vajadzībām (Fernández-Mayoralas, et al., 2015), Katz Neatkarības indekss ikdienas aktivitāšu veikšanā (Katz, 1983), Apmierinātības ar dzīvi aptauja (Diener, Emmons, Larsen & Griffin, 1985) un Pozitīvo un negatīvo afektu aptauja (Watson, Clark & Telleg…
Prosociālu personības iezīmju un uzvedības saistība ar subjektīvo labklājību palīdzošo profesiju pārstāvjiem un brīvprātīgajiem.
2018
Pētījuma mērķis bija noskaidrot prosociālu personības iezīmju un uzvedības saistību ar subjektīvo labklājību, kā arī noskaidrot, kādas ir atšķirības prosociālas uzvedības rādītājos respondentiem ar dažādu iesaistīšanās līmeni palīdzības sniegšanā citiem (brīvprātīgie, palīdzošo profesiju pārstāvji un citi). Pētījumā piedalījās 372 respondenti vecumā no 18 līdz 72 gadiem, no kuriem 143 brīvprātīgie, 82 palīdzošo profesiju pārstāvji un 147 respondenti, kas neiesaistās palīdzošo profesiju vai brīvprātīgo darbā (kontrolgrupa). Lai pārbaudītu pētījuma hipotēzi un atbildētu uz pētījuma jautājumu, tika izmantotas Apmierinātības ar dzīvi skala (Satisfaction With Life Scale; Diener, Emmons, Larsen, …
Piedošana citiem un piedošana sev saistībā ar subjektīvo labklājību
2018
Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot kā piedošana citiem un piedošana sev korelē ar subjektīvo labklājību. Kā arī apkopot pieejamo informāciju par piedošanu citiem, piedošanu sev un labklājību psiholoģijas aspektā. Pētījumā piedalījās 224 respondenti (195 sievietes un 29 vīrieši), vecumā no 18 līdz 69 gadiem (M = 35). Tika veikts korelatīvi aprakstošs pētījums ar mērķi pārbaudīt izvirzīto pētījuma hipotēzi. Pētījumā tika izmantotas trīs aptaujas: Apmierinātība ar dzīvi skala (Satisfaction With Life; Davot & Diener, 1993, A.Upmanes aptaujas adaptācija, kura veikta 2010. gadā), Enraita piedošanas aptauja (Enright Forgiveness Inventory; Enright & Rique, 2004, Latvijā šo aptauju adaptējusi I.Made…
Personības iezīmju un psiholoģiskās labklājības saistība
2016
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda saistība pastāv starp personības iezīmēm un psiholoģisko labklājību, vai pastāv dzimumu atšķirības saistībā ar personības iezīmēm un kā izglītības rādītāji ir saistīti ar psiholoģisko labklājību. Pētījumā tika izmantotas divas aptaujas - Latvijas Personības aptauja (V.Perepjolkina, V.Reņģe, 2013) un Psiholoģiskās labklājības skalas (Ryff, 1989). Pētījumā piedalījās 170 pieaugušie vecumā no 30 līdz 40 gadiem. Kopumā iegūtie rezultāti apstiprina personības iezīmju ciešo saistību ar psiholoģisko labklājību, kas ļauj secināt, ka personības iezīmēm ir būtiska loma psiholoģiskās labklājības veidošanās procesā. Visbūtiskākā saistība atklājās starp neirotismu u…
Pārliecību par emociju elastību saistība ar emociju regulāciju un subjektīvo labklājību
2018
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā pārliecības par emociju elastību saistās ar emociju regulāciju un subjektīvo labklājību. Pētījumā piedalījās 138 dalībnieki. Saistību noteikšanai tika izmantota Emociju pārliecību aptauja, Emociju regulācijas aptauja, Subjektīvās labklājības skala un Pozitīvo un negatīvo afektu skala. Pētījumā iegūtie rezultāti rāda, ka pastāv statistiski nozīmīga pozitīva saistība starp pārliecībām par emociju elastību un subjektīvo labklājību. Rezultāti rāda, ka pastāv statistiski nozīmīga pozitīva saistība starp pārliecībām par emociju elastību un pozitīviem afektiem. Pētījumā izvirzītā hipotēze apstiprinās, jo pastāv statistiski nozīmīga pozitīva saistība starp pārlie…
Prosociālā uzvedība kā subjektīvās labklājības un depresijas prognozētājs
2019
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kā prosociālā uzvedība ir saistīta ar subjektīvo labklājību un depresiju, kā arī kā prosociālā uzvedība prognozē subjektīvo labklājību un depresiju. Pētījumā tika izvirzītas hipotēzes, ka prosociālā uzvedība ir pozitīvi saistīta ar subjektīvo labklājību un negatīvi saistīta ar depresiju. Tika izvirzīti trīs pētījuma jautājumi. Pirmais - kā prosociālā uzvedība prognozē subjektīvu labklājību? Otrais - kā prosociālā uzvedība prognozē depresiju? Trešais - vai iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā prognozē subjektīvo labklājību un depresiju? Pētījumā piedalījās 165 respondenti vecumā no 25 līdz 60 gadiem (M=35,68), no kuriem 104 ir sievietes un 61 vīrieši. Prosociālā…
Slimības uztveres saistība ar subjektīvo labklājību un sociālo atbalstu cilvēkiem ar artrītu
2021
Bakalaura darba mērķis bija izpētīt slimības uztveres saistību ar subjektīvās labklājības rādītājiem cilvēkiem ar artrītu. Kā viens no subjektīvo labklājību ietekmējošiem faktoriem šai darbā izcelts saslimšanas fakts, kas slimības uztveres (perception of illness) kontekstā skatīts gan no simptomu parādīšanās, diagnozes uzstādīšanas, gan kā adaptēšanās slimības ietekmes sfērām. Tika izmantotas apmierinātības ar dzīvi skala (Satisfaction With Life Scale (SWLS); Diener, Emmons, Larsen, & Griffin, 1985), slimības uztveres skala (Brief Illness Perception Questionnaire (Brief IPQ); Weinman, Broadbent, Main, Petrie, 2006) un atbalsta novērtēšanas skala. Pētījumā iegūtie dati norāda uz statistiski …
Stresa pārvārēšanas stratēģiju saistība ar subjektīvo labklājību un pašcieņu
2017
Pētījuma mērķis ir izpētīt stresa pārvārēšanas stratēģiju, subjektīvās labklājības un pašcieņas savstarpējās saistības. Pētījumā piedalījās 86 respondenti, vecumā no 18 līdz 41 gadam. Pašcieņas mērīšanai tika izmantota Rozenberga pašcieņas skala (Rosenberg self-esteem scale, (Rosenberg, 1965)), Latvijā adaptējusi Anika Miltuze, 1996.gadā; stresa pārvārēšanas stratēģiju mērīšanai - Stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja (The Coping Orientation of Problem Experience / COPE / Inventory, (Carver, Scheier, & Weintraub, 1989)), Latvijā adaptējusi Inna Petrova, 2009.gadā; un subjektīvās labklājības mērīšanai - skala “ Apmierinātība ar dzīvi” (Satisfaction With Life Scale; (Pavot, & Diener, 1993)).…
Ķermeņa tēla uztvere un fizisko aktivitāšu līmenis saistībā ar subjektīvo labklājību
2019
Bakalaura darba mērķis bija apkopot šobrīd zināmo informāciju par subjektīvo labklājību, fizisko aktivitāti un ķermeņa tēla uztveri. Ne mazāk svarīgi bija izprast fiziskās aktivitātes līmeņa un ķermeņa tēla uztveres ietekmi uz subjektīvo labklājību. Kā arī mērķis bija ievākt datus, izmantojot aptaujas, lai noskaidrotu vai pastāv statistiski nozīmīga saistība starp subjektīvo labklājību un ķermeņa tēla uztveri un fiziskās aktivitātes līmeni. Pētījumā piedalījās 148 brīvprātīgie respondenti vecumā no 16 līdz 53. Visiem respondentiem tika veikti subjektīvās labklājības mērījumi izmantojot Apmierinātības ar dzīvi skalu (SWLS) (Diener et al., 2006). Kā arī katram tika veikti fiziskās aktivitātes…