Search results for "Temperament"

Teacher– and parent–child relationships and children’s adjustment behaviors in grade 1 : The role of temperament.

2022

This study aimed at investigating the reciprocal longitudinal associations between teacher– and parent–child relationships and children’s adjustment behaviors during Grade 1, and the role of the child’s temperament in this interplay. The longitudinal study followed Lithuanian children (229 in kindergarten [T0], 337 at the beginning of Grade 1 [T1], 341 at the end of Grade 1 [T2]), their parents, and their Grade 1 teachers (n = 24). The parents and teachers reported on the quality of their relationship with the children during Grade 1. In addition, parents reported on the children’s temperament in kindergarten, and the teachers reported on the children’s adjustment behaviors during Grade 1. …

Temperamenttityypin yhteys koulusiirtymän aikana koettuun kouluhyvinvointiin

2016

Haastava oppilas hyötyy rajoista

2017

Tämä artikkeli pohjautuu Viljarannan, Aunolan, Mullolan, Virkkalan, Hirvosen, Pakarisen ja Nurmen artikkeliin The role of temperament on children’s skill development: Teachers’ Interaction Styles as Mediators, joka julkaistiin Child Development -lehden numerossa 86(4) vuonna 2015. Tutkimuksessa tarkasteltiin, miten opettajan vuorovaikutustyyli välittää lapsen temperamentin vaikutusta tämän matematiikan ja lukemisen taitoihin ensimmäisen kouluvuoden aikana. Tutkimuksen kohteena oli 156 ensimmäisen luokan oppilasta, joiden taitotasoa matematiikassa ja lukemisessa mitattiin ensimmäisen luokan syksyllä ja keväällä. Lasten vanhemmat ja opettajat arvioivat lapsen temperamenttia ensimmäisen kouluv…

Nuoren ja vanhemman temperamenttiyhdistelmät ja niiden yhteys nuoren sosioemotionaaliseen kehitykseen

2015

Tässä tutkimuksessa tarkasteltiin nuoren ja vanhemman temperamenttiyhdistelmiä sekä niiden yhteyttä nuoren sosioemotionaaliseen kehitykseen. Tutkimus on osa syksyllä 2013 käynnistynyttä TIKAPUU – Alakoulusta yläkouluun -tutkimushanketta, jossa on mukana noin 55 luokkaa Jyväskylän ja Jämsän alueelta. Tämä tutkimusaineisto (N=607) koostuu nuorten ja vanhempien aineistoista, jotka kerättiin syksyn 2014 aikana nuorten ollessa kuudennella luokalla. Temperamenttia tarkasteltiin nuorille ja vanhemmille suunnattujen temperamentin itsearviointikyselyiden (EATQ-R ja ATQ) avulla. Tavoitteena oli etsiä temperamentin superfaktoreiden tahdonalainen itsesäätely, negatiivinen emotionaalisuus ja ulospäinsuu…

Depressive symptoms and long-term income: The Young Finns Study

2016

Abstract Background Higher depressive symptoms have been associated with lower future income. However, studies examining this issue have had limited follow-up times and have used self-reported measures of income. Also, possible confounders or mediators have not been accounted. Methods 971 women and 738 men were selected from the ongoing prospective Young Finns Study (YFS) that began in 1980. Depressive symptoms were measured in 1992 when participants were from 15 to 30 years old. Information on annual income and earnings from 1993 to 2010 were obtained from the Finnish Longitudinal Employer-Employee Data (FLEED) of Statistics Finland and linked to the YFS. Results Higher depressive symptoms…

Temperament and personality: the German version of the Adult Temperament Questionnaire (ATQ)

2006

The psychobiological orientation inherent in temperament concepts permits a close tie between temperament and the rapidly proliferating research areas of neurosciences and behavioural genetics. Based on developmental and psychobiological studies, the Adult Temperament Questionnaire (ATQ) by Rothbart measures self-regulatory processes in addition to constitutionally based individual reactivity. The purpose of this paper is to validate a German version of the short form of the ATQ with 77 items. 213 psychosomatic inpatients and outpatients and 116 control subjects took part in this study. The study included standardized measures of personality and symptoms. The German version reliably measure…

Revisiting a Previously Validated Temperament Test in Shelter Dogs, Including an Examination of the Use of Fake Model Dogs to Assess Conspecific Soci…

2019

This study assessed the feasibility and reproducibility of a previously validated temperament test (TT) for shelter dogs. The test was developed to measure dog behaviour in the kennel, and traits of sociability towards people and other dogs, docility to leash, playfulness, cognitive skills, and reactivity. We introduced the use of differently sized fake dogs to check their appropriateness in correctly assessing sociability to dogs to broaden its applicability (as the original study used real stimulus dogs). We hypothesised that dogs&rsquo

Izvēle starp viedierīču lietošanu un attiecību spēlēm un tās saistība ar bērna temperamentu un vecāku audzināšanas pieeju

2020

Šī maģistra darba mērķis ir pētīt, bērna izvēli starp spēli viedierīcē un attiecību spēli un tās saistību ar bērna temperamentu un vecāku audzināšanas pieeju. Pētījumā piedalījās 35 mātes un 35 bērni vecumā no 6 līdz 7 gadiem. Pētījuma dalībnieki piedalījās novērojumā, lai noteiktu bērna izvēli starp spēli viedierīcē un attiecību spēli. Pētījuma dalībnieki aizpildīja Bērna temperamenta aptauju (ļoti īsā forma) un Ģentes audzināšanas aptauju- vecāku versija (Ghent Parental Behavior Scale (GPBS)), (Van Leeuwen et.al., 2004). Pētījuma iegūtie rezultāti parāda, ka bērni biežāk izvēlas attiecību spēles. 24 (68,57%) bērni izvēlējās attiecību spēles un 11(31,43%) bērni izvēlējās viedierīcē piedāvā…

Bērnu temperamenta, audzināšanas pieeju un vecāku stresa saistība pirmsskolas vecuma bērnu mātēm

2021

Maģistra darba mērķis bija izpētīt, kādas saistības pastāv starp bērnu temperamentu, audzināšanas pieejām un vecāku stresa līmeni pirmsskolas vecuma bērnu mātēm, kā arī noskaidrot cik lielā mērā bērna temperaments un vecāku audzināšanas pieejas izskaidro vecāku stresu. Pētījuma izlase ir 760 mātes, vecumā no 21-49 gadiem (M=33,07, SD=5,47), kurām ir bērns pirmsskolas vecumā no 3 līdz 6 gadiem. Bērnu, par kuriem mātes sniedza savu novērtējumu, vidējais vecums M=4,40 (SD=1,12), bērna dzimums: meitenes – 51,9%; zēni – 48,1%. Pēc izglītības līmeņa izlasē visvairāk mātes ar augstāko izglītību (61,5%), vidējā izglītība bija 21,8%, nepabeigta augstākā izglītība 14,2%, vismazāk izlasē bija mātes ar…