Search results for "Ziņas"
showing 10 items of 180 documents
4 – 5 gadīga bērna izziņas interešu respektēšana runas attīstīšanas procesā pirmsskolā
2021
Kvalifikācijas darba nosaukums: 4 – 5 gadīga bērna izziņas interešu respektēšana runas attīstīšanas procesā pirmsskolā. Kvalifikācijas darba mērķis: teorētiski un praktiski izpētīt, kā respektēt bērna izziņas intereses runas attīstībā pirmsskolā. Kvalifikācijas darbam tika izvirzīts jautājums: kā respektēt bērnu izziņas intereses runas attīstīšanas procesā pirmsskolā? Kvalifikācijas darbs sastāv no divām daļām: teorētiskās un empīriskās. Teorētiskā daļā analizēts runas attīstīšanās process pirmsskolā, 4-5 gadīgu bērnu runas attīstības saturs un metodika, skaidrots jēdziens izziņas intereses, raksturoti 4 - 5 gadīgu bērnu runas attīstības īpatnības, izstrādāti kritēriji runas prasmes novērtē…
Izziņas intereses sekmēšana 4-5 gadu veciem bērniem zīmēšanas nodarbībās
2017
Kvalifikācijas darbs izstrādāts par tēmu: Izziņаs intereses sekmēšana 4 - 5 gadus veciem bērniem zīmēšanas nodarbībās. Tā mērķis ir teorētiski analizēt un praktiski pārbaudīt, kā zīmēšanas nodarbībās pirmsskolā sekmējama 4-5 gadus vecu bērnu izziņas interese. Pētījums sastāv no divām daļām – teorētiskās un empīriskās. Teorētiskajā daļā, pаmаtojoties uz tādu zinātnieku pētījumiem kā I.Freiberga, D.Bоndаrenko, G.Svence, LVengers, I.Lika, Ļ. Vigоtskis u.c., ir analizēti izziņas intereses jēdziens un izziņas procesu attīstība vidējā pirmsskolas periodā. Par vienu no veiksmīgākajām izziņas intereses attīstīšanas metodēm uzskatama vizuālā māksla. Vadoties pēc E. Fļеrinаs, N. Sаkuļinаs, V.Hibneres…
Pirmsskolas vecuma bērna izziņas interešu veicināšana pētnieciskajā darbībā
2017
Darba autore: Inga Ļebedeva. Darba vadītāja: Latvijas Universitātes docente dr. paed. Dagnija Vigule. Kvalifikācijas darba temats: Pirmsskolas vecuma bērna izziņas interešu veicināšana pētnieciskajā darbībā. Darba mērķis: Teorētiski un empīriski pētīt četrgadīgu bērnu izziņas interešu veicināšanas iespējas pētnieciskajā darbībā. Darba uzdevumi: 1.Analizēt pedagoģijas un psiholoģijas zinātnieku atziņas par izziņas interešu veicināšanu. 2.Teorētiski raksturot pētniecisko darbību. 3.Veikt pētījumu par pirmsskolas vecuma bērnu izziņas interešu veicināšanu pētnieciskā darbībā. Noteikt pētījuma organizāciju un metodes. Kvalifikācijas darbs sastāv no teorētiskās un praktiskās daļas. Darba teorētis…
Mācību ekskursija skolēnu izziņas aktivitātes veicināšanai mācību procesā sākumskolā
2018
Bakalaura darba autore Kristīne Baumane, temats “Mācību ekskursija dabā skolēnu izziņas aktivitātes veicināšanai mācību procesā sākumskolā”. Temats izvēlēts balstoties uz mūsdienu tehnoloģiju ienākšanu sabiedrībā un skolēnu ikdienā, tādējādi viņiem pazaudējot saikni ar realitāti. Darba mērķis ir teorētiski un empīriski pētīt mācību ekskursiju dabā skolēnu izziņas aktivitātes veicināšanai mācību procesā sākumskolā un pierādīt, ka mācību ekskursija dabā kā darba forma tiek izmantota skolēnu izziņas aktivitātes veicināšanai, ja tā tiek mērķtiecīgi plānota un saskaņota ar mācību procesu. Darbs sastāv no divām daļām, kurās tika pievērsta uzmanība tādām tēmām kā: mācību ekskursija izziņas aktivit…
Izziņas aktivitātes attīstība 5-6 gadu veciem bērniem
2021
Bakalaura darba autore: Latvijas Universitātes, pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes, profesionālā bakalaura studiju programmas “Pirmsskolas un sākumskolas skolotājs”, 5 kursa studente Ksenija Šikalova. Bakalaura darba tēma ir “Izziņas aktivitātes attīstība 5 - 6 gadu veciem bērniem”. Darba aktualitāte ir balstīta uz pašreizējiem izglītības procesiem, kas saistīti ar kompetenču pieeju visos izglītības posmos; savā pedagoģiskā darba praksē autore novērojusi, ka pēc iespējas agrākā vecumā veicināta izziņas aktivitāte nodrošina stabilus mācību un kognitīvos sasniegumus. Pētījuma mērķis ir noteikt izziņas aktivitātes priekšnosacījumus pedagoģiskajā procesā. Darbs sastāv no 2 daļām – …
Lietotāja pieredzes projektēšana: Latvijas Universitātes tīmekļvietnes informācijas arhitektūra
2022
Promocijas darba mērķis atbilstoši projektēšanas zinātnes pieejai ir pilnveidot tipveida tīmekļvietnes cilvēkcentrētas informācijas arhitektūras projektēšanas procesu, atrisinot konkrētu, lokālu problēmu – izstrādājot jaunu LU tīmekļvietnes informācijas arhitektūras projektējumu kā daļu no lietotāja pieredzes projektējuma. Pētījuma pirmajā posmā ar satura inventarizācijas, lietojamības testēšanas, aptauju un verbālā protokola palīdzību novērtēta 2009. gadā publicētās LU tīmekļvietnes lietotāja pieredze, bet otrajā posmā - izstrādāta jauna tīmekļvietnes informācijas arhitektūra, izmantojot kartīšu šķirošanu un prototipēšanu. Secināts, ka tipveida tīmekļvietņu gadījumā efektīvi iespējams izma…
Akadēmiskā Dzīve, 54. rakstu krājums
2018
LGBT+ pāru tiesiskā regulējuma diskurss Latvijas populārākajos interneta ziņu portālos un intervijās ar to lasītājiem
2022
Maģistra darba mērķis ir noskaidrot LGBT+ pāru tiesiskā regulējuma diskursus populārākajos Latvijas interneta ziņu portālos (“Delfi.lv”, “Tvnet.lv”, “LSM.lv”, “Jauns.lv” un “LA.lv”) un intervijās ar to lasītājiem. Darba teorētiskā daļa ietver diskursa jēdziena un ziņu veidošanos no mediju–auditorijas attiecību aspekta skaidrojumu, minoritāšu jēdziena skaidrojumu. Teorijas izklāstā ir apkopota informācija par LGBT+ kopienu Latvijā. Lai iegūtu pētījuma rezultātus tika izmantota kvantitatīvā kontentanalīze, daļēji strukturēto interviju pieeja, kā arī diskursa vēsturiskā analīze. Populārākajos Latvijas interneta ziņu portālos tika identificēti divi galvenie LGBT+ pāru tiesiskā regulējuma apakšd…
Echt und Unecht: Betrachtungen über das Denken und den Charakter
1923
Dž. Serla apziņas intencionalitātes un M. Polaņi netiešo zināšanu koncepciju salīdzinošā analīze
2021
Darbs pievērsīsies netiešo zināšanu un intencionalitātes koncepciju salīdzinājumam Maikla Polaņī un Džona Serla darbu kontekstā, parādot dažādās motivācijas un atšķirīgās jēdzienu izpratnes, kas noveda abus domātājus pie līdzīgiem secinājumiem par prāta un ķermeņa attiecībām. Darbā tiks kritiski apskatīta Serla intencionalitātes teorija, kā arī sniegta Polaņī jēdzieniskā ietvara interpretācija, lai pamatotu to, ka Serls pārprot Polaņī, dēvējot viņu par kognitīvistu.