Search results for "augsne"

Ar jauniem bioloģiskiem preparātiem apstrādātās augsnes molekulāri bioloģiskais raksturojums

2017

Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot divu jaunu bioloģisko preparātu ietekmi uz augsnes mikroorganismu ģenētiskā materiāla koncentrācijām un sugu sastāvu. Pētījums tika sadalīts divos neatkarīgos eksperimentos. Pirmajā eksperimentā pētāmie augsnes parauglaukumi tika apstrādāti ar mikroorganismus saturošu kūdras preparātu, bet otrajā – rapša salmiem un mikroorganismiem ar celulolītisko aktivitāti. Parauglaukumos audzēja miežus un rapsi. Pētījumā tika pielietotas gan klasiskās mikrobioloģijas metodes, lai identificētu augsnes mikrobiotas raksturīgākos pārstāvjus, gan molekulārās – PCR, qPCR, ARDRA, lai noteiktu augsnes mikroorganismu ģenētiskā materiāla koncentrācijas. Tika veikta klasteranalīz…

Metālisko elementu satura variācijas augsnē un dārzeņos

2022

Metālisko elementu satura variācijas augsnē un dārzeņos. Lazdiņa L., darba vadītājs lekt., Mg.chem. Balcerbule Z. Bakalaura darbs, 45 lappuses, 11 attēli, 22 tabulas, 51 literatūras avots, 6 pielikumi. Latviešu valodā. Bakalaura darba ietvaros tika ievākti, sagatavoti un analizēti augsnes paraugi no 2 dažādiem laukiem ar līdzīgu granulometrisko sastāvu. Analīzei ievāca arī šajos laukos audzētus burkānus (daucus carota), bietes (beta vulgaris) un kartupeļus (solanum tuberosum). Augsnes un dārzeņu paraugos ar liesmas atomabsorbciometru noteica vara, cinka, dzelzs un mangāna saturu, dārzeņu paraugos papildus noteica arī mitruma saturu. Augsnes un dārzeņu paraugos ar induktīvi saistītās plazmas…

Augsnes mezofaunas struktūra Engures ezera dabas parkā

2018

Bakalaura darba pētījums veikts Engures ezera dabas parka ekoreģionā un tā tuvākajā apkārtnē. Darbā tiek aprakstīta augsnes mezofauna un analizēta tās veidotās struktūras dažādos biotopos un to parauglaukumos, kas iekļauti ILTER (International Longt Term Ecological Research network) programmā. Bakalaura darbā iekļauta vispārīga informācija par augsnes faunu un parauglaukumos konstatētajiem mezofaunas pārstāvjiem. Pētījums ir veikts sešos biotopos. Katrā parauglaukumā noteikts mezofaunas taksonomiskais sastāvs, struktūra un tās blīvums. Bakalaura darba izstrādes laikā autore apguva augsnes mezofaunas ievākšanas un noteikšanas metodiku, kā arī ieguva zināšanas un izpratni par mezofaunas nozīm…

Trichoderma asperellum, Bacillus subtilis un to konsorcija ietekme uz augsnes mikroorganismiem

2019

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai Trichoderma asperellum, Bacillus subtilis un to konsorcijs ietekmē augsnes mikrobiotu. Pētījumā eksperimentālie augsnes paraugi tika apstrādāti ar B. subtilis, T.asperellum un B. cinerea mikroorganismiem un to konsorcijiem. Izmantojot mikrobioloģiskās metodes, tika noteikts baktēriju un sēņu daudzums dažādi apstrādātās augsnēs. Ar Biolog EcoPlates metodi, noteikta mikroorganismu metaboliskā aktivitāte augsnē. Trichoderma ģints, Firmicutes, Gammaproteobacteria un Acidobacteria DNS koncentrācija augsnes paraugos tika noteikta ar molekulārajām metodēm. Tika veikta korelācijas analīze starp mikrobioloģisko un molekulāro un tikai starp dažādiem molekulāro rez…

Dabisko zālāju augšņu daudzveidība Vidzemes centrālajā daļā

2015

Dabisko zālāju platību samazināšanās ir ļoti aktuāla pēdējos gados Latvijas teritorijā, t.sk. Vidzemes centrālajā daļā. Viens no nozīmīgākajiem zemes izmantošanas struktūras ietekmējošiem faktoriem ir augsnes daudzveidība. Tādēļ bakalaura darba mērķis - raksturot Vidzemes centrālajā daļā izplatītāko dabisko zālāju augšņu daudzveidību, augsnes īpašības, to ietekmējošos faktorus un augsnes veidošanās procesus. Bakalaura darbā iegūtie rezultāti parādīja, ka Vidzemes centrālajā daļā izplatītie dabiskie zālāji raksturojami ar relatīvi lielu augšņu daudzveidību, ko nosaka augsnes veidošanās faktori un procesi, kas atspoguļojas augsnes īpašībās un auglībā un tādejādi ietekmē dažādu zālāju tipu izp…

Oglekļa krājumu ģeogrāfiskās izplatības raksturojums augsnes virskārtā lauksaimniecībā izmantojamās zemēs Latvijā, LUCAS 2009 projekta piemērā

2016

Sauszemes sistēmā augsne ir pasaulē lielākā oglekļa krātuve, kam ir liela nozīme augsnes kvalitātes nodrošināšanā un pārtikas ražošanā. Organiskā oglekļa samazināšanās ir viens no augsnes degradācijas riskiem. Turklāt oglekļa piesaiste augsnei ir ļoti nozīmīga loma klimata mainības mazināšanā, tādēļ ir nozīmīgi noskaidrot, kādi ir organiskā oglekļa krājumi un dinamika. Maģistra darbā veiktais pētījums ir aktuāls, jo Latvijā līdz šim nav analizēti un raksturoti augsnes organiskā oglekļa krājumi, to izplatības ietekmējošie faktori augsnes virskārtā lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, turklāt darba ietvaros izstrādātie metodiskie risinājumi sniedz iespējas nākotnē modelēt augsnes organiskā ogl…

Entomopatogēno nematožu Steinernema feltiae (Filipiev 1934) sastopamības novērtējuma aprobācija pēc Galleria mellonella metodes, to populācijas izmai…

2020

Darbā kalibrēta vienkārša, kvantitatīva metode entomopatogēno nematožu Steinernema feltiae (Filipiev, 1934) sastopamības novērtēšanai izmantojot Galleria mellonella (Linnaeus, 1758) kāpurus kā ēsmu. G. mellonella ēsmas tests tika kalibrēts divu dažāda vecuma sterilizētas kokosa šķiedras substrātā, kur tika konstatēta būtiska korelācija starp S. feltiae indivīdu blīvumu un G. mellonella mirstību 48h laikā gan svaigā (p<0.01, r=0.86, n=25), gan trīs gadus lietotajā (p<0.01, r=0.85, n=25) substrātā. Piecu nedēļu laikā dažāda vecuma rožu stādījumos ievāktos paraugos reģistrētas atšķirības pētījumā iesaistīto taksonu sastāvā, konstatēta S. feltiae telpiskās izplatības heterogenitāte, ilgstoša sa…

Ģeogrāfiskās ainavas Salacas baseina teritorijā

1955

Rabarberu ķīmiskā sastāva izvērtējums

2015

Smago metālu raksturojums Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves apkārtnes augsnēs

2015

Bakalaura darba ietvaros pētītas augsnes, gruntsūdens un virszemes ūdens ķīmiskās īpašības un sastāvs Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves jeb „Ekolauks” teritorijā un tās apkārtnē, balstoties uz iepriekš veiktiem pētījumiem, sanācijas programmas izveides ietvaros. Izgāztuves piesārņojuma areālā tika pētīti augsnes paraugi, kā arī virszemes ūdens paraugi no meliorācijas sistēmas grāvjiem, izmantojot transektu metodi, lai noskaidrotu izgāztuves piesārņoto gruntsūdeņu ietekmi uz augsnēm un virszemes ūdeņiem, to plūsmas virzienā – uz dienvidaustrumiem no izgāztuves dīķiem. Ievāktajiem augsnes paraugiem noteikts smago metālu (Cr, Ni, Cu, Zn, Cd, Pb) saturs, kā arī to uzkrāšanos ietekmējo…