Search results for "bioloģija"
showing 10 items of 1141 documents
Atgremotāju klīniskā materiāla Listeria innocua izolātu ģenētiskais raksturojums
2019
Silva Gradovska (2019): Atgremotāju klīniskā materiāla Listeria innocua izolātu ģenētiskais raksturojums. Listeria ģints baktērijas ir plaši vidē un pārtikas produktos sastopamas baktērijas, no kurām daļa spēj ierosināt listeriozi. Listeria innocua ir Gram-pozitīva vides baktērija, kas ir radniecīga patogēnajai Listeria monocytogenes. Darba mērķis bija raksturot L. innocua izolātus, kas iegūti no atgremotāju klīniskā materiāla un, izmantojot pilna genoma sekvenēšanu, veikt genoma analīzi. Bakalaura darba izstrādes laikā no 70 Listeria innocua atgremotāju klīniskajiem izolātiem, kas ievākti laika periodā no 2012. līdz 2018. gadam, un no kuriem izdalīta DNS, tika sekvenēti ar Illumina MiSeq. …
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātē aizstāvētās disertācijas, 1945-1963: bibliogrāfisks rādītājs
1966
Teksts paralēli latviešu un krievu valodā
Airvaboles Cybister lateralimarginalis De Geer, 1774 sastopamība mikrobiotopos Līņezerā, izmantojot 5 L pudeļu lamatas
2017
Bakalaura darba “Airvaboles Cybister lateralimarginalis De Geer, 1774 sastopamība mikrobiotopos Līņezerā, izmantojot 5 l pudeļu lamatas” izstrāde un materiālu ievākšana notika Garkalnes novada Līņezerā. Materiāls vākts no 2016. gada 5. augusta līdz 2016. gada 1. septembrim. Airvaboles C. lateralimarginalis ķeršanai izmantotas pudeļlamatas, kurās atradās ēsma – vistas gaļa. Lamatu saturs fiksēts 30% etilenglikolā. Ievāktā materiāla analīze notika stacionāri. Pavisam tika ievākti 84 paraugi (72 paraugi vaboļu ķeršanas vietās un 12 paraugi vaboļu iezīmēšanas / atlaišanas vietās). Analizējot paraugu sastāvu, tika konstatēti trīs dažādi zoobentosa taksoni un divas zivju sugas (karūsa un līdaka).…
Latvijā ražotu lūpu balzāmu mikrobioloģiskais novērtējums to lietošanas laikā
2017
Maģistra darbs tika izstrādāts mikrobioloģijas testēšanas laboratorijā SIA “J.S. Hamilton Baltic”. Latvijā ražotiem un vienam importa lūpu balzāmam tika veikta mikrobioloģiskā testēšana to lietošanas laikā un nelietotam produktam, kā arī noteikta to antimikrobiālās aizsardzības efektivitāte. Tika izvēlēti deviņi ražotāji, no katra ražotāja apmēram 10 lūpu balzāmi, kuri tika lietoti trīs reizes dienā divas nedēļas. Kopumā tika notestēti 90 lūpu balzāmi. Katram lietotājam tika ņemti roku nomazgājumi, lai salīdzinātu mikroorganismu skaitu lūpu balzāmos ar cilvēka higiēnu. Mikroorganismu skaits lūpu balzāmos to lietošanas laikā variēja robežās no 800-9000 KVV/g, raugi un pelējumsēnes sastādīja …
Gaļas bojāšanos izraisošo mikroorganismu identifikācija
2016
Bakalaura darba tēma: Gaļas bojāšanos izraisošo mikroorganismu identifikācija. Šī bakalaura darba mērķis bija noskaidrot dominējošos mikroorganismus gaļas bojāšanās laikā atkarībā no temperatūras un iepakojuma veida. Tika iegādāta vistas, cūkas un liellopa gaļa no Rīgas centrāltirgus. Gaļa 16 dienas uzglabāta dažādās temperatūrās 2, 8 un 12 oC grādi. Šī darba laikā tika identificēti 829 mikrooganismi, kas veidoja 82 mikroorganismu sugas. Vistas un cūkas bojātā gaļā dominējošās baktērjas ir Pseudomonas spp, bet liellopa gaļā dominē Hafnia alvei. Gaļas bojāšanās laikā 12oC uzglabāšanas temperatūrā mikroflorā dominē Enterobacteriaceae dzimtas baktērijas, bet 2oC un 8oC temperatūrā dominē Pseud…
Baltijas plakangliemenes Macoma balthica populācijas ģenētiskās daudzveidības analīze Rīgas jūras līča piekrastē
2015
Bakalaura darbā pētīta baltijas plakangliemeņu (Macoma balthica) populācijas ģenētiskā daudzveidība Rīgas jūras līča piekrastes zonā. Izmantojot iPBS (inter - Primer Binding Sequences) metodi veikta 12 dažādu atradņu gliemeņu ģenētiskās daudzveidības analīze. PCR amplifikācijas produkti, pēc reakcijas ar diviem praimeriem (2232 un 2394), tika analizēti agarozes gēlā. Kopā tika konstatēti 38lokusi. Darbā analizētajiem paraugiem konstatēts augsts polimorfisma līmenis. Salīdzinot atradnes savā starpā, polimorfu lokusu skaits - 22 (59 %). Ģenētiskā līdzība visām populācijām ir augstāka par 88 %. Iegūtie dati tika matemātiski apstrādāti ar POPGENE un NTSYS programmnodrošinājumu.
Caunu (Martes spp.) barošanās paradumu un citu faktoru ietekme uz helmintofaunu un to raksturojošajiem parametriem Latvijā un Lietuvā
2016
Caunas ir savvaļas rezervuāri zoonotiskām un veterināri nozīmīgām parazītu sugām, barošanās paradumu izpēte sniedz informāciju par iespējamiem parazītu invadēšanās ceļiem. Materiāli pētījumam ievākti Latvijas un Lietuvas reģionos laikaposmā no oktobra līdz aprīlim. Lai veiktu barības analīzi, izmeklēti 144 caunu kuņģi. Konstatētie barības objekti iedalīti 14 lielās kategorijās, zīdītāju taksoni noteikti pēc akotmatu struktūras. Kursa darba ietvaros 150 caunas helmintofaunas noteikšanai izmeklētas ar Skrjabina pilnās helmintoloģiskās sekcijas metodi. Meža caunas galvenie barības objekti pēc patērētās biomasas ir grauzēji (37,6%), putni (29,3%) un augi (17,7%) un attiecīgi sastāda arī lielāko…
Vienšūnas parazīta Toxoplasma gondii ekstensitāte meža caunas (Martes martes) un akmeņu caunas (Martes foina) populācijās Latvijas un Lietuvas terito…
2015
Vienšūnas parazītam Toxoplasma gondii par starpsaimnieku var kļūt jebkuras siltasiņu dzīvnieku sugas pārstāvis - arī meža un akmeņu caunas. Laikā no 2011.gada līdz 2014.gadam Latvijas un Lietuvas teritorijā tika ievākti 186 meža un akmeņu caunu muskulatūras paraugi, lai noteiktu T. gondii izplatību, sastopamību un to ietekmējošos faktorus. Kopējā konstatētā T. gondii invāzijas ekstensitāte caunās ir 65,1%. Būtiski augstāka T. gondii ekstensitāte konstatēta meža caunās (67,8%), salīdzinot ar akmeņu caunās konstatēto (52,9%). Būtiskākais T. gondii ekstensitāti ietekmējošais faktors ir dzīvnieka svars. Meža caunām būtiski augstāka T. gondii invāzijas ekstensitāte (69,8%) tika novērota skujkoku…
Veģetācijas atjaunošanās gaita apmežotā izstrādātā kūdras atradnē Medema purvā
2017
Medema purvā veikta kūdrāja rekultivācija apmežojot. Darba mērķis bija salīdzināt veģetācijas attīstību atkarībā no stādīto koku sugām un mēslojuma veida izstrādātā kūdras atradnē. Pētāmajā teritorijā stādot āra bērza, parastās egles, melnalkšņa, parastās priedes un komerciālās kārklu šķirnes “Sven” stādus 2005. gadā ierīkoti 30 10x10 m lieli parauglaukumi un 24 10x10 m lieli kontroles laukumi. Parauglaukumi mēsloti ar fosfora – kālija minerālmēsliem un notekūdeņu dūņām, kontroles laukumus nemēsloja. Veģetācijas attīstība aktīvāk notikusi teritorijā, kas mēslota ar notekūdeņu dūņām, parauglaukumos veidojas šaurlapju kūdrenim raksturīga veģetācija. Veģetācijas projektīvais segums parauglauku…
Profesore Milda Pētersone: personālais literatūras rādītājs
1980
Saturs: Priekšvārds. A. Skrupskis. Bioloģijas zinātņu doktore profesore Milda Pētersone. Bioloģijas zinātņu doktores profesores M. Pētersones publicētie darbi (1936.-1980.) Bioloģijas zinātņu doktores profesores M. Pētersones rediģētie darbi. Bioloģijas zinātņu doktores profesores M. Pētersones vadītās disertācijas. Raksti par bioloģijas zinātņu doktori profesori M. Pētersoni. Bioloģijas zinātņu doktores profesores M. Pētersones darbu alfabētiskais rādītājs. Personu rādītājs.