Search results for "daudzveidība"
showing 10 items of 58 documents
Vietējās kaņepju šķirnes „Pūriņi” augu ploiditātes un genotipu atšķirības molekulāro marķieru un eļļas specifisko īpašību nosakošo gēnu līmenī
2015
Sējas kaņepes (Cannabis sativ, L.) ir lauksaimniecībā nozīmīgs kultūraugs. Eiropas Savienības valstīs, arī Latvijā strauji pieaug interese par kaņepju audzēšanu. Pašlaik Latvijā nav savas sējas kaņepju šķirnes, kas būtu piemērotas sēklu iegūšanai. Jaunu šķirņu ātrākai iegūšanai ļoti nozīmīgas ir in vitro metodes, molekulāro metodžu izmantošana un iekļaušana selekcijas shēmā, tādēļ šim darbam ir sekojošs mērķis: vietējo kaņepju ‘Pūriņi’ in vitro kultivēšana, augu ģenētiskās daudzveidības un ploiditātes noteikšana, metilēšanas noteikšanas metodes izstrāde Δ12 un Δ15 desaturāzes gēnam. Veicot molekulāri ģenētisko analīzi izmantojot iPBS metodi konstatēts, ka vietējās kaņepes ‘Puriņi’ populācij…
Zālāju biotopu ekoloģiskās atjaunošanas metožu efektivitāte īstermiņā: projekta GrassLIFE piemērs
2022
Dabisko zālāju skaits Latvijā ir neliels, tāpēc nepieciešams tos aizsargāt un atjaunot. LIFE programmas projekta GrassLIFE: Zālāju atjaunošana un to dažādas izmantošanas veicināšana (LIFE16NAT/LV/000262, 2017–2023) ietvaros tiek veikti zālāju ekoloģiskās atjaunošanas un uzturēšanas darbi, kuru rezultāti tiek noteikti veicot veģetācijas monitoringu. Dažādu zālāju ekoloģiskās atjaunošanas metožu efektivitātes novērtējums ir svarīgs, lai dažādās teritorijās būtu iespējams noteikt potenciāli visizdevīgāko ekoloģiskās atjaunošanas metodi. Bakalaura darba mērķis ir novērtēt dažādu dabisko zālāju ekoloģiskās atjaunošanas metožu efektivitāti 2 - 3 gadu laikā pēc atjaunošanas. Darbā dots ieskats vis…
Boreālās veģetācijas zonas stabilitāte holocēnā, Lapzemes ziemeļaustrumu daļā, Somijā
2021
Jasiūnas N. “Boreālās veģetācijas zonas stabilitāte Holocēnā, Lapzemes ziemeļaustrumu daļā, Somijā”. Maģistra darbs. Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, 2021. Pētījuma galvenais mērķis ir, pielietojot paleoekoloģiskās pētījumu metodes, noskaidrot boreālās veģetācijas zonas izmaiņas Holocēnā Lapzemē, Somijā. Pētījumā tika iesaistīti arī dati no Jasiūnas N. “Boreālo mežu attīstība pēdējo 9000 gadu laikā Lapzemē, Somijā” bakalaura darba. Tika ņemti Mazā Vēršezera dati no bakalaura darba, kuri maģistra darbā tika salīdzināti ar Rozālijas ezera datiem un interpretēti. Abiem ezeriem tika rekonstruēta veģetācija izmantojot putekšņu analīzi, bet, papildus veģetācija…
Āra bērza Betula pendula Roth iekrāsotajā koksnē esošo mikroorganismu noteikšana un to iespējamā saistība ar fizioloģiskajiem un bioķīmiskajiem proce…
2015
Latvijā āra bērzs Betula pendula Roth ir ekonomiski nozīmīgākais lapu koks, kuram vizuāli defekti ir nevēlami, īpaši finiera ražošanā. Sarkanbrūnais iekrāsojums stumbrā ir visizplatītākais vizuālā defekta veids. Pētījuma mērķi bija turpināt apzināt un pielāgot metodes iekrāsojuma pētīšanai, cenšoties galveno uzsvaru likt uz molekulārajām metodēm, piemēram, mikroorganismu profilēšanu, kas ļāva iekrāsotā koksnē identificēt tādas sugas un ģintis kā Pholiota squarrosa, Pholiota multicingulata, Agrocybe rivulosa, Cadophora fastigiata, Helotiales sp., Phialophora sp., Trametes versicolor. Iekrāsojumu mēdz uzskatīt kā koksnes trupes sākuma stadiju, tomēr pētījuma laikā trupējuši stumbri dažāda vec…
Moduļa "Kultūras daudzveidība" apguve 4-5 gadus veciem bērniem pirmsskolas izglītības iestādē
2019
„Moduļa „Kultūru daudzveidība” apguves 4-5 gadus veciem bērniem pirmsskolas izglītības iestādē” Darba autore: Dārta Damberga Darba vadītāja: Dr. paed., doc. Ilze Šūmane Darba apjoms: 53 lapas, 4 tabulas, 17 attēli, 5 pielikumi, izmantotas 40 literatūras un avoti. Diplomdarba mērķis ir plānot un realizēt moduļa “kultūru daudzveidība” apguvi 4-5 gadus veciem bērniem. Darbā ir analizēta teorētiskā literatūra un avoti par pirmsskolas pedagoģisko procesu, mācību metodēm, 4-5 gadus vecu bērnu attīstības likumsakarībām, kultūru un staprkultūru izglītību. Tika veikta pirmsskolas grupas sākotnēja izpēte un intervija ar pedagogu, lai noskaidrotu bērnu zināšanas un attieksmi par kultūru daudzveidību. …
Mediju daudzveidība: LTV1 kultūras raidījumu "Kultūras ziņas", "Nacionālie dārgumi. 100 gramu kultūras", "Personība. 100 gramu kultūras" un "Kultūršo…
2019
Bakalaura darba tēma ir “Mediju daudzveidība: LTV1 kultūras raidījumu “Kultūras ziņas”, “Nacionālie dārgumi. 100 gramu kultūras”, “Personība. 100 gramu kultūras” un “Kultūršoks” analīze”. Mediju daudzveidība ir viens no posmiem, kas balsta demokrātisku un spriest spējīgu sabiedrību, izmantojot tādus elementus, kā tēmas, avoti un to dzimums, ģeogrāfiskais stāvoklis u. c. Tāpēc pētījuma mērķis ir vētīt mediju daudzveidības izpausmes nosauktajos raidījumos. Pētījuma rezultāti atklāj, ka katrs no raidījumiem veido daudzveidību LTV kultūras un citu raidījumu kontekstā, jo atbilst atšķirīgiem žanriem. Tomēr joprojām redzama desmitgades ilgusī pozitīvā kultūras pasniegšanas tradīcija, kas kļuvusi …
Lapkoku praulgrauzis Osmoderma barnabita (Motschulsky, 1845) un citas saproksilofāgās vaboles platlapju dobumos parkos un alejās: daudzveidība un iet…
2015
Parki un alejas mūsdienās ir kļuvuši par nozīmīgu biotopu daudzu apdraudētu saproksilofāgo vaboļu sugu saglabāšanai. Šī bakalaura darba mērķis ir izpētīt dažāda mēroga ekoloģisko faktoru ietekmi uz platlapju dobumus apdzīvojošo saproksilofāgo vaboļu daudzveidību un izplatību divu platlapju kokiem bagātu Latvijas reģionu parkos un alejās. Darba ietvaros veicu atsevišķu koku faunas izpēti ar Bārbera lamatām, kā arī izvērtēju muižu apstādījumu kā potenciālo lapkoku praulgrauža dzīvotņu kvalitāti. Konstatēju, ka lielāka saproksilofāgo vaboļu daudzveidība ir lapkoku praulgrauža apdzīvotos kokos un sausos dobumos ar vertikālu atveri. Secināju, ka Unguros ir iespējama perspektīva lapkoku praulgrau…
Lauku putnu populācijas ietekmējošie faktori mozaīkveida ainavā
2019
Lauksaimniecības zemju apsaimniekošanas izmaiņu rezultātā lauku putnu populācijas ir izmainījušās, taču pētījumu mozaīkveida ainavā nav daudz. Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot: galvenās likumsakarības, kas nosaka putnu izvietojumu un skaitu lauksaimniecības zemēs mozaīkveida lauku ainavā. Pētījuma teritorijā tika veiktas divas līdz trīs uzskaites 21 maršrutā. Tika analizēta sugu sabiedrību un skaita saistība ar biotopiem un veidoti modeļi, lai noskaidrotu parastāko lauku putnu sugu – lauku cīruļa Alauda arvensis, lukstu čakstītes Saxicola rubetra, ķīvītes Vanellus vanellus un mājas strazda Sturnus vulgaris populāciju blīvumu ietekmējošos faktorus mozaīkveida ainavā. Tika secināts, ka putnu …
Liepu (Tilia sp.) ārstnieciskās īpašības un ģenētiskā daudzveidība
2016
Liepa tiek plaši izmantota apstādījumos gan Latvijā, gan citur pasaulē. To drogas plaši izmanto farmācijā pateicoties savu daudzo medicīnisko īpašību dēļ. Liepu ķīmiskais sastāvs arī ir daudzveidīgs, bet vislielākais akcents tiek likts uz liepās esošajiem flavonoīdiem, kuriem piemīt kardiotoniskas un baktericīdas īpašības. Šī darba mērķis ir izvērtēt liepas bioloģiski aktīvo vielu īpašības un to izmantošanu farmācijā, noteikt liepas ģenētisko daudzveidību un ploiditāti. Tika veikta liepas ģenētiskās daudzveidības pētījums balstīts uz liepu ploiditātes noteikšanu un iPBS metodi. Tika noskaidrotas trīs lielākas ģenētiski līdzīgās grupas. Liepu ploiditāte tika noteikta ar plūsmas citometru. Ti…
Makrofītu daudzveidību un sastopamību ietekmējošie faktori eitrofajos ezeros
2018
No 2017. līdz 2020.gadam Latvijā norisinās Eiropas projekts “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā”. Bakalaura darba izstrādei projekta ietvaros tika apsekoti astoņi ezeri (Sudals, Augulienas ezers, Ludza ezers, Stāmerienas ezers, Ušurs, Juglas ezers, Lielais Baltezers, Mazais Baltezers). Dati ievākti laika periodā no 2017. gada 14. augusta līdz 26. septembrim. Bakalaura darbā tika veikta makrofītu sugu sastāva un sastopamības biežuma izpēte atkarība no dažādiem faktoriem (ūdens ziedēšana, viļņu darbība, organiskā materiāla uzkrāšanās, litorāles slīpums, grunts sastāvs, zemes lietojuma veids ezera krastā, ūdens caurredzamī…