Search results for "dzīve"
showing 10 items of 472 documents
Dzimtas vēstures zināšanu saistība ar identitātes stilu un dzīvesspēku 16-19 gadus veciem pusaudžiem
2022
Pētījuma mērķis bija noskaidrot dzimtas vēstures zināšanu saistību ar identitātes stilu un dzīvesspēku 16-19 gadus veciem pusaudžiem. Pētījumā piedalījās 110 pusaudži (75% sievietes un 25% vīrieši) vecumā no 16-19 gadiem (M=17,62; SD=1,23). Pētījumā tika izmantotas Vai Tu zini aptauja (Do You know, DYK - Duke, Lazarus, Fivush, 2008), Identitātes stilu aptauja (Identity Style Inventory, ISI3 - Berzonsky, 1992) un Dzīvesspēka aptauja pieaugušajiem (Resilience Scale of Adults, RS - Friborg, et al, 2005). Pētījumā tika konstatēts, ka pastāv nozīmīgas pozitīvas saistības starp zināšanām par dzimtas vēsturi un informatīvo un normatīvo identitātes stilu un dzīvesspēku, kā arī negatīva nozīmīga sai…
Bērnības piesaistes attiecību saistība ar dzīvesspēku jauniešiem
2022
Bakalaura darba pētījuma mērķis ir noskaidrot kāda saistība pastāv starp bērnības piesaistes attiecību un dzīvesspēka raksturojošiem faktoriem jauniešu vecumā. Pētījuma jautājums ir kādas saistības pastāv starp bērnības piesaistes attiecību un dzīvesspēku raksturojošiem faktoriem jauniešu vecumā. Pētījumā piedalījās 53 dalībnieki, no tiem 45 sievietes un 8 vīrieši, vecumā no 18 līdz 25 gadiem, kuriem bērnības piesaistes attiecības tika pētītas, izmantojot Vecāku un vienaudžu piesaistes aptauju (The Inventory of Parent and Peer Attachment, Armsden & Greenberg, 1987. Latvijā adaptējusi Lubenko, J., 2007), kā arī dzīvesspēka pētniecībai tika izmantota Dzīvesspēka aptauja pieaugušajiem (RSA Res…
Pusaudžu garīgās veselības, pašnovērtēto grūtību un dzīvesspēka sakarības
2020
Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot sakarības starp pusaudžu garīgās veselības rādītājiem, pašnovērtētajām grūtībām četros nozīmīgos pusaudža dzīves aspektos (emocionālās grūtības, uzvedības problēmas, hiperaktivitāte / neuzmanība un problēmas attiecībās ar vienaudžiem) un dzīvesspēku, kā arī dzimumatšķirības garīgās veselības, pašnovērtēto grūtību un dzīvesspēka rādītājos pētāmajā grupā. Pētījumā piedalījās 215 pusaudži vecumā no 14 līdz 16 gadiem. Respondenti aizpildīja trīs aptaujas (CD-RISC-10, SDQ un GSCS garīgās veselības apakšskalu). Pētījuma rezultāti norāda, ka emocionālās grūtības, hiperaktivitāte / neuzmanība un problēmas attiecībās ar vienaudžiem prognozē garīgās veselības grūtības…
Traumatiskās bērnības pieredzes saistība ar indivīda subjektīvo labklājību un dzīvesspēku
2018
Šī darba mērķis ir noskaidrot saistību starp traumatisku bērnības pieredzi un psiholoģiskās labklājības līmeni,dzīvesspēku, kā arī to veicinošiem faktoriem. Darba ietvaros traumatiska bērnības pieredze tiek apskatīta kā fiziska, emocionāla vai seksuāla vardarbība pret bērnu ģimenē. Vardarbība pret bērniem ir nozīmīga problēma ar dažāda veida nopietnām paliekošām sekām, kas ietekmē tai skaitā arī indivīda subjektīvo labklājību pieaugušo vecumā. Labklājība ir saistīta ar kognitīvu stabilitāti par abstraktām lietām un notikumiem katra cilvēka dzīvē. Apmierinātība ar dzīvi ir nozīmīgs subjektīvās labklājības komponents, vai arī zinātnisks termins vārdam „laime”(Yang& Padmini2016). Viens no labk…
Pandēmijas stresa, tā pārvarēšanas stratēģiju un dzīvesspēka saistības vecāka gadagājuma pieaugušajiem
2022
Pētījuma mērķis bija teorētiski un praktiski izpētīt pandēmijas stresa, tā pārvarēšanas stratēģiju un dzīvesspēka savstarpējās saistības vecāka gadagājuma pieaugušo izlasē. Pētījumā piedalījās 194 vecāka gadagājuma pieaugušie vecumā no 65-86 gadiem (M=71,28, SD=5,27) . No tiem 68 vīrieši un 126 sievietes. No visiem respondentiem 89 ir augstākā izglītība, 105 respondentiem ir vidējā vai vidējā profesionālā izglītība (neviens ar pamata izglītību). No tiem nodarbināti 75 respondenti. Mājsaimniecībā dzīvo vieni (vientuļi) 96 respondenti. Kā mērījuma instrumenti tika izmantoti: Pašvērtētā stresa pieauguma mērījums; Pašvērtētu veselības problēmu biežuma mērījums; Stresa un trauksmes vīrusu epidēm…
Dzīvesspēka saistība ar līdzjūtību pret sevi un uztverto stresu
2021
Bakalaura darba mērķis bija apkopot teorētisko literatūru par dzīvesspēku, līdzjūtību pret sevi un uztverto stresu un savstarpējo mijiedarbību starp šiem konstruktiem. Pētījuma izlasi veido 103 respondenti vecumā no 18 līdz 84 gadiem. Pētījumā tika izmantoti trīs datu ievākšanas instrumenti: Dzīvesspēka aptauja pieaugušajiem (RSC – Resilience Scale of Adults, (Fribor, et al, 2005), kas ir adaptēta latviešu valodā (Līga Sovere, 2010), iejūtības pret sevi aptauja (SCS – Self- Compassion scale, (Neff, 2003), kas ir adaptēta latviešu valodā (Tamsone, 2015) un uztvertā stresa skala (Perceived Stress Scale Cohen, Kamarck, & Mermelsken, 1983), kas ir adaptēta latviešu valodā (Stokenberga, 2008). P…
Cauņu dzimta mutvārdu vēstures liecībās un/vai dokumentos
2016
Bakalaura darba temats ir „Cauņu dzimta mutvārdu vēstures liecībās un/vai dokumentos”. Cauņu dzimta līdz šim nav tikusi pētīta, tāpēc pētījuma mērķis ir apzināt un apkopot informāciju par dzimtu, veicot un analizējot intervijas, jeb cilvēku dzīvesstāstus. Pētījums balstās uz Sociālā kapitāla teorijas un mutvārdu vēstures pētniecības metodi. Pētījuma metodoloģijas daļā tika noskaidrots, ka dzīvesstāstu iegūšanai visatbilstošākā ir daļēji strukturētās intervijas izmantošana. Rezultātā ir iegūta unikāla informācija gan par Cauņu dzimtas pārstāvjiem, gan Cauņu dzimtas salidojumu norisi, kā arī izveidota dzimtas genogramma. Darbs ir noderīgs gan Cauņu dzimtas esošajām un nākošajām paaudzēm, gan …
Līgas Civilko dzimtas vecāko pārstāvju atmiņas par bērnību un skolas laikiem
2015
Bakalaura darbā „Līgas Civilko dzimtas vecāko pārstāvju atmiņas par bērnību un skolas laikiem” izpētīta Liepiņu dzimtas vēsture un atmiņas, balstoties uz mutvārdu vēstures liecībām. Pētījuma galvenais problēmjautājums ir - vai ar mutvārdu vēstures palīdzību iespējams gūt ne tikai ieskatu kādā vēstures notikumā, bet arī veikt savas dzimtas dziļāku izpēti. Bakalaura darbā pirmo reizi plašāk tiek aplūkota Līgas Civilko dzimtas vēsture vairākās paaudzēs. Pētījums sniedz ieskatu dzimtas cilvēku atmiņu stāstos par notikumiem, kuri saistās ar personiskajām atmiņām, kā arī to nozīmību dzimtas ikdienā un sadzīvē. Kā viena no būtiskākajām problēmām bakalaura darba tapšanas gaitā ir kvalitatīva inform…
Piederēt un atšķirties: romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā
2017
Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta dzīvesstāstu pētnieku grupas kolektīvā monogrāfija “Piederēt un atšķirties: romu, krievu un latviešu dzīvesstāsti Latvijā” noslēdz Latvijas Zinātnes padomes pētnieciskā projekta “Etniskā un naratīvā dažādība dzīvesstāstu konstrukcijās Latvijā” īstenošanu. Projekts tika realizēts no 2012. līdz 2016. gadam LU FSI vadošās pētnieces un Bristoles universitātes emeritētās profesores Viedas Skultānes vadībā. Pētnieki analizēja vairāk nekā 100 biogrāfisko interviju Latvijas sabiedrisko pārmaiņu kontekstā. Monogrāfijas autori rosina ielūkoties dziļāk un izprast etniski atšķirīgo kā nozīmīgu resursu un pašvērtību Latvijas sabiedrībā. Grāmat…
Mēs nebraucām uz Zviedriju, lai kļūtu par zviedriem.
2010
Grāmata par Zviedrijas latviešiem ir Nacionālās mutvārdu vēstures pētnieku pirmais krājums, kas veltīts ārpus Latvijas dzīvojošām latviešu kopienām. Grāmatu veido divi skatpunkti. Pētnieciskie raksti ir kā skats no novērošanas torņa, mēģinot aptvert Zviedrijas trimdas aprises laikā un telpā, galveno uzmanību pievēršot identitātei un kopienai. Savukārt desmit dzīvesstāstu teksti parāda desmit dzīves līnijas un ļauj lasītājam ieraudzīt notikumus no to dalībnieku skatpunkta. Grāmatā stāstiem atvēlēta tik būtiska loma arī tādēļ, ka stāsti un stāstīšana ir ļoti nozīmīga sociāla un kultūras parādība pašā trimdas sabiedrībā, kur tie veido skatījumu uz neseno vēsturi un grupas identitāti.