Search results for "iho"

Psihosociālie riski valsts pārvaldē nodarbina’tajiem un to mazināšanas iespējas

2019

“Psihosociālie riski valsts pārvaldē nodarbinātajiem un to samazināšanas iespējas”. Darba autore: Džoija Pastare. Darba zinātniskā vadītāja: Dr. med., asociētā profesore Ženija Roja. Darbs izklāstīts uz 82 lappusēm un ietver 27 attēlus, 5 tabulas, 4 pielikumus uz 6 lappusēm, 67 informatīvos avotus. Pētījums sastāv no četrām daļām. Pirmajā daļā apkopota un analizēta literatūra par darba vidi valsts pārvaldē, psihosociālajiem riskiem un to izplatību, kā arī analizēta politika psihosociālo risku mazināšanai un pētīta psihosociālo risku ietekme uz nodarbināto veselību. Otrajā daļā norādītas izmantotās metodes psihosociālo risku izplatības noteikšanai. Trešajā daļā iekļauta iegūto datu apkopošan…

"Minä ja tuntemani vanha ihminen" : diskurssianalyyttinen tutkimus lähihoitajaopiskelijoiden kirjoittamista aineista

1999

Traumatiskas bērnības pieredzes un saņemtās psiholoģiskās palīdzības saistība ar apmierinātību un neuzticību pašreizējās partnerattiecībās

2021

Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas saistības pastāv starp saņemto psiholoģisko palīdzību un traumas pieredzes, apmierinātības ar partnerattiecībām un attieksmes pret neuzticību rādītājiem, kā arī to, kādas atšķirības pastāv starp šiem mainīgajiem. Šī pētījuma ietvaros tika aptaujāti 365 pieaugušie vecumā no 19 līdz 74 gadiem, kuri aptaujas aizpildes laikā bija partnerattiecībās. Izmantotās metodes: Bērnības traumas aptauja, Apmierinātība ar partnerattiecībām aptauja, Attieksme pret neuzticību aptauja. Iegūtie rezultāti parāda, ka pastāv pozitīva saistība starp dažāda veida vardarbības pieredzi bērnībā (fiziska, emocionāla vardarbība, novārtā pamešana) un vēršanos pēc psiholoģiskās pa…

Psihopātijas iezīmju, vardarbības pieredzes ģimenē un vardarbīgu videospēļu spēlēšanas saistība pusaudžiem

2016

Pētījuma mērķis ir noskaidrot kā psihopātijas iezīmes pusaudžiem ir saistītas ar vardarbīgu videospēļu spēlēšanu un vardarbības pieredzi bērnībā, un vai saistība starp psihopātijas iezīmēm un negatīvu bērnības pieredzi ir ciešāka, nekā starp psihopātijas iezīmēm un vardarbīgu videospēļu spēlēšanu. Pētījumā piedalījās 109 respondenti vecumā no 15-17 gadiem. Datu iegūšanai tika izmantota datorspēļu atpauja (Puriņa, 2010), Viseiropas Spēļu informācijas mājaslapas – The Pan-European Game Information (PEGI) sistēmas novērtējums, Jauniešu psihopātisko iezīmju aptauja (Andershed et al, 2002) un Bērnības traumu aptauja (Fink & Bernstein, 1995). Pētījuma rezultātos tika konstatētas saistības starp p…

Sieviešu bērna radīšanas motīvu saistība ar vardarbības pieredzi un traumas simptomiem

2022

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv statistiski nozīmīgas saistības starp bērna radīšanas motīviem ar vardarbības pieredzi un traumas simptomiem. Pētījumā piedalījās 327 sievietes vecumā no 20 - 63 gadiem (vidējais vecums 32,52 gadi), no kurām 41 (12,5 %) ir cietušas no vidēji smagas vai smagas fiziskas vardarbības, 125 (38, 2 %) no vidēji smagas vai smagas emocionālas vardarbības, 39 (11,9 %) no seksuālas vardarbības, kā arī 93 (28,4 %) ir cietušas gan no vidēji smagas vai smagas fiziskas un/vai emocionālas vardarbības. Pētījumā tika izmantotas trīs aptaujas: Traumas simptomu aptauja (The Trauma Symptom Inventory: TSI, Briere, 1995), Bērnības traumas aptauja (Childhood Trauma Quest…

Ēšanas traucējumu izpausmju saistības ar vardarbības pieredzi un emociju regulāciju sievietēm

2017

Pētījuma mērķis bija noskaidrot iespējamās sakarības starp ēšanas traucējumu pazīmēm, emociju regulāciju un pagātnes piedzīvoto vardarbību sievietēm. Pētījumā piedalījās 120 sievietes no 18 – 46 gadu vecumam, kuras uzrāda pagātnē piedzīvoto jebkādu vardarbību Pētījumā tika izmantotas trīs metodes: „Aptauja par attieksmi pret ēšanu”, „ Emociju regulācijas aptauja”, un „ Traumatisko pagātnes notikumu aptauja”. Pētījumā tika noskaidrots, ka pastāv statistiski nozīmīgas sakarības starp divām ēšanas traucējumu izpausmju skalām, – dietēšanu un bulīmisku uzvedību, vienu emociju regulācijas stratēģijām – izpausmju apspiešanus un piedzīvoto emocionālo, fizisko vardarbību un pamešanu novārtā. No pētī…

Kotiin jääneiden lasten huomiointi päiväkodeissa kevään 2020 covid-19-poikkeusolojen aikana

2022

Suomessa asetettiin keväällä 2020 covid-19-pandemiasta johtuen poikkeusolot, jolloin kunnat vapautettiin varhaiskasvatuksen järjestämisvastuusta ja suositeltiin lasten jäämistä kotiin varhaiskasvatuksesta, jos se perheille oli mahdollista. Enemmistö lapsista jäi kotiin ja heille järjestettävästä varhaiskasvatustoiminnasta tehtiin ratkaisuja paikallisesti. Tämä on saattanut asettaa lapsia eriarvoiseen asemaan. Tutkimuksessamme tarkastelemme, kuinka päiväkodit huomioivat poikkeusolojen aikana päiväkodista kotiin jääneitä lapsia sekä mitkä lapseen tai perheeseen liittyvät tai kontekstuaaliset tekijät selittivät huomioinnin todennäköisyyttä. Analysoimme 5-6-vuotiaiden lasten vanhemmilta syksyll…

Vecuma stereotipi personāla atlasē un uztvertā diskriminācija darba kontekstā

2021

Pētījuma mērķis bija izpētīt atšķirības personāla atlasē iesaistīto personu priekšstatos par darbiniekiem un nodarbināto personu priekšstatos par sevi vecuma grupās 18-25, 30-35 un 50-64 gadi, papildus pētot, vai uztvertā diskriminācija un raizes par vecuma diskrimināciju saistās ar sevis novērtējumu nodarbināto personu izlasē. Mērījumu veikšanai tika izmantota Sociālās vēlamības skala un Ar darbu saistīto vecuma stereotipu aptauja, kuru aizpildīja 57 personāla atlasē iesaistītās personas un 137 nodarbinātās personas. Tika secināts, ka pastāv atšķirības starp to, kā personāla atlasē iesaistītās personas vērtē pētāmās vecuma grupas un kā nodarbinātās personas šajās vecuma grupās vērtē sevi. …

Morālās spriešanas saistība ar altruismu

2022

Šā pētījuma mērķis bija izzināt, vai pastāv un kāda ir morālās spriešanas un altruisma saistība pieaugušo izlasē (18–64 gadi). Tika izvirzīti divi pētījuma jautājumi. Pirmkārt, vai un kāda saistība pastāv starp morālo spriešanu un altruismu? Otrkārt, kā morālā spriešana prognozē altruismu, kontrolējot vecumu, dzimumu un izglītības līmeni? Kopā pētījumā piedalījās 315 respondenti. Lai atbildētu uz pētījuma jautājumiem, tika izvēlēts Morālo spriedumu tests un Altruisma pašaptaujas skala. Rezultāti rāda, ka pastāv negatīva un ļoti vāja saistība starp morālo spriešanu, ko raksturo izvairīšanās no soda, un altruismu. Morālā spriešana neprognozē altruismu, toties altruismu skaidro izglītības līme…

Sociālkulturālās attieksmes pret ārējo izskatu, pašcieņas un veselības uzvedības saistība

2021

Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot kādas saistības pastāv starp sociālkulturālo attieksmi pret ārējo izskatu, pašcieņu un veselības uzvedību. Pētījumā tika aptaujāti 318 respondenti vecumā no 16 līdz 84 gadiem, no kuriem 271 bija sieviete un 47 vīrieši. Ņemot vērā, ka pozitīva attieksme pret sevi ir nozīmīgs garīgās un fiziskās veselības kritērijs (Mousazadeh et al., 2017), bija nozīmīgi pētīt, kā sociālkulturālie kritēriji attiecībā pret ārējā izskata standartiem sabiedrībā ir saistīti ar indivīda pašcieņu un kādi veselības uzvedības paradumi ar to ir saistīti. Pētījumā tika izmantota Rozenberga pašcieņas aptauja (Rosenberg Self-Esteem Scale, Rosenberg, 1965), kuru Latvijā adaptējusi A.Mil…