Search results for "izjūta"
showing 10 items of 136 documents
Tēvu kompetences izjūta un tās saistība ar emociju regulāciju
2022
Pētījuma mērķis bija noskaidrot tēvu kompetences izjūtas saistību ar emociju regulāciju. Pētījumā piedalījās 139 tēvi vecumā no 19 līdz 85 gadiem (M = 37,28; SD = 7,47). Pētījuma jautājums bija: Vai pastāv saistība starp kompetences izjūtu tēviem un viņu emociju regulāciju. Mērījumiem tika izmantoti sekojoši instrumenti: Vecāku kompetences izjūtas skala (Parenting Sense of Competence Scale, Johnston & Mash, 1989) un Emociju regulācijas aptauja (Emotion Regulation Questionnaire – ERQ, Gross & John, 2003). Pētījumā konstatēts, jo lielāka tēvu apmierinātība ar savu kā vecāka lomu, jo augstāka izpausmju apspiešana emociju regulācijā. Jo tēviem ir augstāks pašefektivitātes vērtējums un vecāku ko…
Psiholoģiskās plaukšanas izjūtas (flourishing) koncepta adaptācija
2019
Florišings jeb psiholoģiskās plaukšanas izjūta ir mūsdienu pozitīvajā psiholoģijā arvien biežāk apskatīts temats. Lai gan ir veikta virkne praktisku pētījumu, vienotas izpratnes un jēdziena konceptualizācijas šobrīd nav. Darbā ir apskatītas četras teorētiskās pieejas jēdziena florišings jeb psiholoģiskās plaukšanas izjūta teorētiskai konceptualizācijai, kā arī praktiskai šī fenomena mērīšanai – Dīnera Florišinga jeb psiholoģiskās plaukšanas izjūtas skala, Keja Garīgās veselības kontiniuma īsā forma, Hūpertes un So Florišinga jeb psiholoģiskās plaukšanas izjūtas konceptuālais modelis, Batleres un Kernas PERMA-profils, kas balstīts Seligmana teorētiskajā modelī. Darba mērķis ir adaptēt floriš…
Pastiprinātas bumbas žonglēšanas saistība ar bumbas izjūtu U-15 vecuma grupā
2022
Pamatideja kādēļ autors veica šo pētījumu - saprast, vai bumbas žonglēšana uzlabo bumbas izjūtu un padara futbolista tehniskās darbības uz laukuma efektīvākas. Vai ikdienu žonglējot futbolista kontakts ar bumbu kļūst elastīgāks? Vai bumbas pieņemšanas kvalitāte uzlabojas? Pētījuma mērķis - izpētīt respondentu (U-15 vecuma grupas) bumbas žonglēšanas prasmju dinamikas attīstību un tā saistību ar kopējo tehnisko sagatavotības līmeni. Pētījuma laikā respondenti veltīja pastiprinātu uzmanību žonglēšanas un bumbas pieņemšanas vingrinājumiem. Ar kontroltestu vingrinājumu un anketēšanas palīdzību autors salīdzināja, apkopoja un analizēja saņemtos datus. Rezultātā var skaidri redzēt, ka bumbas žongl…
Politiskā spriestspēja kā pluralitātes nosacījums Hannas Ārentes rīcības teorijā
2022
Šī maģistra darba nosaukums ir “Politiskā spriestspēja kā pluralitātes nosacījums Hannas Ārentes rīcības teorijā”. Maģistra darbā analizēt divi Ārentes filozofijas fenomeni. Pirmkārt, tā ir cilvēku pluralitāte, kas ir Ārentes “Cilvēka nosacījums” izklāstītās rīcības teorijas viens no centrālajiem nojēgumiem, viens no sešiem cilvēka nosacījumiem, cilvēkam piemītošs eksistences mods. Pluralitāte, saskaņā ar Ārentes domu, tiek aktualizēta ar runas un rīcības palīdzību, runa un rīcība ir pluralitātes nosacījumi. Otrkārt, politiskā spriestspēja, kas ir Ārentes vēlīnajā daiļradē aplūkota prāta spēja. Maģistra darbā tiek pierādīta tēze, ka pluralitātes nosacījumi ir nevis runa un rīcība, kā tas iz…
Līdzjūtības pret sevi saistība ar depresijas iezīmēm
2021
Mūsdienās depresija ir atzīta par izplatītāko no visiem psihiskajiem traucējumiem. Savukārt līdzjūtība pret sevi ir daudzsološs psiholoģisks jēdziens (koncepts), kas kļuvis par svarīgu konstruktu cilvēka psihiskās veselības pētījumos, kas veicina pozitīvas izmaiņas cilvēka psihē un darbībā. Sakarā ar to šī bakalaura darba mērķis bija identificēt iespējamo savstarpējo saikni līdzjūtības pret sevi līmeņa un depresijas iezīmju starpā, kā arī identificēt tos līdzjūtības pret sevi skalas komponentus, kas, visticamāk, varētu paredzēt depresijas simptomu samazināšanos neklīniskā izlasē. Pētījumā piedalījās 251 Latvijas iedzīvotājs vecumā no 21 līdz 75 gadiem (M= 37; SD=8,9). Respondentu sadalījums…
Mentordarbība jauno skolotāju labizjūtai
2019
Pašreizējā situācija Latvijas skolās ir sarežģīta, jo skolas piedzīvo jauno skolotāju trūkumu. Turklāt, ir konstatēts, ka jaunie skolotāji aiziet no profesijas tādu iemeslu dēļ, kā stress, pārslogotība un atbalsta trūkums, kas izraisa skolotāju negatīvu labizjūtu. Maģistra darba mērķis bija izpētīt mentordarbību kā līdzekli jauno skolotāju labizjūtas nodrošinašanai. Pētījuma grupa bija 62 jaunie skolotāji no dažādām Latvijas skolām. Par pētījuma metodi tika izvēlēts fenomenoloģiskais pētījums. Anketas un intervijas tika izmantotas kā datu vākšanas metodes. Pētījumā iegūtie dati apliecināja, ka mentordarbība ir efektīva jauno skolotāju labizjūtas saglabāšanai. Pētījumā rezultātā tika izstrād…
Bērna emocionālās labizjūtas kā veselīga dzīvesveida nodrošināšanas iespējas pirmsskolā
2020
Kvalifikācijas darba temats: Bērna emocionālās labizjūtas kā veselīga dzīvesveida nodrošināšanas iespējas pirmsskolā Darba autore: Līga Golubeva. Darba vadītāja: Rasma Purmale Pētījuma mērķis – pētīt 3-4 gadīgu bērnu emocionālās labizjūtas ietekmi uz veselīgu dzīvesveidu, tā nodrošināšanas iespējas pirmsskolā. Pētījuma objekts – pedagoģiskais process pirmsskolā. Pētījuma priekšmets – emocionālā labizjūta. Pētījuma metodes - Teorētiskas – literatūras analīze, dokumentu analīze; Empīriskās – novērojums, intervijas, pārrunas, aptauja, apbalvojumu skala. Teorētiskā pētījuma bāze: Praktiskā pētījuma bāze – Madonas X pirmsskola, 15 bērni, 15 vecāki, 2 pedagogi. Analizējot teorētiskās atziņas, var…
Vēlīnā brieduma (65 gadi un vairāk) vecumposma laukos dzīvojošu sociāli aktīvu un neaktīvu sieviešu labizjūtas saistība ar brīvā laika pavadīšanas ve…
2019
Šī pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai laukos dzīvojošo pensijas vecuma sieviešu labizjūtas rādītāji ir atkarīgi no socializēšanās sabiedrībā līmeņa, brīvā laika pavadīšanas veida. Pētījuma uzdevums bija analizēt ideju par to, no kā atkarīga vēlīnā brieduma (65 gadi un vairāk) pensijas vecuma indivīdu labizjūta (traucējošie un veicinošie faktori). Tika apkopoti un analizēti pētījumi no zinātniskajām datu bāzēm, kā arī apkopoti un analizēti pētījumā iegūtie rezultāti, izmantojot Microsoft Exel un SPSS programmām. Tika veikts kvalitatīvais pētījums – septiņu laukos dzīvojošu vēlīnā vecumposma sieviešu naratīvu satura vienību kontentanalīze. Kopumā kvantitatīvājā pētījumā piedalījās 60 respon…
Labizjūtas sekmēšana 7 – 8 gadus veciem bērniem pagarinātajā dienas grupā
2022
Ieva Lagzdiņa. Bakalaura darbs “Labizjūtas sekmēšana 7 - 8 gadus veciem bērniem pagarinātajā dienas grupā” – Latvijas Universitāte. Praktiski - dzīvē - sākumskolas bērnam, pavadot ilgstošu laiku posmu skolas vidē, ir svarīga labizjūtas sekmēšana pēc mācību stundām vai pagarinātajā dienas grupā. Tāpēc tika aktualizēta tēma par labizjūtas sekmēšanas iespējām un nozīmi 7-8 gadus veciem bērniem. Darbs izstrādāts ar mērķi veikt bērnu attīstības teorētisko pamatnostādņu izpēti, kā arī ekspertu atziņu apkopojumu par labizjūtas definīciju un praktiskām izpausmēm. Bakalaura darba pētījuma daļa, balstoties uz teorētisko atziņu apkopojumu, tiek veltīta labizjūtas praktiskajai definēšanai, negatīvo fak…
Emocionālās labsajūtas nodrošināšanas iespējas pirmsskolā
2021
Kvalifikācijas darba temats: Emocionālās labsajūtas nodrošināšanas iespējas pirmsskolā. Darba autore: Ieva Zvereva Darba vadītājs: Mg. paed. lektore Rasma Purmale Darba saturs: Darba teorētiskajā daļā raksturotas emocijas, emocionālā labsajūta, to būtība un ietekmējošie faktori pedagogu un psihologu skatījumā, bērnu 4-5 gadu vecuma emocionālās attīstības raksturojums, emocionālās labsajūtas nodrošināšanas iepējas pirmsskolā Atslēgas vārdi: emocijas, labizjūta, emocionālā labizjūta, dzīves telpa. Empīriskā pētījuma mērķis: Praktiski pētīt emocionālās labsajūtas nodrošināšanas iespējas pirmsskolā. Uzdevumi: 1.Analizēt pedagogu, psihologu atziņas par emocionālās labsajūtas būtību, kritērijiem …