Search results for "piekraste"
showing 10 items of 30 documents
Piekrastes valsts jurisdikcija prettiesiskas jūras zvejas gadījumos
2022
Pētījuma mērķis ir radīt pārskatu par piekrastes valsts jurisdikcijas apmēru prettiesiskas zvejas gadījumos atklātajā jūrā. Maģistra darbā apskatīti starptautiskie tiesību akti, paražu tiesības, vispārējie starptautisko tiesību principi, kā arī starptautisko tiesu prakse un starpvalstu strīdi saistībā ar prettiesiskas zvejas gadījumiem. Īpaša uzmanība ir pievērsta ANO Jūras tiesību konvencijas 116. pantā noteiktās zvejas tiesību brīvības atklātajā jūrā ierobežošanai jūras vides aizsardzības un saglabāšanas kontekstā. Darbā izdarīts secinājums, ka visnozīmīgākais faktors vienotas jurisdikcijas izveidei atklātajā jūrā ir valstu savstarpējā sadarbība.
Bentisko biotopu identifikācija kā aizsargājamo jūras teritoriju kritēriju izveides sastāvdaļa
2017
Šī pētījuma mērķis bija analizēt informāciju par aizsargājamo jūras teritoriju izveidei nepieciešamo kritēriju kopumu un identificēt bentiskajiem biotopiem nepieciešamos kritērijus jaunu aizsargājamo teritoriju izveidei Baltijas jūras austrumu daļā, kā arī izveidot pilotteritoriju līdz šim nepētītajos ekskluzīvās ekonomikas zonas ūdeņos Baltijas jūras austrumu piekrastē,. Lauku darbi tika veikti 2016. gada 9. un 10. septembrī ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņos pie Latvijas-Lietuvas robežas, aptuveni 30 km attālumā no krasta, veicot zemūdens filmēšanu izvēlētajā zonā. Piloteritorijā dziļums variēja no 24 līdz 32 m un kopumā dominēja akmeņaini rifi ar 55% substrāta pārklājumu un mīdiju (Myt…
Latvijas piekrastes pašvaldību attīstības stratēģijas un to ietekme uz Baltijas jūras vides aizsardzību
2016
Šī pētījuma mērķis ir analizēt 17 piekrastes pašvaldību ( pilsētas: Jūrmala, Liepāja, Rīga, Ventspils un 13 novada pašvaldību : Carnikavas, Dundagas, Engures, Grobiņas, Limbažu, Mērsraga, Nīcas, Rojas, Rucavas, Salacgrīvas, Saulkrastu un Ventspils) attīstības stratēģijas, tā kā šīs pašvaldības var tiešā mērā ietekmēt piekrasti un jūru. Lai pārbaudītu izvirzīto hipotēzi – piekrastes pašvaldību attīstības stratēģijas ir fokusētas uz prioritātēm ,kurām ir potenciāls nodarīt kaitējumu Baltijas jūras videi – tika pielietotas kvalitatīvās, kvantitatīvās, aprakstošās un salīdzinošās metodes.Izstrādājot maģistra darbu, tika secināts, ka piekrastes pašvaldību attīstības stratēģijās vides jautājumi, …
Vēja plūsmas Baltijas jūras Kurzemes piekrastē
2018
Meteoroloģisko novērojumu staciju dati Kurzemes Baltijas jūras piekrastē rāda, ka gada siltajā periodā (marts – oktobris) diennakts siltajā laikā vēja ātruma sadalījumam ir maksimumi, kas atbilst krastam paralēliem vējiem gan no ziemeļu, gan dienvidu virziena. 2013. gada 3. un 6. maijs tika izvēlēti tālākai analīzei. Tika veikta matemātiskā modelēšana izmantojot WRF (Weather Research and Forecast) modeli, kā arī novērojumu analīze, iekļaujot ASCAT attālinātās izpētes vēja ātruma un virziena mērījumus no satelīta. Rezultāti rāda, ka ziemeļu virziena plūsmas var izskaidrot ar piekrastes zemo līmeņu plūsmu (coastal low-level jet), bet dienvidu virziena plūsmas var skaidrot ar krastam paralēlaj…
Latvijas ūdeņu vides pētījumi un aizsardzība: Referātu tēžu krājums
2016
Jūras krastā izskaloto aļģu biomasas ķīmiskā sastāva izvērtējums Kurzemes piekrastē
2021
Jūras krastā izskaloto aļģu biomasas ķīmiskā sastāva izvērtējums Kurzemes piekrastē. Butkus D., darba vadītāji Dr. chem. Rudoviča V. un Dr. chem. Bikovens O. Maģistra darbs, 53 lappuses, 23 attēli, 18 tabulas, 37 literatūras avoti, 7 pielikumi. Latviešu valodā. Maģistra darbā ir veikta izskaloto jūras aļģu biomasas izpēte. Aļģu paraugi tika ievākti Baltijas jūras Kurzemes piekrastē Liepājas un Pāvilostas pludmalēs 2020. gadā vasaras un rudens sezonā. Izskalotās jūras aļģes tika raksturotas pēc botāniskā sastāva un noteiktā ķīmiskā elementu satura tajās. Izvērtēta jūras aļģu izmantošanas iespēja lauksaimniecībā mēslošanas nolūkos. MAKRO-, MIKRO-, RETZEMJU ELEMENTI, JŪRAS AĻĢES, KURZEMES JŪRA…
Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne: referātu tēzes
2008
Reto un aizsargājamo piekrastes sugu propagulu dīgšana un dažāda vecuma augu augšana atkarībā no apbēršanas ar smiltīm
2016
Piekrastes teritorijas ir plaši sastopamas visā pasaulē. Latvijā piekrastes teritorijas sasniedz gandrīz 500 km. Piekrastes augi aug heterogēnā vidē, kurā vairāki suboptimāli faktori var eksistēt vienlaicīgi. Izmaiņas vienā vai vairākos vides faktoros izraisa atšķirīgu augu sabiedrību izveidošanos, balstoties uz sugu toleranci pret vides faktoru izmaiņām. Liela daļa piekrastes teritorijā sastopamo augu ir reti un aizsargājami. Reto un aizsargājamo augu izpētei nepieciešams izmantot nedestruktīvās analīzes metodes. Tādējādi nebojājot mehāniski augus. Zināms, ka fotosistēmas darbība ir svarīga augu attīstībā un dzīvošanā. Nedestruktīvās metodes ir labs veids, kā labāk izprast bioķīmisko pielā…
Jaunas atpūtas vietas izveide Salacgrīvas novadā
2021
Tūrisms ir nozīmīgs valsts ekonomikas un darba tirgus virzītājspēks, tomēr Salacgrīvas novadā tūrisma pakalpojumu sniegšanas potenciāls nav plaši attīstīts, tādējādi ir iespējas paplašināt tūrisma mītņu piedāvājumu, pielietojot nestandarta risinājumus un piedāvājot mūsdienīgu dizainu. Maģistra darba “Jaunas atpūtas vietas izveide Salacgrīvas novadā” mērķis ir palielināt tūrisma pakalpojumu sniegšanas piedāvājumu un veicināt tūrisma attīstību Salacgrīvas novadā. Lai izvirzīto mērķi sasniegtu, tika veikts pētījums par tūristu naktsmītņu izvēles paradumiem Latvijā. Pēc aptaujā iegūto rezultātu apkopošanas tika izvirzīta konkrētā problēma, kuras risināšanai autore izstrādāja divas alternatīvas …
Rekreācijas slodzes ietekme uz primāro kāpu izplatību Mangaļos
2021
Maģistra darbā “Rekreācijas slodzes ietekme uz primāro kāpu izplatību Mangaļos” tika veikts pētījums par antropogēnas slodzes ietekmi uz priekškāpu attīstību, salīdzinot divus parauglaukumus ar dažādu antropogēno noslogojumu. Darbā apkopota un analizēta zinātniskā literatūra par piekrastes ģeoloģisko procesu norisi Mangaļsalā un Vecāķos, apsekota teritorija, veikta aerofotografēšana, analizētas krasta izmaiņas izmantojot monitoringa datus un vēsturisko kartogrāfisko materiālu kā arī veikta aptauja par iedzīvotāju paradumiem atpūtai pie jūras. Pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem un literatūras apskatu, tika izdarīti secinājumi par piekrastes attīstības dinamiku.