Search results for "plazma"
showing 10 items of 45 documents
Komētas 67P/Churyumov-Gerasimenko zemas kohēzijas daļiņu elektrostatiskā fragmentācija
2015
Pēc desmit ceļā pavadītiem gadiem un 2.5 gadiem pavadītiem hibernācijas periodā, Eiropas kosmosa aģentūras (angļu: European Space Agency, ESA) izpētes misija Rosetta uz komētu 67P/Churyumov-Gerasimenko ir pilnā datu ieguves režīmā, ar visiem tās 22 zinātniskajiem instrumentiem darbībā, lai izprastu mūsu Saules Sistēmas pirmsākumus. Komētas fizikālais raksturojums parāda, ka tās aptuvenais vidējais blīvums ir ~470 kg/m3 ar relatīvi mīkstu dabu un porozitāti no 70% līdz 80%. Šādām īpašībām apveltītas arī komētas mazākās daļiņas – putekļu graudi, ko parāda Rosettas COSIMA un MIDAS instrumenti - tām ir zema kohēzija tās viegli sadalās. Fizikālie procesi, kas iespējams apraksta šo sadalīšanos ir…
Tritija uzkrāšanas Apvienotā Eiropas Tora vakuuma kameras sienu berilija materiālos
2015
Tritija uzkrāšanās Apvienotā Eiropas Tora vakuuma kameras sienas berilija materiālos. Igaune I., zinātniskā vadītāja: Dr.ķīm. Pajuste E., Bakalaura darbs, 47 lappuses, 21 attēls, 8 tabulas, 51 literatūras avots. Latviešu valodā. Darbā optimizēta un pielietota metodika tritija sadalījuma noteikšanai JET vakuuma kameras berilija materiāliem, kā arī novērtētas virsmas un ķīmiskā sastāva izmaiņas tiešas plazmas un neitronu starojuma iedarbībā. Darbā izmantotas Skenējošo elektronu mikroskopijas, Dispersās enerģijas rentgenstaru spektroskopijas, šķīdināšanas metodes un radiometriskās metodes tritija mērījumiem – gāzu jonizācijas un scintilācijas metodes.
Metālisko elementu saturs augsnē Liepājas Ziemeļu Fortu teritorijā
2019
Metālisko elementu saturs augsnē Liepājas Ziemeļu fortu teritorijā. Butkus D., darba vadītāja Mg. chem., lektore Balcerbule Z. Bakalaura darbs, 45 lappuses, 21 attēls, 18 tabulas, 32 literatūras avoti, 4 pielikumi. Latviešu valodā. Darbā ir veikta metālisko elementu analīze Ziemeļu fortu teritorijā ņemtajos augsnes paraugos. Augsnes izvilkumi gatavoti HNO3 šķīdumos, veikta arī mineralizācija ar mikroviļņu enerģiju. Elementu koncentrācijas tika noteiktas ar liesmas atomabsorbciometrijas un ICP – MS metodēm. Iegūtie rezultāti tika salīdzināti ar LR MK augsnes un grunts kvalitātes normatīviem un literatūrā pieejamiem datiem.
Makro un mikroelementu sastopamības variācijas hibrīdapsēs
2020
Darbā tiek veikta hibrīdapses paraugu sagatavošana un analizēšana. Smago metālu un makroelementu koncentrācijas noteikšanai paraugos tiek lietots induktīvi saistītas plazmas masspektrometrs. Paraugu sagatavošanai tiek izmantota slapjā mineralizācija mikroviļņos.
Hidroksilapatītu analītiskās raksturošanas metožu izstrāde
2018
Hidroksilapatītu analītiskās raksturošanas metožu izstrāde. Grebņevs V., zinātniskais vadītājs Dr. chem., prof. Vīksna A. Bakalaura darbs, 100 lappuses, 24 attēli, 59 tabulas, 79 literatūras avoti, 12 pielikumi. Latviešu valodā. Darbā apkopota literatūra par hidroksilapatītiem, to īpašībām, veidiem, izmantošanu un sintēzi, par klasiskajām un modernajām kalcija un fosfora kvantitatīvās noteikšanas metodēm tajos. Eksperimentālajā daļā veikta kalcija un fosfora kvantitatīvā noteikšana hidroksilapatīta paraugā no ražotāja Cambioceramics. Abi elementi tika kvantificēti ar gravimetriju, fotometriju, viļņu dispersīvo rentgenfluorescences spektrometriju, induktīvi saistītās plazmas optiskās emisija…
Ar stroncija daļēji aizvietotu hidroksilapatītu pārklājumu raksturošana
2018
Darbā apkopota informācija par hidroksilapatītu īpašībām, to izpētes metodēm un pārklājuma sintēzi ar plazmas elektrolītisko oksidāciju. Eksperimentālajā daļā paraugi analizēti, izmantojot skenējošo elektronmikroskopiju, elementu procentuālais saturs paraugos noteikts ar rentgenfluorescences spektrometriju un funkcionālās grupas raksturotas ar Furjē transformācijas infrasarkano spektrometriju. Veikti eksperimenti, lai noskaidrotu iegūto pārklājumu luminiscentās īpašības.
Dažādu ielabošanas līdzekļu izmantošanas ietekme uz elementu saturu jaunu hibrīdalkšņu koksnē
2022
Dažādu ielabošanas līdzekļu izmantošanas ietekme uz elementu saturu jaunu hibrīdalkšņu koksnē. Isajeva A., zinātniskais vadītājs Mg.Chem. Māris Bērtiņš, Bakalaura darbs, 32 lappuses, 10 attēli, 7 tabulas un 26 literatūras avoti. Latviešu valodā. Bakalaura darbā tika noteikts elementu plūsma hibrīdalkšņa koksnē, kuru koki bija apstrādāti ar dažādiem ielabošanas līdzekļiem, izmantojot ICP-MS metodi. Darbā veikta hibrīdalkšņa paraugu sagatavošana ar slapjo mineralizāciju slēgtos traukos. Tika analizēta elementu uzkrāšanas un sadalījums koksnē, atkarība no ielabošanas līdzekļiem.
Smago metālu noteikšana šokolādē, izmantojot induktīvi saistītās plazmas masspektrometrijas metodi
2018
Smago metālu noteikšana šokolādē, izmantojot induktīvi saistītās plazmas masspektrometrijas metodi. Puncule J., zinātniskais vadītājs Dr. sc. ing., asoc. prof. Tihomirova K. Bakalaura darbs, 45 lappuses, 16 attēli, 11 tabulas, 59 literatūras avoti, 1 pielikums. Latviešu valodā. Darbā tiek veikta šokolādes paraugu sagatavošana un analizēšana. Smago metālu (Cd, Pb, As, Sb, Cr, Zn) koncentrācijas noteikšanai paraugos tiek lietots induktīvi saistītas plazmas masspektrometrs. Paraugu sagatavošanai tiek izmantota slapjā mineralizācija mikroviļņos.
Monoflorāla medus noteikšana izmantojot Furjē transformācijas infrasarkano (FT-IS) spektroskopiju
2021
Monoflorāla medus noteikšana izmantojot Furjē transformācijas infrasarkano (FT-IS) spektroskopiju. Naumenko J., zinātniskais vadītājs Mg.chem. Krišs Dāvids Labsvārds. Bakalaura darbs, 36 lappuses, 18 attēli, 7 tabulas, 35 literatūrās avoti, 5 pielikumi. Latviešu valodā. Bakalaura darbā apkopota zinātniskā literatūra par medus veidošanos sastāvu, fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, ka arī par medus proteīniem un tā izdalīšanas metodēm. Aplūkota informācija par IS spektroskopijas un elementanalīžu metožu principu un piemērotību monoflorāla medus noteikšanai. Darbā tika veikta proteīnu izdalīšana no medus paraugiem, izmantojot dialīzes metodi, un FT-IS spektra uzņemšana ATR (Attenuated Total R…
Arginīna fosfāta pielietošanas ietekme uz slāpekļa un oglekļa izotopu attiecību un elementu saturu skujkoku stādos
2022
Darbā apkopota informācija par divām masspektrometrijas metodēm (ICP-MS un IRMS) un to pielietojumiem skujkoku pētījumos. Tika pētīti skujkoku – egles un priedes un augsnes substrāta paraugi. Priedes skuju paraugs iegūts no Latvijas parastās priedes (Pinus sylvestris), savukārt egles skuju paraugs no Latvijas parastās egles (Picea abies). Maģistra darba ietvaros tika analizēti gan elementi abos skujkoku paraugos, gan C un N izotopu attiecības, kā arī to masas daļas un iegūtie rezultāti salīdzināti savā starpā. Rezultāti tika izvērtēti un pētītas likumsakarības starp un iekš paraugiem.