Search results for "pēdas"
showing 10 items of 11 documents
Zvaigžņotā Debess: 2015, Vasara (228)
2015
Latvijas Universitāte
Zvaigžņotā Debess: 2021/2022, Ziema (254)
2021
Kriminālistiskā daktiloskopija
2017
Gadu laikā ir izveidojies uzskats, ka daktiloskopija ir aizsākusies jau tūkstoš gadu pirms mūsu ērās. Uzskata, ka daktiloskopijas pirmsākums meklējams Ķīnā un Korejā. Daudzi autori, piemēram, kā Edmonds Lokārs, Alfons Bertijons, Frānsiss Galtons pētīja pirkstu nospiedumus un cilvēku identifikācijas iespēju ar pirkstu nospiedumu palīdzību. Šie daudzie autori (zinātnieki) pareizi norādīja, ka cilvēku identifikācija pēc pirkstu nospiedumiem ir jāizskata kā pierādījums. Bet vai pirkstu nospiedumi kā pierādījums ir pietiekams viens pats, vai tomēr ir jāskatās pierādījumu kopums, lai personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību, vainu pierādītu. Taču tiesai jebkurā gadījumā ir objektīvi jānovērtē pie…
Pēdu stiprinošo vingrinājumu kompleksu izstrāde un to īstenošanas iespējas 4.-5. klases skolēnu sporta stundās
2021
Diplomdarba tēma ir „Pēdu stiprinošo vingrinājumu kompleksu izstrāde un to īstenošanas iespējas 4.-5. klašu skolēnu sporta stundās”. Diplomdarba mērķis ir, balstoties uz teorētiskām nostādnēm un pētījuma rezultātiem par pēdu veselību, izstrādāt pēdu stiprinošo vingrinājumu kompleksus, aprobēt sporta stundās un analizēt iegūtos rezultātus. Teorētiskajā daļā tiek pētīta un analizēta 10-11 gadus vecu skolēnu balsta un kustību orgānu sistēmas attīstība, veselība un īpatnības, sporta un veselības mācību priekšmeta saturs Skola2030 kontekstā, pēdu stiprināšanas iespējas sporta nodarbībās vai citos apstākļos. Praktiskajā daļā izmantotās pētnieciskās metodes ir skolēnu aptaujas, sporta pedagogu str…
Vilku pēdu saglabāšanās ilgums dabā atšķirīgā substrātā un meteoroloģiskajos apstākļos
2022
Kopumā Eiropu apdzīvo 10 vilku populācijas. Latviju apdzīvo vilki, kuri ietilpst Baltijas vilku populācijā. Eiropā vilks ir īpaši aizsargājama suga, taču Latvijā ir atļautas ierobežotas vilku medības. Katru sezonu vilku medībām tiek noteikts maksimālais limits, cik īpatņus var nomedīt. Šo medību limitu nosaka pēc vilku populācijas stāvokļa, kuru var noteikt, veicot monitoringu. Viens no galvenajiem monitoringa veidiem ir vilku pēdu nospiedumu fiksēšana sniegā, pēc kura var noteikt vilku izplatības areālu, kas ir viens no populācijas stāvokļa raksturojošajiem rādītājiem. Lai uzlabotu pēdu uzskaites metodiku un noskaidrotu, cik ilgi pēdas saglabājās bezsniega apstākļos un atšķirīgos laikapstā…
Pēdas locītavas magnētiskās rezonanses attēlu kvalitātes kritēriju izvērtējums
2017
Bakalaura darba tēma ir “Pēdas locītavas magnētiskās rezonanses attēlu kvalitātes kritēriju izvērtējums”. Tēmas aktualitāti nosaka salīdzinoši lielais pēdas locītavu problēmu skaits. Pēdas locītavas traumas saistītas ar sportošanu un pirmo sniegu vai atkusni. Vecāki pacienti biežāk traumē kaulus, gūstot vienas vai vairāku potīšu lūzumus. Nereti potīšu lūzumi kombinējas arī ar nopietniem saišu bojājumiem. Darba mērķis ir noskaidrot pēdas locītavas magnētiskās rezonanses izmeklējumu kvalitātes kritēriju ievērošanu un izpildi radiogrāferu ikdienas darbā. Pētniecības uzdevumi ir analizēt literatūru, pēc izstrādātajiem kritērijiem aplūkot un izvērtēt pēdas locītavas magnētiskās rezonanses izmekl…
Diabēta pēdas incidence, izpausmes un problēmas I tipa cukura diabēta pacientiem
2018
Darba aktualitāte: Pasaulē vairāk nekā 285 miljoni cilvēku slimo ar 1.tipa cukura diabētu un katru gadu incidence paaugstinās par 3-5% gadā. Tā kā vairāk kā 50% pacientu ir diabēta polineiropātija, kas daļai populācijas manifestējas ar pēdu čūlām un nepieciešamību veikt amputāciju, tad svarīgi ir izanalizēt riska faktorus, lai preventīvi izglītotu kā medicīnas darbiniekus, tā pacientus. Darba mērķis: uzzināt pacientu izglītības līmeni par glikēto hemoglobīnu un novērtēt diabēta pēdas veicinošos faktorus un incidenci 1.tipa cukura diabēta slimniekiem. Materiāli un metodes: Retrospektīvā pētījumā tika analizētas slimības vēstures ar 1.tipa cukura diabētu no 4 slimnīcām, laika posmā no 2015.-2…
Cukura diabēta pacientu pieredze par diabēta radītām pataloģiskām pārmaiņām kājās un to profilaksi
2015
Bakalaura darba tēma „Cukura diabēta pacientu pieredze par diabēta radītajām patoloģiskajām pārmaiņām kājās un to profilaksi” ir izvēlēta, jo pēc literatūras datiem, pēdu problēmas ir aktuālas 15 – 20 % cukura diabēta pacientu un apmēram 20 % pacientiem tās ir hospitalizācijas iemesls(1). Pētījuma mērķis: noskaidrot cukura diabēta pacientu pieredzi par diabēta radītām patoloģiskām pārmaiņām kājās un to profilaksi. Pētījuma izvirzītais jautājums ir: Kāda ir cukura diabētu pacientu pieredze par diabēta radītām patoloģiskām pārmaiņām kājās un to profilaksi? Pētījuma iegūtie rezultāti liecina, ka pacienti ir informēti un zina kādas var būt sekas diabēta radītām patoloģiskām pārmaiņām kājās, kā …
Cilvēka identifikācijas mūsdienu iespējas kriminālistikā
2016
Sabiedrības kriminālizācijas apstākļu dēļ ir nepieciešams mainīt juridisko un sociālo zinātņu virzību, veidojot jaunu komplekso izstrādi, kas ļaus kvalitatīvi mainīt noziedzīgo nodarījumu raksturojumu. Šā bakalaura darba temats „Cilvēka identifikācijas mūsdienu iespējas kriminālistika” ir veltīts mērķim popularizēt un paplašināt šo kriminālistisko praktisko pielietošanas jomu, daudzpusīgi izvērtēt tās tiesiskās reglamentācijas nosacījumus, tos apskatot gan no kriminālprocesuālās, gan no kriminālistiskās zinātnes viedokļa. Bakalaura darba izvirzītie uzdevumi ir noskaidrot kriminālistiskās identifikācijas nosacījumus, to vēsturisko attīstību, apskatīt cilvēka identifikācijas esošās un nākotne…
Patoloģijas zivju fosīlijās no Latvijas augšējā devona Famenas stāva nogulumiem
2020
Maģistra darbā tika pētītas augšējā devona Ketleru un Tērvetes svītas zivju fosīlijās sastopamās patoloģijas. Tika caurskatīts lauka darbos 2018. gadā iegūtais un LU Ģeoloģijas muzeja krājumā esošais paleontoloģiskais materiālu no Tērvetes svītas, kā arī veikta paleontoloģiskā 2019. gadā iegūtā materiāla no Ketleru svītas preparēšana. Tika veikta patoloģisko paraugu atlase un klasificēšana; detalizēti pētītas daivspurzivju un bruņuzivju zvīņas un bruņu plātnes ar patoloģiju pazīmēm. Noteiktie bojājumi aprakstīti, veikta mikrofotogrāfiju un makrofotogrāfiju uzņemšana bojājumu atainošanai. Zvīņu un bruņu plātņu histoloģiskā uzbūve tika pētīta plānslīpējumos, vairākiem paraugiem arī datortomog…