Search results for "slimības"

Acs refrakcija un viņas noteikšana

1933

Titullapā norādīts autors: Apiņš, Kārlis

Sakarība starp PTH un IGFBP-1 līmeņiem un to ietekme uz gados vecāku sieviešu mirstību 10 gadu prospektīvā pēcpārbaudes pētījumā

2016

KOPSAVILKUMS Atslēgas vārdi: Paratiroīdais hormons, Insulīnam Līdzīgā Augšanas Faktora Saistošais Proteīns-1, Kardiovaskulārās Slimības, Mirstība. Ievads: Šī pētījuma mērķis bija definēt un pētīt tiešu un netiešu mijiedarbību starp faktoriem, kas ietekmē kalcija homeostāzes sistēmu un metabolā sindroma attīstību. Mēs analizējām iespējamās korelācijas starp PTH un IGFBP-1 un dažiem metabolā sindroma marķieriem, tad pielietojām Koksa regresijas analīzi, lai izpētīt kopējo PTH un IGFBP-1 ietekmi uz mirstību kardiovaskulāro slimību dēļ, kuriem ir zināma saikne ar metabolo sindromu. Materiāli un metodes: Šis ir longitudināls, uz populāciju balstīts prospektīvs kohortas pētījums ar 10 gadu ilgu p…

Leikotriēna B4 un lipoksīna A4 loma plaušaudu iekaisuma hronizācijas patoģenēzē

2013

Elektroniskā versija nesatur pielikumus

Psichiatrija: vispārīgā daļa [Psihiatrija...]

1924

Iļja Mečņikovs

1945

Saturs: Iļjas Mečņikova dzīves gaita / P. Galenieks -- Mečņikova fagocitoze organisma imunitātes pamats / A. Kirhenšteins -- Iļjas Mečņikova nozīme medicīnā / P. Stradiņš.

Hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) molekulārie mehānismi centrālajos un perifērajos elpceļos

2009

Hroniskai obstruktīvai plaušu slimībai (HOPS) ir raksturīga progresējoša un neatgriezeniska plaušu funkciju pasliktināšanās, ko izraisa hroniska elpceļu obstrukcija. Elpceļu obstrukciju novērtē, izmantojot spirometriju. HOPS pašlaik ir ceturtais no biežākajiem mirstības iemesliem Eiropā un ASV, taču tiek prognozēts, ka, smēķētāju skaitam pieaugot, 2020. gadā šī slimība būs jau trešais biežākais nāves cēlonis. Šī darba mērķis bija novērtēt, vai pastāv atšķirības starp iekaisuma procesa mehānismiem centrālajos un perifērajos elpceļos nesmēķētājiem, asimptomātiskiem smēķētājiem un vidēji smagas pakāpes HOPS pacientiem. Darba uzdevumi. Primārais: kvantitatīvi novērtēt iekaisuma šūnu infiltrācij…

Iedzīvotāju līdzestība sirds un asinsvadu slimību primārajā profilaksē

2022

Bakalaura darba tēma - “Iedzīvotāju līdzestība sirds un asinsvadu slimību primārajā profilaksē”. Tēmas aktualitāti nosaka pieaugošais sirds un asinsvadu slimību daudzums, to attīstību ietekmē pacientu līdzestība un dzīvesveids. Mērķis - izzināt X novada iedzīvotāju līdzestību sirds un asinsvadu slimību profilaksē. Hipotēze- X novada iedzīvotāji vairāk seko līdzi veselīga uztura un fizisko aktivitāšu ievērošanai, mazāk – cukura un holesterīna līmenim asinīs. Izmantota kvantitatīvā pētniecības metode, pētniecības instruments – anketa. Rezultāti liecina, ka respondenti visvairāk seko līdzi uztura paradumiem. Tālāk seko optimāla svara uzturēšana un fiziskās aktivitātes, asinsspiediena, pulsa, k…

Primāras profilakses pasākumi hroniskiem pacientiem aprūpes nodaļā

2022

Profilakse ir dažāda veida pasākumu komplekss, kura mērķis ir novērst parādību un/vai novērst riska faktorus. Preventīvie pasākumi ir svarīgākā veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļa, kuras mērķis ir veicināt pacientu medicīnisko un sociālo aktivitāti un motivāciju veselīgam dzīvesveidam. Bakalaura darba tēma ir “Primāras profilakses pasākumi hroniskiem pacientiem aprūpes nodaļā”. Darba mērķis ir veikt primāro profilakses pasākumu analīzi hroniskiem pacientiem aprūpes nodaļā. Pētījuma instruments aptaujas anketa. Pētījuma sākumā izvirzīta hipotēze: hroniskiem pacientiem ir nepieciešams pilnveidot zināšanas par primāriem pasākumiem, lai izvairītos no slimību saasināšanās, apstiprinājās.

Psichiatrija: speciālā daļa [Psihiatrija...]

1929

Sirds un asinsvadu profilakses pasākumu nozīme ģimenes ārstu praksē

2021

Bakalaura darba tēma – “Sirds un asinsvadu profilakses pasākumu nozīme ģimenes ārstu praksē”. Tēmas aktualitāti nosaka tas, ka sirds un asinsvadu slimības ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Eiropā katru gadu vairāk nekā 3,9 miljoni cilvēku mirst no sirds un asinsvadu slimībām (1). Latvijā 2019. gadā no asinsrites slimībām mira 15005 tūkstoši cilvēku, kas ir par 753 cilvēkiem mazāk nekā 2018. gadā (2). Šī slimību grupa ir visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā. Darba mērķis - Noskaidrot sirds un asinsvadu profilakses pasākumu nozīmi ģimenes ārstu praksē. Pētniecības uzdevumi - Veikt literatūras apkopošanu un analīzi par sirds un asinsvadu slimībām,…