Search results for "subjektīvā labklājība"
showing 10 items of 29 documents
Apmierinātība ar dzīvi strādājošiem un nestrādājošiem jaunākā pieaugušā vecuma vīriešiem un sievietēm
2015
Šī bakalaura darba mērķis bija noskaidrot, vai pastāv statistiski nozīmīga atšķirība vidējā apmierinātībā ar dzīvi vīriešiem, salīdzinot ar sievietēm, kā arī strādājošiem jaunā pieaugušā vecuma cilvēkiem, salīdzinot ar nestrādājošiem. Papildus pētījuma jautājums bija par to, vai un kādas dzimumatšķirības ir apmierinātības ar dzīvi korelācijai ar nodarbinātību, darba pieredzi mēnešos, vecumu un izglītības līmeni. Pētījumā piedalījās 96 strādājoši (n = 40) un nestrādājoši (n = 56) vīrieši (n = 45) un sievietes (n = 51) vecumā no 18-25 gadiem (M = 21,97). Pētījuma metode bija demogrāfiskie jautājumi un Apmierinātības ar dzīvi skala (Satisfaction With Life Scale; Diener, Emmons, Larsen & Griffi…
Humora stilu, subjektīvās labklājības un apmierinātības ar partnerattiecībām savstarpējās saistības
2022
Pētījuma mērķis bija noskaidrot saistības starp humora stiliem, apmierinātību ar partnerattiecībām un subjektīvo labklājību, un izpētīt dzimumatšķirības. Respondenti (N=111) pildīja Humora stilu aptauju (Humor Styles Questionnaire), Apmierinātības ar partnerattiecībām aptauju (Comprehensive Marital Satisfaction Scale) un Apmierinātības ar dzīvi skalu (Satisfaction With Life Scale). Rezultāti atklāja statistiski nozīmīgas, pozitīvas saistības starp biedrisko humora stilu un pašuzmundrinošo humora stilu, agresīvo humora stilu un sevi noliedzošo humora stilu, subjektīvo labklājību un apmierinātību ar partnerattiecībām. Būtiskas negatīvas saistības uzrādījās starp subjektīvo labklājību un sevi …
Ienākumu nevienlīdzības ietekme uz subjektīvo labklājību
2022
Bakalaura darba autore ir Lāsma Mičerevska. Bakalaura darba tēma ir “Ienākumu nevienlīdzības ietekme uz subjektīvo labklājību”. Tēmas aktualitāti var pamatot ar faktu, ka ienākumu nevienlīdzība pasaulē pēdējo gadu laikā ir pieaugusi, kamēr pasaules bagātākie iedzīvotāji turpina pelnīt arvien vairāk. Darba mērķis ir, balstoties uz teorētisko informāciju, esošiem pētījumiem, statistikas datiem un personīgo kvantitatīvo pētījumu, izanalizēt ienākumu nevienlīdzības valstī saistību ar indivīda subjektīvo labklājību, un noskaidrot, kā ienākumu nevienlīdzība ietekmē subjektīvo labklājību. Pirms pētījuma veikšanas tika izvirzīta hipotēze: “Jo valstī ir lielāka ienākumu nevienlīdzība, jo zemāks ir i…
Laika perspektīvas un subjektīvās labklājības saistība ar apzinātību
2017
Šī bakalaura darba mērķis bija noskaidrot kā laika perspektīva un subjektīvās labklājības apmierinātības ar dzīvi aspekts ir saistīti ar apzinātību. Lai noteiktu šīs saistības, pētījumā tika izmantotas trīs Latvijā adaptētas aptaujas: Apmierinātības ar dzīvi aptauja, Zimbardo laika perspektīvas aptauja un Apzinātības piecu aspektu aptauja. Šajā pētījumā piedalījās 64 respondenti vecumā no 18 līdz 56 gadiem. Rezultāti parādīja, ka apmierinātības ar dzīvi rādītājiem ir pozitīva saistība ar visām apzinātības apakšskalām, kā arī ar kopējiem apzinātības rādītājiem; ka apmierinātības ar dzīvi rādītāji ir pozitīvi saistīti ar pozitīvās pagātnes un tagadnes hedonisma rādītājiem un negatīvi saistīti…
Personības iezīmju, subjektīvās labklājības un priekšstata par vēlamo lomu sadalījumu ģimenē saistība ar reproduktīvo uzvedību sievietēm.
2019
Darba mērķis ir noskaidrot kādas saistības pastāv starp personības iezīmēm, subjektīvo labklājību, priekšstatu par vēlamo lomu sadalījumu ģimenē un reproduktīvo uzvedību sievietēm. Pētījuma izlasi veido 585 sievietes vecumā no 40 līdz 45 gadiem. Pētījuma realizēšanā izmantotas četras metodes – “Latvijas Personības aptauja” (LPA-v3) personības iezīmju novērtēšanai, priekšstata par vēlamo lomu sadalījumu ģimenē aptauja, apmierinātības ar dzīvi skala (AADz) un pašnovērtējuma jautājumi par sievietes reproduktīvo uzvedību un reproduktīvo vēsturi. Pētījumā iegūtie rezultāti norāda, ka pastāv nozīmīga pozitīva saistība starp bērnu skaitu un priekšstatu par vēlamo lomu sadalījumu ģimenē, jo vairāk …
Attieksmes pret patēriņu mikro un makro līmenī saistība ar subjektīvo labklājību
2021
Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot, vai tas, kāda attieksme pret patēriņu piemīt cilvēkiem, ir saistīts ar viņu subjektīvo labklājību. Tika izdalītas četras attieksmes, kas iedalās atkarībā no tā, vai attieksme ir pozitīva vai negatīva un vai attieksme pastāv mikro vai makro līmenī jeb personisku iemeslu dēļ vai sabiedrības vajadzībām. Pētījumā piedalījās 108 respondenti, no tiem 56 sevietes un 52 vīrieši. Subjektīvās labklājības mērīšanai tika izmantota Apmierinātības ar dzīvi skala (Satisfaction With Life Scale (SWLS), Diener, Emmons, Larsen & Griffin, 1985). To Latvijā adaptējusi A. Upmane, 2010. gadā. Un attieksmes pret patēriņu mērīšanai tika izmantoti 13 apgalvojumi no četrām skalām…
Latvijas iedzīvotāju subjektīvā labklājība un tās neseno izmaiņu analīze
2020
Katru gadu valsts politikas izstrādē un budžeta līdzekļu pārdalē ir aktuāls jautājums par prioritātēm. Ja valsts politikas stratēģiskais mērķis ir laimīgāki Latvijas iedzīvotāji, tad ir nepieciešams saprast, kādi faktori ietekmē Latvijas iedzīvotāja laimi jeb subjektīvo labklājību, lai pēc iespējas efektīvāk izlietotu budžeta līdzekļus. Balstoties uz Eiropas Savienības Ienākumu un dzīves apstākļu 2013. un 2018. gada apsekojuma rezultātiem par Latvijas iedzīvotājiem, un izmantojot lineārās regresijas mazāko kvadrātu metodi un Stata datorprogrammu, pētījumā tiek identificēti galvenie Latvijas iedzīvotāju laimes (subjektīvās labklājības) faktori. Šie faktori ir veselības stāvoklis, ienākumi un…
Medicīnas studentu empātijas, uztvertā stresa un subjektīvās labklājības saistības
2020
Medicīniskā izglītība ir plaši zināma kā lielus resursus pieprasošs process, kas var izraisīt dažādas psiholoģiskās problēmas, kas, savukārt, var samazināt studentu empātijas un apmierinātības ar dzīvi līmeni. Bakalaura darba mērķis bija apkopot šobrīd zināmo informāciju par empātiju, uztverto stresu, subjektīvo labklājību un šo konstruktu saistībām; noteikt, vai starp medicīnas studentu dzimumu un studiju kursu pastāv atšķirības šo trīs mainīgo mērījumu rezultātos; noskaidrot, vai starp tiem pastāv saistības; balstoties uz saistību ciešumu, atlasīt tos mainīgos lielumus, kas vislabāk izskaidro apmierinātību ar dzīvi šajā izlasē un šajā pētījumā. Pētījuma izlasi veido 216 studenti no medicī…
Miega kvalitāte un miega higiēna kā subjektīvās labklājības prognozētāji
2019
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāda ir saistība starp miega kvalitāti, miega ilgumu, miega higiēnas ievērošanu un subjektīvo labklājību, kā arī noskaidrot, kā miega kvalitāte, miega ilgums un miega higiēnas ievērošana prognozē subjektīvās labklājības rādītājus. Pētījuma izlasi veidoja 622 respondenti, vecumā no 17 līdz 77 gadiem (M=37,1, SD=11,48), 80 vīrieši un 540 sievietes, kuri internetā anonīmi aizpildīja izveidoto aptauju. Pētījumā tika izmantota Apmierinātības ar dzīvi aptauja (The Satisfaction With Life Scale), Pitsburgas Miega Kvalitātes aptauja (The Pittsburgh Sleep Quality Index, PSQI) un Miega higiēnas aptauja (Sleep Hygiene Index, SHI). Rezultāti rāda, ka pētījuma izlasē apmi…
Dzīves mērķu saistība ar orientāciju uz laimi un to nozīme apmierinātībā ar dzīvi
2015
Šī pētījuma mērķis bija izpētīt dažādu orientācijas uz laimi veidu un cilvēku mērķu nozīmi apmierinātībā ar dzīvi, kā arī šo mainīgo lielumu savstarpējo saistību. 158 respondenti (128 sievietes; 30 vīrieši; vidējais vecums – 27,38 gadi) atbildēja uz jautājumiem par apmierinātību ar dzīvi, saviem mērķiem un orientāciju uz laimi. Pētījumā izmantotās metodes: „Apmierinātības ar dzīvi” aptauja, „Dzīves mērķu skala” un „Orientācijas uz laimi aptauja”, kuras sākotnējā adaptācija veikta šī maģistra darba ietvaros. Šajā pētījumā visciešākā saistība uzrādījās starp apmierinātību ar dzīvi un personīgo mērķu sasniegumiem. Savukārt mērķu sasniegumi, neatkarīgi no satura, uzrādīja saistību ar visiem ori…