Search results for "valsts"
showing 10 items of 539 documents
Profesore Helēna Mauriņa: personālais bibliogrāfiskais rādītājs
1985
Saturs: Priekšvārds. Prof. R. Kondratovičs. Profesorei Helēnai Mauriņai - 60. Profesores H. Mauriņas publicētie darbi (1948.-1984.) Profesores H. Mauriņas rediģētie darbi. Profesorei H. Mauriņai izsniegtās (publicētās) autorapliecības. Profesores H. Mauriņas vadītās disertācijas. Raksti par profesori H. Mauriņu. Intervijas un sarunas ar profesori H. Mauriņu. Profesores H. Mauriņas publicēto darbu alfabētiskais rādītājs. Personu rādītājs.
Profesors Juris Tīliks: biobibliogrāfiskais rādītājs
1998
Saturs: Priekšvārds. Profesors Juris Tīliks. /Docents, Dr.chem. Uldis Alksnis/ Profesora Jura Tīlika publicētie darbi. (1964.-1998.) Profesora Jura Tīlika autorapliecības. Profesora Jura Tīlika rediģētie un recenzētie darbi. Profesora Jura Tīlika vadītās, recenzētās un oponētās disertācijas. Raksti par profesoru Juri Tīliku. Profesora Jura Tīlika darbu alfabētiskais rādītājs. Personu rādītājs.
Kuģa karoga valsts starptautisko vides tiesību pienākums nodrošināt tās kuģu likumīgu zvejniecību citas valsts ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā
2020
Nelikumīga zvejniecība ir globāla problēma, kas rada lielus zaudējumus piekrastes valstu ekonomikām, kaitē videi un rada problēmas sabiedrības nodrošinātībai ar pārtiku. Lielākā daļa zvejniecības notiek plašajās un zvejas resursiem bagātajās ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās. Lai gan piekrastes valstīm ir tiesiski garantētas iespējas novērst citu valstu zvejas kuģu nelikumīgu zvejniecību tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, to tehniskās iespējas faktiski novērst nelikumīgu zvejniecību ir ierobežotas. Tāpēc ir nepieciešamība pēc zvejas kuģu karoga valstu atbildības. Darba mērķis ir atklāt karoga valsts pienākumu tiesisko pamatu, kā arī noskaidrot šo pienākumu saturu un valsts atbildības par t…
Piekrastes valsts jurisdikcija prettiesiskas jūras zvejas gadījumos
2022
Pētījuma mērķis ir radīt pārskatu par piekrastes valsts jurisdikcijas apmēru prettiesiskas zvejas gadījumos atklātajā jūrā. Maģistra darbā apskatīti starptautiskie tiesību akti, paražu tiesības, vispārējie starptautisko tiesību principi, kā arī starptautisko tiesu prakse un starpvalstu strīdi saistībā ar prettiesiskas zvejas gadījumiem. Īpaša uzmanība ir pievērsta ANO Jūras tiesību konvencijas 116. pantā noteiktās zvejas tiesību brīvības atklātajā jūrā ierobežošanai jūras vides aizsardzības un saglabāšanas kontekstā. Darbā izdarīts secinājums, ka visnozīmīgākais faktors vienotas jurisdikcijas izveidei atklātajā jūrā ir valstu savstarpējā sadarbība.
Linguistica Lettica, Nr. 23
2015
Vēsture: Latvijas Universitātes Žurnāls, Nr.11/12
2021
Kārļa Ulmaņa režīma organizācija un tiesiskais pamatojums
2016
Šajā darbā tiek pētīta 1934. gada 15. maija valsts apvērsuma rezultātā radušās autoritatīvās valsts pārvaldes formas radītās pārmaiņas, to iespējamā nepieciešamība un tiesiskais pamatojums. Tiek secināts, ka Kārļa Ulmaņa un viņa līdzgaitnieku darbībai apvērsumā nebija tiesiska pamatojuma un tā bija krimināli sodāma saskaņā ar 1933. gada 24. aprīļa Soda likumu. Darba gaitā tiek izdarīti secinājumi par Kārļa Ulmaņa autoritārās varas sekām un to ietekmi uz Latvijas valsti un latviešu tautu, tostarp secinot, ka pēc 1936. gada 16. aprīļa Latvijas tautai vairs nepastāvēja iespēja ietekmēt likumdošanu un tā ir maldināta par tās iespējām ietekmēt likumdošanu, izmantojot Kameru sistēmu. Tiek vērsta …
Aparatūra “Lotoss” poliuretāna plastmasas detaļu atliešanai kosmosā
2020
1980. gadā kosmosa stacijā “Salūts” pirmoreiz kosmonautikas vēsturē tika realizēts putupoliuretāna ieguves eksperiments mikrogravitācijas apstākļos, kura rezultāta tika iegūtas jaunas atziņas par ķīmiski tehnoloģisko procesu norisi kosmosā. Kosmosā tapa Maskavas olimpisko spēļu simbola lācīša figūra. Iekārtu "Lotoss", kas pašreiz atrodas Latvijas Ķīmijas vēstures muzeja krājumā, LPSR Zinātņu Akadēmijas Koksnes ķīmijas institūtā izstrādājis latviešu ķīmiķis, ķīmijas doktors, izgudrotājs un gleznotājs Arnolds Alksnis, un tā domāta polimerizācijas reakciju pētīšanai bezsvara stāvoklī.
Atstādināšana no darba pienākuma veikšanas.
2020
Atstādināšanas no darba pienākumu veikšanas regulējuma ietvaros pastāv zināmi problēmjautājumi. Pirmkārt, ar aizliegumu darba devējam atstādināt darbinieku no darba ilgāk par trīs mēnešiem. Taču, ja šādu atstādināšanu pieprasa attiecīgi pilnvarota valsts institūcija šāds ierobežojums termiņa ziņā darba devējam nav paredzēts. Šeit rodas zināma nevienlīdzīga likumdevēja griba darba devēja tiesību un valsts institūciju tiesību nošķiršanas ziņā. Otrkārt, Darba likuma 58.pants neparedz darbiniekam saglabāt darba algu uz atstādināšanas laiku, šādā veidā ilgstoši atstājot darbinieku bez iztikas līdzekļiem, jo darba algas izmaksa paredzēta tikai gadījumā, ja tiek pierādīts, ka šāda atstādināšana bi…
Pašvaldības autonomās un valsts uzdotās kompetences nošķiršanas problemātika
2016
Bakalaura darbā tiek pētītas Latvijas pašvaldību autonomo un valsts uzdoto funkciju nošķiršanas metodes, to nozīme un šo funkciju nenošķiršanas sekas. Kā būtiskākās problēmas darbā apskatītas: 1) nepieciešamība iekļaut pašvaldību funkciju nošķiršanas kritērijus normatīvajā regulējumā, jo tam ir ne tikai teorētiska, bet liela praktiska nozīme, kas, to neizprotot, var izpausties dažādās pašvaldībai negatīvās sekās, 2) normatīvā regulējuma ietekme uz pašvaldību autonomiju dažādu funkciju veikšanā, kā arī 3) normatīvā regulējuma pretrunas ar funkciju klasifikāciju praksē, to veicot pēc nošķiršanas kritērijiem. Darba mērķis ir izstrādāt pašvaldību autonomo un valsts uzdoto funkciju nošķiršanas k…