Search results for "veģetācija"
showing 10 items of 44 documents
Ģeoloģisko procesu raksturs Praulienas pauguraines ziemeļrietumu daļā holocēnā
2017
Gorodko L., 2017. „Ģeoloģisko procesu raksturs Praulienas pauguraines ziemeļrietumu daļā holocēnā”. Maģistra darbs, Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Ģeoloģijas nodaļa. Praulienas pauguraine ir viena no Aronas paugurlīdzenumā ģeoloģiski sarežģītākajām teritorijām ar visnotaļ ar artikulētu reljefu. Maģistra darbā pētīta Praulienas pauguraines ziemeļrietumu daļas reljefa ietekme uz holocēna nogulumu raksturu, ezeru aizaugšanu un purvu veidošanos. Pētījuma ietvaros tika veikti lauka darbi, tai skaitā ģeoloģiskā urbšana un zondēšana, kā arī nogulumu karsēšanas zudumu, sporu–putekšņu, kūdras botāniskā sastāva un augu makroskopisko atlieku analīzes un to interpr…
Lielā Kangaru purva veidošanās un kūdras uzkrāšanās apstākļu izmaiņu raksturojums
2017
Siliņa I., 2017. „Lielā Kangaru purva veidošanās un kūdras uzkrāšanās apstākļu izmaiņu raksturojums”. Maģistra darbs, Rīga, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Ģeoloģijas nodaļa. Lielais Kangaru purvs, ir viens no lielākajiem Ropažu līdzenuma purviem, kas izveidojies pazeminājumā starp osiem. Līdz šim veikto pētījumu rezultāti nesatur detālu informāciju un nedod iespēju rekonstruēt purva attīstības gaitu, tādēļ maģistra darba mērķis bija noskaidrot Lielā Kangaru purva veidošanās apstākļus un paleovides izmaiņas. Pētījuma ietvaros veiktas sporu-putekšņu analīzes, kūdras nogulumu botāniskā sastāva un kūdras sadalīšanās pakāpes noteikšana. Veicot iegūto rezultātu ana…
Dendroloģisko parametru un mēslojuma ietekme uz veģetāciju kokaugu stādījumā lauksaimniecības zemē un tās sniegtie ekosistēmu pakalpojumi
2020
Krēsliņa V. Mēslojuma ietekme uz dendroloģiskajiem parametriem, veģetāciju un ekosistēmu pakalpojumiem ātraudzīgo kokaugu stādījumā lauksaimniecības zemē. Pētījuma mērķi bija noskaidrot, kā mēslojums (notekūdeņu dūņas un pelni) ietekmē bērzu un baltalkšņu augstumu un caurmēru, veģetāciju un ekosistēmu pakalpojumus ātraudzīgo koku stādījumā. Stādījums ierīkots 2011. gadā Skrīveru novadā “Pardenčos”. Koki stādīti četros blokos, katrā no tiem ierīkoti kontroles un ar pelniem vai notekūdeņu dūņām mēsloti parauglaukumi. Veikta veģetācijas uzskaite eksperimentālajā stādījumā un noskaidrots kā lakstaugu sugu sastāvs atšķiras bērzu un baltalkšņu stādījumos. Dati ievākti laikā no trešā līdz septītaj…
Lapseņzirnekļa Argiope bruennichi (Scopoli, 1772) populācija veģetācijas struktūras un augu sabiedrību ietekmē un medību sekmes zālājos Liepājas pils…
2018
Lapseņzirneklis Argiope bruennichi pēdējo divdesmit gadu laikā ir izplatījies no Eiropas vidusdaļas līdz Ziemeļeiropai. Suga vairākās valstīs atzīta par invazīvu, un nav zināma tās ietekme uz Latvijas bezmugurkaulnieku faunu. Darba mērķis ir noskaidrot, kā veģetācijas struktūra un augu sabiedrības ietekmē lapseņzirnekļa indivīdu blīvumu parauglaukumos un noteikt sugas barības bāzi pētījuma teritorijā. Izveidotajā 31 parauglaukumā konstatēts 51 lapseņzirneklis. Augu grupām nav saistība ar lapseņzirnekļa indivīdu blīvumu parauglaukumos, toties konkrētu augu sugu projektīvajiem segumiem ir būtiska saistība ar lapseņzirnekļa indivīdu blīvumu parauglaukumos. Veģetācijas struktūrai netika atrasta…
Pilsētas mikroklimatisko iezīmju mainības temporālais un telpiskais novērtējums izmantojot modelēšanas metodi
2019
Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem par klimata pārmaiņām Eiropā, tiek prognozēts gaisa temperatūras pieaugums. Paredzams, ka augstākas vasaras temperatūras lielā mērā ietekmēs cilvēku dzīves kvalitāti pilsētās, kā arī palielinās pieprasījumu pēc atveldzēšanās iespējām. Attīstoties urbanizācijai, pilsētu teritorijas kļūst par kompleksām tīklu sistēmām ar specifisku struktūru, kā arī palielinās cilvēku aktivitāte. Vides izmaiņas un attīstība vienmēr ietekmē mikroklimatu. Savukārt mikroklimata izmaiņas var dažādi ietekmēt vidi un iedzīvotājus, piemēram, ietekme uz veselību, palielināts enerģijas patēriņš ēkās, mainās izpratne par veģetācijas un ainavu dizainu. Lai izprastu pilsētas mikroklimatu…
Slāpekļa mēslojuma ietekme uz zemsedzes veģetāciju skujkoku audzēs uz minerālaugsnēm
2019
Mežsaimniecība ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm Latvijā, tāpēc ir svarīgi veikt pareizu mežu apsaimniekošanu, paaugstinot to ražību tai pat laikā nenodarot būtiskus kaitējumus apkārtējai videi. Maģistra darba mērķis ir pētīt slāpekļa mēslojuma ietekmi uz meža zemsedzes veģetāciju skujkoku audzēs uz minerālaugsnēm Kalsnavas mežu novadā. Darbā aplūkoti dažādi vides piesārņojuma veidi, to izplatība un ietekme uz vides procesiem. Maģistra darba izstrādei, sadarbībā ar LVMI Silava pētniekiem, izraudzīti 4 objekti, kur koku augšanas apstākļu uzlabošanai izmantots slāpekļa mēslojums. Zemsedzes veģetācijas analizēšanai izvēlētas 5 audzes LVMI Silava un LLU valsts zinātniskās izpēte…
Parastās mellenes Vaccinium myrtillus (L.) rametu vecuma un izmēru struktūras salīdzinājums dažāda vecuma mētrāju audzēs Slīteres nacionālā parka ter…
2018
Mellene ir sīkkrūmu suga, kas ir viena no biežāk sastopamajām zemsedzes veģetācijas sugām boreālo mežu ekosistēmās, tomēr tā netiek pietiekami novērtēta. Mellene pozitīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību, un tās klātbūtne ir viens no rādītājiem par mežu augšanas apstākļu bagātināšanos. Līdzīgi kā kokiem arī mellenes gadskārtas sniedz informāciju par apstākļiem konkrētajā teritorijā, taču par īsāku laika periodu. Par pētījuma vietu izvēlēts Slīteres nacionālais parks un tā apkārtne, jo tajā pārstāvēti dažāda vecuma mētrāji, kā arī tādēļ, ka noteiktā Slīteres nacionālā parka teritorijā iepriekš veidojies degums. Šajā teritorijā kopumā izveidots 21 parauglaukums (10 x 10m). Seši parauglaukumi i…
Veģetācijas saistība ar gruntsūdens ķīmisko sastāvu Toras upes piekrastē
2022
Lai plānotu un īstenotu efektīvāku ūdensteču aizsardzības sistēmu, ir būtiski saprast, kā veģetācija ar atšķirīgu sugu sastāvu un struktūru ietekmē ūdens kvalitāti. Šim nolūkam tika izvēlēts Toras upes posms AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekotā mežu masīvā, kur, izmantojot transekšu – parauglaukumu metodi, raksturota aizsargjoslas veģetācija un upes piekrastē no gruntsūdens akām deviņu mēnešu periodā ievākti ķīmisko analīžu dati. Pētījuma rezultāti norāda uz tendenci, ka piekrastē, kurā dominē lapu koki, gruntsūdenī ir lielāka izšķīdušā organiskā oglekļa un slāpekļa savienojumu koncentrācija. Slāpekļa koncentrācija gruntsūdenī, iespējams, palielinās arī mežsaimniecisko darbību ietekmē. K…
Latvijas mēreni mitro dabisko zālāju lakstaugu sugu daudzveidība un tās novērtēšana ar indikatorsugām
2018
Maģistra darba mērķis ir noskaidrot dabisko zālāju lakstaugu sugu daudzveidības telpisko rakstu un indikatorsugu izmantošanas iespējas sugu daudzveidības indicēšanā. Darbā sniegts neliels ieskats par Latvijas dabisko zālāju biotopu daudzveidību un dabisko zālāju indikatorsugām. Pieejamiem veģetācijas datiem tika novērtēta datu kvalitāte un pierādīts, ka sugu daudzveidības datu kvalitāti ietekmē ekspertu faktors. No pieejamiem veģetācijas aprakstiem izveidota mēreni mitro dabisko zālāju lakstaugu sugu daudzveidības karte un raksturotas reģionālās īpašības. Pētījumā noskaidrots, ka indikatorsugas neindicē kopējo lakstaugu daudzveidību mēreni mitros zālājos. Darba apjoms ir 63 lapaspuses, un t…
Meža cūku rakumu un to nolīdzināšanas ietekme uz sauso zālāju augu sugu daudzveidību
2017
Bakalaura darba “Meža cūku rakumu un to nolīdzināšanas ietekme uz sauso zālāju augu sugu daudzveidību” mērķis ir noskaidrot meža cūku radīto velēnas traucējumu ietekmi uz sauso zālāju augu sugu daudzveidību zālājā atjaunošanas gaitā. Pētījums veikts balstoties uz 4 gadu augu sugu uzskaites datiem periodā no 2013. līdz 2016. gadam. Darbā apkopota informācija par dažādiem zālāju ekoloģiskiem traucējumiem, meža cūku nodarītajiem postījumiem, veikta sugu uzskaites analīze, analizēta sugu daudzveidības un veģetācijas izmaiņas, kā arī skaidrota meža cūku rakumu ietekme uz sugu daudzveidību Rindas ielejā. Rezultāti liecina, ka meža cūku rakumi negatīvi neietekmē augu sugu daudzveidību zālāja atjau…