Search results for "vides zinātne"
showing 10 items of 839 documents
Humusvielas, to mijiedarbība ar augsni veidojošiem komponentiem un humusvielu imobilizācija
2007
Linda Eglīte Humusvielas, to mijiedarbība ar augsni veidojošiem komponentiem un humusvielu imobilizācija Viens no ap mums esošās dabas vides izpētes uzdevumiem ir izprast, kas vidē notiek ar dzīvos organismus veidojošajām vielām. Dabiskas izcelsmes organiskās vielas ir ne tikai dzīvos organismus veidojošās vielas, to metabolīti, bet arī dzīvo organismu sadalīšanās procesu noturīgie produkti. Tie līdz ar to uzskatāmi par nozīmīgu dabas vides sastāvdaļu, kas ietekmē dabā noritošos procesus, kā arī piesārņojošo vielu pārvērtības, tām nonākot apkārtējā vidē. Pēc masas nozīmīgāko daļu no dabiskas izcelsmes organiskajām vielām veido humusvielas. Tās var uzskatīt par visvairāk izplatīto organisko …
Vides apstākļu ietekme uz mikro- un makroelementu saturu pārtikas produktos Latvijā
2014
Bez vitāli svarīgo mikro- un makroelementu ieneses pārtikā no vides (augsnes, ūdens un gaisa) ir iespējams arī barības ķēdes, t. sk., pārtikas piesārņojums ar toksiskiem vai potenciāli toksiskiem elementiem, piemēram, As, Cd, Hg, Pb. Promocijas darba mērķa ietvaros tika veikta Latvijā iegūtu pārtikas produktu paraugu mikro- un makroelementu sastāva kvantitatīvā analīze, lai noskaidrotu vides apstākļu ietekmi uz elementu koncentrāciju un ieneses ceļiem pārtikā. Papildus, lai vērtētu elementu biopieejamību barības ķēdē, tika veikta eksperimentāla pārtikas kultūraugu audzēšana mākslīgi piesārņotā augsnē. Iegūtie dati liecina par vairāku dabiskas un antropogēnas izcelsmes vides apstākļu, piemēr…
Krasta erozijas mazināšana Garciemā, Eimura kanāla grīvā
2019
Bakalaura darbā “Krasta erozijas mazināšana Eimura kanāla grīvā Garciemā” tiek aprakstīts esošais Rīgas līča krasta stāvoklis pie Eimura kanāla. Bakalaura darbā apskatīta un analizēta literatūra saistībā ar mūsdienu krasta procesiem un morfoloģiju krasta zonā pie Garciema. Tiek iekļauta informācija par tur esošajiem īpaši aizsargājamiem piekrastes biotopiem un piemērotākajiem risinājumiem krasta erozijas mazināšanai. Darbā analizētas krasta nogāzes šķērsprofilos uzmērītās reljefa izmaiņas, kā arī analizēta vēsturiskā kartogrāfiskā informācija par Rīgas līča ūdenslīnijas un kanāla grīvas pārvietošanos laika gaitā.
Iekštelpu gaisa piesārņojums pirmsskolas vecuma bērnu izglītības iestādēs
2019
Bakalaura darba “Iekštelpu piesārņojums pirmsskolas vecuma bērnu izglītības iestādēs” analizēts un aprakstīts iekštelpu vides vispārīgs raksturojums un hipotētiskie piesārņojuma avoti. Eksperimentālā daļā veikti oglekļa dioksīda (CO2), cieto daļiņu PM2.5, PM10, formaldehīda (HCHO), gaistošo savienojumu (TVOC) vielu un mikroklimata (temperatūra, relatīvais mitrums) mērījumi. Laika posmā no 2019. gada ziemas līdz 2019. gada pavasarim apmeklētas 3 pirmsskolas izglītības iestādes (PII) – divas Rīgā, Ziepniekkalnā un viena Iecavā. Iegūtie rezultāti salīdzināti ar normatīviem un Pasaules veselības organizācijas (PVO) rekomendējamajiem normatīviem.
Contamination Remediation with Soil Amendments by Immobilization of Heavy Metals
2015
Elektroniskā versija nesatur pielikumus
Ainavas kā dzīves vides izmaiņas Grobiņas pagastā 20.gs. beigās un 21.gs. sākumā
2018
Pēdējo 20 gadu laikā sevišķi aktualizējusies cilvēka saimnieciskā darbība, kas, mijiedarbojoties ar dabiskajiem faktoriem, veicina apkārt esošās ainavas izmaiņas. Bakalaura darba mērķis ir apzināt ainavas izmaiņas Grobiņas pagastā kā Liepājas piepilsētas teritorijā minētajā laika posmā, skaidrot izmaiņu cēloņus un ietekmējošos faktorus, kā arī noskaidrot vietējo iedzīvotāju viedokli par Grobiņas pagasta ainavu, tās izmaiņām un attieksmi pret tām. Secināts, ka Grobiņas pagasta ainavu izmaiņās laika posmā no 20. gadsimta beigām līdz 21. gadsimta sākumam dominē tādas tendences kā izcirtumu palielināšanās mežu platībās, lauksaimniecībā izmantojamo zemju apmežošanās, viensētu pieaugums, kā arī 2…
Ventas upju baseina apgabala upju hidromorfoloģiskais novērtējums
2018
Bakalaura darba ietvaros tiek izvērtēta Cieceres, Ēdas un Vankas upju hidromorfoloģiskā kvalitāte, nokartētas upju hidromorfoloģiskās vienības (biotopi), kā arī tiek aprēķināta biotopu atbilstība izvēlētajām zivju sugām. Tika apsekotas sekojošas upes: Ciecere lejpus HES (hidroelektrostacija) kaskādes, Vanka lejpus Ēdoles HES un Ēda (Šķēde) lejpus Šķēdes dzirnavu HES. Pētījums veikts, lai efektīvi pielāgotu ekoloģiskā caurplūduma aprēķināšanas metodiku un MesoHABSIM modeli Latvijas apstākļiem, kas līdz šim nav darīts. Darba mērķis ir novērtēt mazo HES darbības ietekmi uz upju ekosistēmām Ventas upju baseina apgabalā. Upju kartēšana, hidromorfoloģisko un hidroloģisko datu ievākšana notika 201…
Vides ilgtspēja sporta objektos: Jelgavas novada piemērs
2021
Darbā sniegts visaptverošs raksturojums par sporta nozares vadību Latvijas un starptautiskā līmenī, sporta infrastruktūru plānošanas reģionos Latvijā un ilgtspējas aspektiem šajā nozarē, izvērtētas ilgtspējas aspektu novērtēšanas iespējas sporta infrastruktūras objektos, kā arī veikta Jelgavas novada sporta objektu apsekošana dabā. Izmantojot veikto apsekošanu laikā tapušās fotogrāfijas, izveidots izklāstošs apraksts par Platones, Glūdas un Jaunsvirlaukas pagastu sporta objektiem. Izmantojot specializētu indikatormetodi, tika iegūti nepieciešamie dati par ilgtspējas situāciju Jelgavas novada sporta objektos, veikta statistiskā analīze. Pētījuma rezultātā tika secināts, ka Jelgavas novada pa…
Govs piena un augu izcelsmes piena aizvietotāju ietekmju uz vidi salīdzinājums Latvijā
2022
Arvien pieaugot dažādu pārtikas produktu patēriņam, ir jādomā arī par to iespējamajām negatīvajām ietekmēm uz vidi. Vairums sabiedrības Latvijā apzinās to, ka atkritumu šķirošana un to apjoma samazināšana kopumā, palīdz samazināt šīs negatīvās ietekmes. Mazāk zināma un plašākai sabiedrībai pieejama ir informācija par tām ietekmēm uz vidi, kas rodas produkta izejvielu iegūšanas procesos, ražošanas procesos un arī paša iepakojuma ražošanas laikā. Atsevišķi zīmoli un produkti, kas mēģina sevi pasniegt kā dabai draudzīgu un “zaļu”, jau ir pacentušies un publicējuši attiecīgā produkta dzīves cikla novērtējumu vai ietekmes uz vidi novērtējumu. To, protams, nevar attiecināt uz lielāko daļu citu pā…
Vienota dabas tūrisma maršruta izveide Ķemeros
2020
Bakalaura darba ietvaros ir mēģināts izveidot vienota tūrisma maršruta karti Jūrmalas pilsētas Ķemeru apkaimē, papildus vēršot uzmanību uz teritorijas minerālūdens resursiem un to kvalitāti. Par pamatu šim pētījumam kalpo autores īstenotie agrākie darbi- bakalaura darba projekts „Jūrmalas minerālūdens un termālo ūdens resursu pārvaldība” un lietišķo studiju ietvaros veiktais pārskats „Ķemeru un Jaunķemeru apkaimē esošo urbumu apsaimniekošanas iespējas”. Ar iepriekš minētā pārskata rezultātiem autore ir iepazīstinājusi plašāku auditoriju Latvijas Universitātes 78. starptautiskajā zinātniskajā konferencē.