Search results for " Stre"

showing 10 items of 6379 documents

Uztvertā stresa un ar to saistīto rādītāju izmaiņas uz kreatīvo mākslu balstītā programmā agrīnā un vidējā brieduma sieviešu grupā

2020

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv izmaiņas pēc kreatīvās mākslas programmas personas uztvertā stresa līmenī, apmierinātībā ar dzīvi un pozitīvo un negatīvo afektu rādītājos. Pētījuma jautājums – vai pastāv statistiski nozīmīgas izmaiņas uztvertā stresa, apmierinātības ar dzīvi, un pozitīvā un negatīvā afekta radītājos pirms un pēc kreatīvās mākslas programmas? Pētījuma eksperimentālajā grupā piedalījās 14 respondenti, kontrolgrupā - 26. Pētījuma dalībnieki bija sievietes agrīnā un vidēja brieduma vecumā no 19 līdz 63 gadiem (M= 35,3 SD=10,69). Darbā tika pielietotas trīs aptaujas. 1.Apmierinātības ar dzīvi skala (Satisfaction with Life Scale (SWLS); Diener, Emmons, Larsen & Griffi…

uztvertais stresskreativitāteuz kreatīvo mākslu balstīta programmamākslas terapijaPsiholoģijaapmierinātība ar dzīvi
researchProduct

Pašefektivitātes un sociālā atbalsta saistība ar uztverto stresu dažādu intensitāšu fizisko aktivitāšu grupās

2019

Pētījuma mērķis: Izpētīt saistību starp uztverto stresu, pašefektivitāti, uztverto sociālo atbalstu un dažāda veida fizisko aktivitāšu veikšanu. Koens un Heilija parādīja sociālā atbalsta un pašefektivitātes pozitīvo ietekmi uz dzīves kvalitāti. Turklāt sociālajm atbalstam var būt labvēlīga ietekme uz veselību briesmu laikā, jo notiek buferizācija stresa situācijām (Haugland, Wahl, Hofoss, DeVon, 2016). Teorētiskā asociācija starp stresu, paškontroli un sociālo atbalstu ir sabiedrībā plaši pētīta. Kā piemēram, kad indivīdiem ir augsta paškontroles sajūta (t.i. ticība spējai pašam ietekmēt savas dzīves notikumus) un saskarsme ar stresu izraisošām situācijām, tie ir tendēti uz aktīvu darbību …

uztvertais stresspašefektivitātefiziskas aktivitātesveselīgs dzīvesveidsveselībaPsiholoģija
researchProduct

Uztvertais stress un tā pārvarēšanas stratēģijas bezdarbniekiem

2020

Pētījuma mērķis ir noskaidrot to kā bezdarbnieki uztver stresu un kādas stresa pārvarēšanas stratēģijas tiek pielietotas tā pārvarēšanas procesā. Pētījumā kopā piedalījās 103 respondenti no kuriem 22 bija vīrieši un 81 bija sieviete. Respondentu vecums bija robežās no 18 līdz 61 gada vecumam. Par instrumentāriju pētījumam tika izmantota uztvertā stresa skala (Perceived Stress Scale (PSS) (Cohen, Kamarck & Memelstein, 1983), kas ir tikusi adaptēta latviešu valodā (Stokenberga, 2008) un stresa pārvarēšanas stratēģiju aptauja, adaptēta latviešu valodā (Petrova, 2009) (The Coping Orientation of Problem Experience / COPE/ Inventory, Carven, Scheier, & Weintraub, 1989). Pētījuma rezultāti apstipr…

uztvertais stressstresa pārvarēšanas stratēģijasPsiholoģijabezdarba ilgumsbezdarbs
researchProduct

Mājdzīvnieka esamības mājvietā saistība ar studentu uztverto stresu

2019

Bakalaura darba mērķis ir izpētīt vai pastāv saistība starp uztverto stresa līmeni studentiem un to vai viņu mājvietā ir mājdzīvnieks. Pētījumā piedalījās 70 respondenti, kas studē, vidējais vecums 22,6 gadi. Viena grupa, kuriem ir mājdzīvnieks mājvietā (n = 32), un otra grupa, kuriem mājdzīvnieka mājvietā nav (n = 38). Izmantotais instrumentārijs – Uztvertā stresa skala un Sociālās adaptācijas skala. Rezultāti norāda uz to, ka grupā bez mājdzīvnieka ir statistiski nozīmīgi augstāks uztvertā stresa līmenis, nekā grupā ar mājdzīvnieku mājvietā.

uztvertais stressstudentiperceived stressmājdzīvniekipetsPsiholoģija
researchProduct

Stresa pārvarēšanas stratēģiju un uztvertā stresa līmeņa saistības ar ekrānierīču lietošanas paradumiem pieaugušajiem

2019

Šī bakalaura darba mērķis ir noskaidrot saistību starp stresa pārvarēšanas stratēģijām un uztvertā stresa līmeni ar ekrānierīču lietošanas paradumiem, kā arī noskaidrot, kādā mērā stresa pārvarēšanas stratēģijas prognozē katru no ekrānierīču lietošanas paradumu nolūkiem. Pētījuma dalībnieki ir 77 pieaugušie, 11 vīrieši un 66 sievietes, vecumā no 19 līdz 36 gadiem, vidējais vecums ir 23 gadi (M=22,98; SD=4,79). Pētījumā tika izmantotas «Stresa pārvarēšanas aptauja» (The COPE Inventory, Carver, Scheier, & Weintraub, 1989), «Ekrānierīču lietošanas paradumi» (Media Activity Form, Achenbach, 2018) un «Uztvertā stresa skala» (Percieved stress scale, Cohen, Kamatck & Mermelsten, 1983). Pētījuma re…

uztvertā stresa līmenisstressinternetsekrānierīču lietošanastresa pārvarēšanas stratēģijasPsiholoģija
researchProduct

Psihosociālie riska faktori un stress skolas pedagogu darbā

2021

“Psihosociālie riska faktori un stress skolas pedagogu darbā”. Darba autore: Andra Struka. Darba vadītājs: doc., Dr. chem. Jāzeps Logins. Darba apjoms ir 120 lappuses, ieskaitot 16 tabulas, 17 attēlus, 4 pielikumus un 156 literatūras avotus. Darbs iedalīts 4 daļās: literatūras apskats un analīze, izmantotās metodes, rezultāti un diskusija, preventīvie un aizsardzības pasākumi. Vieni no izplatītākajiem riska faktoriem ir psihosociālie riski, ar tiem sastopas arvien lielāks nodarbināto skaits pasaulē, t. sk., arī pedagogi. Pedagogi par aroda stresu ziņo biežāk nekā citi darbinieki, kuras ikdienā saskaras ar cilvēkiem. Pētījuma mērķis – izpētīt Latgales reģiona skolu pedagogu darba vides psiho…

uztvertā stresa skalastresspedagogipsihosociālie riskiDarba vides aizsardzība un ekspertīzevispārizglītojošās skolas
researchProduct

Physical Performance During the Menopausal Transition and the Role of Physical Activity

2020

Abstract Background To examine longitudinal changes in physical performance during the menopausal transition and the role of physical activity (PA) in these changes. Methods Based on follicle-stimulating hormone levels and bleeding diaries, women (47–55 years) were classified as early (n = 89) and late perimenopausal (n = 143) and followed prospectively until postmenopausal status, with mean duration of 17.5 and 13.8 months, respectively. Physical performance was measured by handgrip force, knee extension torque, vertical jumping height, maximal walking speed, and 6-minute walking distance. Physical activity was self-reported and categorized as inactive, low, medium, and high. Longitudinal …

vaihdevuodetTHE JOURNAL OF GERONTOLOGY: Medical SciencesmenopauseGerona/2WalkingwalkingAcademicSubjects/MED00280HumansLongitudinal StudiesProspective StudiesExercisemuscle powerAnthropometryHand StrengthMuscle strengthlongitudinal changesMiddle AgedPhysical Functional Performancekävelyfyysinen kuntoLongitudinal changesTorqueMuscle powermuscle strengthAcademicSubjects/SCI00960FemaleMenopauseFollicle Stimulating Hormonefyysinen aktiivisuusBiomarkerslihasvoimaThe Journals of Gerontology Series A: Biological Sciences and Medical Sciences
researchProduct

Increasing non-exercise physical activity : extended theory of planned behaviour model testing and the role of stress within sedentary parents

2015

Although much research has been done in studying physical activity and its health benefits, inactive behaviour has obtained little attention. The main purpose of the present study is to test the Theory of Planned Behaviour (TPB) in predicting sedentary behaviour to a group of parents with young children and a sedentary job. The secondary purpose of this study is to explore if stress explains additional variation when is entered as an additional variable between intention and sedentary behaviour. The sample consisted of 68 sedentary adults with young children, both men (N = 29) and women (N = 39), (M = 37.8 years and SD = 5.8). Participants were divided into two groups: an experimental group…

vanhemmatsedentary parentsHRVliikkumattomuusTPBnon-exercise physical activitystressiistumatyötyöoccupational stress
researchProduct

Psyykkisen ja fyysisen hyvinvoinnin yhteydet vanhemmuuteen naisilla ja miehillä

1998

vanhemmuushyvinvointikasvatuskäytännötvanhemmuuden stressiitsetunto
researchProduct

Bērnu temperamenta, audzināšanas pieeju un vecāku stresa saistība pirmsskolas vecuma bērnu mātēm

2021

Maģistra darba mērķis bija izpētīt, kādas saistības pastāv starp bērnu temperamentu, audzināšanas pieejām un vecāku stresa līmeni pirmsskolas vecuma bērnu mātēm, kā arī noskaidrot cik lielā mērā bērna temperaments un vecāku audzināšanas pieejas izskaidro vecāku stresu. Pētījuma izlase ir 760 mātes, vecumā no 21-49 gadiem (M=33,07, SD=5,47), kurām ir bērns pirmsskolas vecumā no 3 līdz 6 gadiem. Bērnu, par kuriem mātes sniedza savu novērtējumu, vidējais vecums M=4,40 (SD=1,12), bērna dzimums: meitenes – 51,9%; zēni – 48,1%. Pēc izglītības līmeņa izlasē visvairāk mātes ar augstāko izglītību (61,5%), vidējā izglītība bija 21,8%, nepabeigta augstākā izglītība 14,2%, vismazāk izlasē bija mātes ar…

vecāku stresa līmenisvecāku stressaudzināšanas pieejasPsiholoģijabērnu temperaments
researchProduct