Search results for "Apzināta"
showing 8 items of 8 documents
Latvijas ģimenes hiperholesterinēmijas reģistra klīniski diagnosticētas ģimenes hiperholesterinēmijas pacientu raksturojums
2017
Problēmas aktualitāte. Ģimenes hiperholesterinēmija (ĢH) ir Latvijā vāji apzināta autosomāli dominanta slimība, kura, to laicīgi neatklājot un neuzsākot terapiju, izraisa agrīnu (vīriešiem līdz 55 gadu vecumam un sievietēm līdz 60 gadu vecumam) koronāro un perifēro artēriju aterosklerotisku slimību. Pētījuma mērķis. Raksturot Latvijas Ģimenes hiperholesterinēmijas reģistra (LĢHR) klīniski diagnosticētos ĢH pacientus. Darba metodes. Reģistrā iekļautie pacienti ar aizdomām par ĢH tika izvērtēti atbilstoši Nīderlandes Lipīdu Klīniku (NLK) kritērijiem (probandi) un dzimumam un vecumam specifiskai ZBLH procentiļu skalai (pirmās pakāpes radinieki), kā arī tika analizēta viņu KSS un brahiocefālo a…
Self-Care and Psychological Well-Being Correlation with Self-Evaluation of the Impact of COVID-19 Pandemic
2022
Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā rūpes par sevi un psiholoģiskā labklājība saistās ar COVID-19 pandēmijas ietekmes pašnovērtējumu un vai pandēmijas ietekmes pašnovērtējumu ietekmē rūpes par sevi un psiholoģiskā labklājība. Lai realizētu pētījuma mērķi, tika izvirzīti 7 jautājumi. Pētījuma izlase sastāv no 71 respondenta vecumā no 18 līdz 67 gadiem, kas elektroniski izpildīja Psiholoģiskās labklājības skalu, Rūpju par sevi aptauju un COVID-19 ietekmes novērtējuma apgalvojumu. Rezultāti atspoguļoja statistiski nozīmīgas pozitīvas saistības starp rūpēm par sevi un psiholoģisko labklājību. COVID-19 ietekmes pašnovērtējumam ir vairākas vājas, negatīvas saistības ar psiholoģisko labklājību un rū…
Apzinātas lasītprasmes veicināšana latviešu valodas stundās sākumskolā
2019
Bakalaura darba „Apzinātas lasītprasmes veicināšana latviešu valodas stundās sākumskolā” aktualitāti nosaka vajadzība jau sākum skolā pievērst mērķtiecīgu uzmanību skolēnu lasītprasmes līmenim, lai tas būtu pietiekams ne tikai izglītības ieguves procesa, bet netraucētu arī dzīves kvalitātei. Pētījuma mērķis ir pētīt un analizēt skolēna apzinātas lasītprasmes veicināšanu latviešu valodas stundās sākumskolā. Pētījuma laikā tiek pārbaudīta hipotēze – ja latviešu valodas stundās sākumskolā mācību saturs un tā apguve balstās uz daudzveidīgu teksta lasīšanu un informācijas iegūšanu no tās, tad skolēnam pilnveidosies apzināta lasītprasme. Bakalaura darbam ir divas nodaļas, secinājumi, literatūras …
Apzinātības ietekme uz motivāciju organizācijās.
2019
Straujā tehnoloģiju attīstība, informācijas apjoms un darba temps ir atstājis negatīvu ietekmi uz cilvēku mentālo veselību, spēju koncentrēties un produktīvi veikt savus darba pienākumus. Lai risinātu šo problēmu, organizāciju kontekstā ienāk apzinātības prakses, kas tiek dēvēta par jauno tendenci. Pētījuma mērķis, balstoties uz tradicionālo – mieru veicinošo apzinātības ietekmi uz cilvēku, ir izpētīt vai apzinātība pozitīvi ietekmē motivāciju darbā. Lai sasniegtu pētījuma mērķi, tika apkopoti un analizēti apzinātības un motivācijas teorētiskie aspekti, līdzšinējie pētījumi apzinātības un motivācijas kontekstā, īpašu uzmanību pievēršot esošu organizāciju izpētē, kas praktizē apzinātību un t…
Neiromārketings patērētāju uzvedības pētīšanā.
2020
Maģistra darba tēma ir “Neiromārketings patērētāju uzvedības pētīšanā”. Maģistra darba pētījuma mērķis ir, balstoties uz teorētiskiem datiem par patērētāju uzvedību un neiromārketinga piemērošanu tās izpētei, kā arī pamatojoties uz ekspertu interviju rezultātiem un uzņēmumu mārketinga pārstāvju aptaujām, izvērtēt neiromārketinga patēriņa uzvedības pētījumu metodes pašreizējo situāciju starp lieliem Latvijas uzņēmumiem un atklāt neiromārketinga attīstības iespējas Latvijas tirgū, kā arī izstrādāt priekšlikumus par neiromārketinga attīstību, kā patēriņa uzvedības pētniecības metodi Latvijas uzņēmumiem. Maģistra darba pētījuma rezultātā tika secināts, ka galvenie iemesli, kāpēc uzņēmumi Latvij…
Stratēģijas, kuras veicina lasītprasmes attīstīšanu 4. klases skolēniem krievu valodas stundā
2020
Marijas Dorofejevas diplomdarba „Stratēģijas, kuras veicina lasītprasmes attīstīšanu 4. klases skolēniem krievu valodas stundā” mērķis ir izzināt lasītprasmes veicināšanas iespējas krievu valodas stundās 4. klasē. Darbā tiek raksturotas lasītprasmes definīcijas, apskatītas izplatītākās lasītprasmes attīstīšanas problēmas un ietekmējoši faktori mūsdienīgās situācijās kontekstā. Kā svarīgākais lasīšanas komponents tika izcelta apzinātība. Ar nolūku noskaidrot, vai ir iespējams, izmantojot uz skolēnu lasītprasmi uzlabošanu virzītas mācīšanās stratēģijas un piedāvājot skolēniem daudzveidīgus uzdevumus, par īsu periodu sasniegt bērnu lasītprasmes rādītāju uzlabojumus, praktiskajā daļā bija veikt…
Apzinātas atbildības pilnveide 7.klases skolēniem matemātikas mācību procesā
2016
Bakalaura darba “Apzinātas atbildības pilnveide 7. klases skolēniem matemātikas mācību procesā” mērķis bija izpētīt iespējas atbildības veicināšanai matemātikas mācību procesā un izveidot skolēnu apzinātas atbildības veicinošu metodisko materiālu konkrētos tematos 7. klases matemātikā. Darbā izstrādātas aktivitātes skolēnu atbildīgas attieksmes pilnveidei, gatavojoties mācību stundai, skolēnu iepriekšējo zināšanu aktualizācijai, jautājumu veidošanas, atgriezeniskās saites sniegšanas un informācijas apkopošanas prasmju pilnveidei. Secināts, ka skolēniem atbildības uzņemšanās ir izaicinājums, tomēr viņi aktīvi iesaistās aktivitātēs un uzņemas jaunās lomas, pilnveidojot apzinātu atbildību par …
Ekoloģiskā intelekta saistība ar ekoloģisko apzinātību
2021
Maģistra darba mērķis bija izpētīt ekoloģiskā intelekta un ekoloģiskās apzinātības jēdzienus psiholoģijas zinātnes kontekstā, kā arī noskaidrot, kāda veida saistība pastāv starp abiem šiem jēdzieniem. Maģistra darba pētījumā piedalījās 141 respondents vecumā no 19 līdz 81 gadam. Respondenti aizpildīja elektronisku anketu, ko veidoja 3 aptaujas: Ekoloģiskā intelekta skala (The ecological intelligence scale (EIS), Akuzzu, 2016), Jaunā ekoloģiskā paradigma (New Ecological Paradigm: A Revised NEP Scale, Dulnlap et al., 2000), pārskatītā versija (Zariņa, 2020) un sociodemogrāfisko datu aptauja. Pētījuma ietvaros tika veikta aptaujas „Ekoloģiskā intelekta skala” (The ecological intelligence scale…