Search results for "Baltija"

E-sports kā profesija

2019

20. gs. beigās un 21. gs. sākuma straujā tehnoloģiju attīstība radīja vidi elektroniskā sporta (e-sporta) izveidei. E-sports ir videospēļu spēļu spēlēšana profesionālā līmenī, kas apvieno dažādu žanru videospēles. E-sportam ir izveidojusies vērā ņemama fanu kultūra, kura skaita ziņa spēj konkurēt ar tradicionāliem sporta veidiem, un spēj piepildīt lielākās tradicionālā sporta arēnas. 2018. gadā tika izveidota Baltijas e-sporta līga. Baltijas e-sporta līgā e-sportisti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas var individuāli vai ar komandu piedalīties dažādās pamatdisciplīnās kā Counter-Strike, PUBG, Rocket League, League of Legends ar nodrošinātu balvas fondu. Ņemot vērā, ka Latvijā līdz šim netie…

Отчетъ о второй Прибалтійской центральной выставкѣ сельскаго хозяйства 1871 года въ Ригѣ: съ указаніемъ на характеристическія особенности и потребнос…

1871

Extact der Sämbelichen Landtäglichen Schlüssen de Anno MDCXVIII bis MDCCXLIV

1751

Svešo sugu apauguma analīze uz dažādiem cieto substrātu veidiem Liepājas ostā

2016

Baltijas jūra ir viena no jaunākajām jūrām pasaulē un viena no planētas lielākajām iesāļa ūdens jūrām. Baltijas jūrā sālsūdens ieplūst no Atlantijas okeāna, savukārt saldūdens ieplūst no upēm, kas ir četras reizes lielākas, kā pati Baltijas jūra. Sugu daudzveidība ir samērā maza, kas skaidrojams ar ūdens sāļumu, jo sugas, kuras migrē nespēj izdzīvot pie šādiem apstākļiem - vai nu sugai ūdens ir par sāļu (sugas, kuras ceļo no saldūdens baseiniem), vai arī sāls koncentrācija ir par zemu (okeāna sugas). Jau gadsimtiem ilgi kuģi ar balasta ūdeņiem introducē svešās sugas jaunos, netipiskos areālos, kur tās adoptējas - Baltijas jūra nav izņēmums. Līdz ar jūras transportu uzlabošanu svešās sugas b…

Vācijas kara flotes kauju operācijas Baltijas jūrā 1941.gadā

2015

Vācijas kara flotes kaujas operācijas Baltijas jūrā 1941. gadā bija viena no Trešā reiha veiksmīgākajām militārajām kampaņām visā Otrā pasaules kara laikā. Operācijas Barbarossa sākumā,1941 gada 22. Jūnijā, padomju Sarkankarogotā Baltijas flote bija lielākais jūras spēks Baltijas jūrā. Ziemas karš un Baltijas valstu okupācija bija nodrošinājuši to ar spēcīgām pozīcijām ar bāzēm gar Baltijas jūras piekrasti, kā arī Hanko. Ar salīdzinoši nelieliem spēkiem, Kriegsmarine un Somijas jūras spēki deva smagu triecienu Sarkankarogotajai Baltijas flotei. Lielie zaudējumi no mīnām, straujais vācu uzbrukums uz sauszemes un pārākums gaisā, piespieda padomju floti pamest savas bāzes gar Baltijas jūras pi…

Korupcija Baltijas jūras reģiona valstīs: Skandināvijas un Baltijas valstu vēstures un tradīciju salīdzinājums

2010

Maģistra darbs pēta korupcijas problēmu Zviedrijā, Latvijā un Lietuvā. Korupcija ir bīstams šķērslis valsts sociālai, ekonomiskai un demokrātiskai attīstībai, ar kuru ir jācīnās. Šis darbs sastāv no vairākām sadaļām, kurās korupcijas problēma tiek analizēta no dažādiem aspektiem. Šī darba mērķis ir atrast cēloņus, kāpēc korupcijas līmenis Zviedrijā, Latvijā un Lietuvā atšķiras. Uzdevumi ir izanalizēt valsts un nevalstisko institūciju darbību, kā arī izvērtēt izglītības, reliģijas un vēstures nozīmi darba problēmai. Salīdzinošā analīze ļauj izvērtēt situāciju valstīs un izstrādāt secinājumus, kas atklāj iemeslus korupcijas līmeņa atšķirībām Zviedrijā, Latvijā un Lietuvā.

Nacionālās identitātes un sociālkultūras vērtību reprezentācija igauņu un latviešu vispārējos dziesmu un deju svētkos kopš 1990. gada

2012

Maģistra darba tēma ir “Nacionālās identitātes un sociālkultūras vērtību reprezentācija igauņu un latviešu vispārējos dziesmu un deju svētkos kopš 1990. gada”. Vispārējie Dziesmu un Deju svētki Latvijā un Igaunijā kā identitātes fenomens kļuva populārs laikā kad abas valstis zaudēja un atkal atguva neatkarību. Darba galvenie uzdevumi ir: analizēt nacionālās identitātes, svētku un festivālu teorētiskās nostādnes, apskatīt sociokultūras vērtības latviešu un igauņu Vispārējos Dziesmu un Deju svētkos, kā arī pētīt un salīdzināt svētku zīmes (piespraudes, plakātus, karogus) un repertuāru, kas atspoguļo abu valstu nacionālo identitāti. Izmantojot intervijas un publicētos materialus kā pētniecības…

Pašvaldību sadarbība Baltijas jūras reģionā: Cēsu piemērs

2012

Maģistra darbā „Pašvaldību sadarbība Baltijas jūras reģionā: Cēsu piemērs” tiek apskatīta pašvaldību starptautiskā sadarbība Baltijas jūras reģionā kā piemēru ņemot Cēsu novada pašvaldību. Lai arī Cēsīm starptautiskās sadarbības tradīcijas ir kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, joprojām ir liels potenciāls starptautisko sadarbību uzlabot, tādēļ autore uzskata starptautisko sadarbību par vērā ņemamu pašvaldības attīstības instrumentu. Šajā pētījumā aplūkotas sīkāk 3 starptautisko sadarbību formas, kurās darbojas arī Cēsu novada pašvaldība: sadraudzības pilsētu kustība, dalība starptautiskās Baltijas jūras reģiona vai Eiropas organizācijās un tīklos, dalība Eiropas Savienības teritoriālās sa…

Jauniešu marginālās kustības Zviedrijā un Norvēģijā 21. gadsimta sākumā

2014

Dotais maģistra darbs ir veltīts Marģinalizēto Jauniešu Gruppu Zviedrijā un Norvēģijā 21.Gadsimta Sākumā tēmai . Pētījuma mērķis ir, pamatojoties uz pieejamo teorētisko literatūru, izveidot adekvātu saprasšanas modeli par to kas ir marginalizācija un sociālā eksklūzija,ka arī kādu faktoru dēļ un saskaņā ar kādiem principiem tie darbojas; un vēlāk piemērot izstrādāto modeli ananlizējot faktisko parādību ietekmi uz trim jauniešu gruppām - jauniešiem ar imigrantu izcelsmi, jaunatni, kas praktizē islāmu (jauniem musulmaņiem), un jauniešiem ar veselības traucējumiem - divās Skandināvu valstīs, Zviedrijā un Norvēģijā. Šajā darbā tiek pielietotas divas pētījumu metodes - literatūras pārskats, laik…

Valsts valodas prasme kā priekšnoteikums imigrantu integrācijai Baltijas valstīs un Norvēģijā

2010

Migrācija jeb iedzīvotāju pārvietošanās nekad nav bijusi tik plaša un daudzveidīga kā mūsdienās un pēdējā pusgadsimta laikā ir radījusi pamatotu satraukumu par tās ietekmi uz nacionālas valsts tradīcijām un pamattautas identitāti savā valstī. Maģistra darba mērķis ir pievērst uzmanību oficiālās valodas prasmei kā priekšnoteikumam veiksmīgai imigrantu integrācijai Baltijas valstīs un Norvēģijā. Baltijas valstīs imigrācijas jautājumi kļuva īpaši aktuāli pirms šī brīža ekonomiskās krīzes, kad vietējie darba devēji piesaistīja ārvalstu darbaspēku, lai nosegtu vietējā darbaspēka deficītu. Ņemot vērā negatīvās demogrāfiskās tendences, ieskaitot plašo darbspējīgo iedzīvotāju emigrāciju, ir pamats …